Iestatīsim uztvērējus atdeves diapazonā!

Jautājums: Ja daži cilvēki izveido grupu un savstarpēji savienojas, kā pēc tam viņi var izplatīt šo vienotības sajūtu pa visu pasauli?
Atbilde: Man pietiek caur savu nelielo grupu sasniegt vienotības, atdeves, mīlestības īpašības. Un tad, jau pateicoties šīm īpašībām, es vēršos pie plašās pasaules, es to redzu apvienotu.
Ja es spēju iziet no sevis attiecībā pret vienu cilvēku, tāpat es spēšu iziet no sevis pie visiem un Radītāja. Manī rodas ārējās pasaules sajušanas orgāns (ekrāns un O”X), pateicoties kuram pasaule nokļūst mana redzes fokusa diapazonā. Tādēļ, ja šobrīd man piemīt noteikts egoisms, es ievēroju tikai to, kas atbilst manam ego. Savukārt to, kas nepatīk manam egoismam vai nešķiet tam interesants, es vienkārši neredzu.
Pasaulē ir liels daudzums lietu, kuras es nesaskatu. Ir vesela pasaule – milzīga un augsta, garīgā pasaule, taču es to nepazīstu. Man vienkārši nav atbilstoša maņu orgāna, es to nejūtu, tā plūst man garām! Tā pastāv šeit un tagad, taču es to nemanu. Man nepieciešams iegūt jaunu maņu orgānu – mīlestības un atdeves jūtas, un tad es sajutīšu atdevi un mīlestību, kas piepilda pasauli. To arī sauc par Radītāju.
Kad iegūšu šādu, kaut mazāko sajūtu, tādā pašā mērā es sajutīšu garīgās realitātes daļu. Tas nozīmēs, ka esmu pacēlies uz pirmā garīgā pakāpiena. Pēc tam es paplašināšu savu uztveri, iegūšu lielāku atdeves un mīlestības spēju, un sajutīšu vairāk.
Jo lielāks ir mans garīgais trauks, uztveres instruments – jo vairāk es sajūtu garīgo pasauli. Šādi es izeju 125 pakāpes, pamazām sasniedzot pilnīgu atdeves īpašības izjūtu. Tas nozīmē, ka esmu sasniedzis sava garīgā trauka vispārēju izlabošanu un uztveru tajā visu realitāti, visu Radītāju, visu atdeves un mīlestības spēku, kādi vien pastāv. Es sajūtu šo spēku un tas mani piepilda. Tagad mēs esam vienoti – es un Viņš. Un ar šo jauniegūto īpašību, maņu orgānu, es rīkojos.
Tādēļ mēs nedrīkstam šobrīd, kad mums nepiemīt šīs atdeves un mīlestības īpašības, žēloties, ka nesajūtam garīgo realitāti. Tā atrodas šeit un tagad! Tā neslēpjas kaut kur tālu, citā vietā – vienkārši es to nejūtu, neatklāju, neredzu. Līdzīgi kā noņēmis brilles – esmu zaudējis spēju izšķirt veidolus – visa pasaule man ir izgaisusi, priekš manis tā nepastāv.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: