Sapnis – nākamā pakāpiena nojauta

Tagad beidzās pravietojums un beidzās atdarināšana, un cilvēki neizmanto neko, izņemot sapni. (Zoar Grāmata)

Sapnis garīgajā nozīmē stāvokli, kad cilvēks atrodas uz noteikta pakāpiena, kuru viņš skaidri izjūt, izzina.

Piemēram, mēs tagad atrodamies studijā, kur notiek mūsu programmas ieraksts. Taču pēc tam es vēlēšos pacelties virs šī līmeņa – vairāk sajust, vairāk izzināt, vairāk atklāt, ieraudzīt saiknes starp visiem radījuma elementiem, pacelties virs sava „dzīvnieka”, lai sajustu pasali ārpus sevis. Lasīt vairāk

Kā apstādināt laiku

Replika: Parīzes viesnīcās tukšum. Pandēmija – tūristu nav. Un, lūk, viesnīca „Avenju Monmartra”, kura atrodas labā vietā ar skatu uz Eifeļa torni, ielaida bezpajumtniekus.

Viesnīcas vadība gada laikā nodeva savus numuriņus bezpajumtnieku labdarības fondam un deva pajumti cilvēkiem, lai viņi tagad aukstajā laikā nepazustu uz ielas, viņus izvietoja šajos numuriņos. Tur ir ēdināšana trīs reizes dienā, silta duša, silta tualete. Lasīt vairāk

Meistars mīl savu nodarbi

Desmitniekā jāizveidojas tādai atmosfērai, lai mums patiktu darbs pret savu egoistisko vēlmi kā īpaša māksla. Īstens meistars mīl savu nodarbi – nav svarīgi, ar kādu materiālu viņš darbojas: ar koku, metālu. Viņš gūst baudu, kad veido.

Pusdienu gatavošana var būt māksla – viss ir atkarīgs no cilvēka vēlmes, darbā ieliktā. Un mums nepieciešams izdarīt tā, lai garīgais darbs kļūtu mums mīļš, nevis izsauktu ciešanas. Nepieciešams gūt baudu no tā, kā egoisms pretojas, bet mums tas ir jāpārvar. Lasīt vairāk

Glābšanas riņķis dzīves straumē

Nepieciešams desmitniekā izveidot tādu aizsardzību gluži kā drošības sietu, glābšanas riņķi vai drošības jostu, kas atbalstītu katru. Tad cilvēks justu, ka viņam vienmēr ir kur pieķerties, lai svešas vēlmes nenotriektu viņu no ceļa.

Grupā ir jābūt sajūtai, ka mēs kopā ejam uz vienu mērķi, pamatojoties uz drošu metodiku, tiecoties savstarpēji tuvoties un tuvoties ar Radītāju. Lasīt vairāk

Uzziniet, kas ir laime!

Sašķeltība atklājas mūsu dabiskajās egoistiskajās vēlmēs, kurās mēs esam spējīgi redzēt, just, pārdzīvot. Un tāpēc mūsu rīcībā ir bagāts vārdu krājums, lai paustu savu nevēlēšanos, ciešanas, nesapratni, jūtu apjukumu – visas negatīvās sajūtas.

Sarakstīti daudzi romāni un uzņemtas daudzas filmas par smagām, mokošām, dramatiskām situācijām, kad cilvēki cieš. Lai aprakstītu ciešanas, mums ir liels daudzums vārdu, sajūtu, izteiksmju. Taču par labu stāvokli gandrīz nav ko sacīt – mums vienkārši ir labi un viss! Lasīt vairāk

Žēlsirdība, taisnīgums un miers

Nedzīvā daba, augi un dzīvnieciskā pasaule dzīvo atbilstoši tajos ieliktajiem dabas instinktiem. Ja labi ārējie apstākļi, tad tie vairojas, ja kļūst sliktāk, tad izzūd.

Taču cilvēks apkārtni iekārto pēc savām vajadzībā, to mainot, lai padarītu komfortāku. Ja apstākļi ir slikti, tad cilvēks tos uzlabo: ievelk ūdeni tur, kur tā nav, iededz uguni, sevi sasilda un pat izgudro ledusskapjus. Viņš pats sev rada labus apstākļus. Lasīt vairāk

Dižais Scenārista nodoms

Replika: Holivudas scenāristiem uzdeva jautājumu: „Ja 2020. gads būtu kā seriāla pēdējā sērija, ko jūs teiktu? Ar ko jūs beigtu šo seriālu?”

Starp citu, viņi man lika vilties. Es izlasīju divas lapas ar atbildēm. Pirmkārt viņi „uzbrauca” scenāristam, sakot: „šo visu ir sarakstījis kaut kāds neprātīgs scenārists”.

Atbilde: Neatbilstoši viņu prātam. Saprotams.

Replika: Jā, neatbilstoši viņu prātam. Pēc tam viņi teica: „Šis scenārists ir pārāk straujš pagriezienos. Holivudai! Lasīt vairāk

Es eksistēju vai nē?

Jautājums: Manis nav, ir tikai Radītājs. No otras puses, es eksistēju tikai tad, kad atšķiros no Viņa, vai tad, kad ar Viņu saliedējos? Es eksistēju vai nē?

Atbilde: Mēs eksistējam. Par to nav nekādu šaubu.

Taču kādā veidā, lai mēs savienojamies ar Radītāju? Tādēļ sevī ir nepieciešams radīt īpašu maņu orgānu, kurš spēj just to, kas ir ārpus mums. Tāpēc, ka Radītājs atrodas ārpus mums, mēs Viņu pašlaik nejūtam. Lasīt vairāk

Pasaules evolūcija – mūsu iekšējā attīstība

Ir ļoti svarīgs precizējums mūsdienu materiālistiskajai realitātes uztverei, atbilstoši kurai pasaule ir evolūcijas procesa rezultāts, pakāpeniska matērijas attīstība no atoma. Šādi domā mūsdienu cilvēks, pamatojoties uz zinātnes sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.

Taču „Desmit Sefirotu Mācība” skaidro, ka visa realitāte tika radīta ar vienu domu, kura turpina darboties. „Būtībā šī doma ir cēlonis un darbība, un gaidāmais atalgojums un visu pūļu būtība.” Lasīt vairāk

Spēles noteikumi ar Radītāju

Kabalas zinātnes noteikumi atšķiras no tiem, pie kādiem mēs esam pieraduši mūsu pasaulē. Spēle patiesībā ir pāreja. Līdzīgi kaķim, kurš pirms lēciena iešūpojas, piemērās un tikai pēc tam lec. Tas viss ir sagatavošanās, noskaņošanās iedomātam lēcienam, – tas viss ir spēle. Kaķis izspēlē to, kā tagad lēks.

Proti, spēle ir nākamā stāvokļa iztēlošanās. Un tāpēc visai mūsu dzīvei ir jābūt spēlei. Mēs tiecamies savienoties un mūsu saiknē atklāt Radītāju, savas eksistences mērķi, mūžīgu un pilnīgu dzīvi. Tas viss tiek sasniegts, pateicoties spēlei. Lasīt vairāk