Zoar, nedēļas nodaļas “Hukat” (Chukat), 1. d., īss saturs: Israēla tauta turpina savus klejojumus tuksnesī un nonāk Kadešā, kas atrodas Cin tuksnesī, kur tauta sāk sūroties par ūdens trūkumu. Mozus un Ārons vēršas pie Radītāja pēc padoma un Viņš norāda tiem: palūgt klintij visas tautas acu priekšā, lai tā dod tiem ūdeni. Bet tā vietā, lai lūgtu klintij, viņi sit pa to. Tas izraisa Radītāja dusmas un Viņš pasludina Savu spriedumu par to, ka tiem tuksnesī ir jāmirst un nav jāatrodas starp tiem, kuri ievedīs tautu Israēla zemē.
Jautājums: Ja Radītājs dod mums punktu sirdī un Pats mūs izved cauri visiem stāvokļiem, tad kāpēc Viņš dusmojas?
Atbilde: Protams, Radītājs jau sākotnēji rada mums visas šīs problēmas. Viņš uz katra soļa liek mums priekšā šķēršļus un neviens cits.
Viscietsirdīgākajā veidā sākumā Viņš izdara ļaunumu, pēc tam kliedz, soda mūs, pēc tam piedāvā: “Labi, izdariet citādi, jums kļūs labāk”, bet arī šajā “labākajā” stāvoklī no jauna dara mums vēl sliktāk – un no jauna soda.
Kāpēc Viņš dusmojas? Šīs dusmas – labošanās. Ar to jāsaprot, ka cilvēks savā iekšienē sajūt Radītāja uzvedību, jo cilvēks tā ir iekārtots.
Mēs nevaram to samērot ar Augstāko spēku, ar notiekošo Tajā. Jo Radītājā nekas nenotiek, Viņš atrodas absolūtā mierā.
Bet ņemot vērā, ka mēs vēl neatrodamies pilnīgi izlabotā stāvoklī, mūsu realitāte dalās uz “es” un “ārpus manis”, “es” un “apkārtējā pasaule”, “es” un “garīgā pasaule”, “es” un “Radītājs”.
Bet viss, it kā ārējais – tas būtībā esmu es, tikai pagaidām tas man šķiet atrodamies ārpusē.
Tādējādi visa Radītāja uzvedība, kura manī tēlojas dažādās formās, – tās ir manas īpašības, kurās es Viņu tā iztēlojos.
Ja es izlabošu sevi, tad ieraudzīšu, ka no Radītāja nāk tikai mīlestība un nekas cits. Bet patreiz manas ārējās vēlmes nav izlabotas, tās nes man ļaunas pasaules vai ļauna Radītāja sajūtu.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs, Tora | Add Comment →