Ticības dzirksts

Galvenais ir atdeves spēks, ticības spēks, taču Malhut – vēlme gūt baudu vienmēr paliek zem ierobežojuma. Ierobežojums nekad nezūd, virs tā iespējams tikai pacelties.

Pašā Malhut mēs jūtam tumsu un bezspēku, proti, savā vēlmē satvert, saņemt, pārvaldīt visu visapkārt, taču tas nekad neizdosies. Vienmēr darbosies ierobežojums un Malhut paliks tukša bez gaismas. Read more

Arvien augstāk un augstāk, un augstāk!

Vissvarīgākais ir pacelties līmenī „lišma”, no kā ir būvētas visas garīgās kāpnes. Proti, arvien vairāk un vairāk gūt ticības spēku, Binas spēku – atdevi virs saņemšanas spēka, virs vēlmes baudīt, kuru Radītājs, augstākā gaisma nepārtraukti mūsos modina.

Tādā veidā Radītājs mūs virza uz priekšu, pamodinot mūsos tumsu, taču mums virs tumsas ir jāturas pie ticības spēka, Hasadim gaismas, atdeves. Read more

Ko dēvē par pilnīgu darbu pie Radītāja

Kas tiek prasīts no cilvēka, lai nonāktu garīgajā pasaulē? Viņam ir absolūti jāatdalās pašam no sevis un jāattiecina sevi pie Radītāja ar visu sirdi un dvēseli atbilstoši visiem nepieciešamiem nosacījumiem. Nepieciešams pareizi iekārtot visu savu pārējo dzīvi.

Būtu labi sev pierakstīt, kas tieši, kā man šķiet, man ir nepieciešams iekārtot materiālajā un garīgajā dzīvē. Un ik reiz tur pievienot jaunus nosacījumus, samazināt, organizēt, iespējams pat kādu daļu izsvītrot. Read more

Savienošanās dzīvā matērija

Savienošanās starp mums ir īpašs materiāls, kuram ir tāda īpaša īpašība, ka tajā spēj eksistēt dzīvības formas.

Sākumā viļņus veido elementārdaļiņas: elektroni, protoni, mezoni, bozoni utt. Šīs nedzīvās daļiņas, kurās eksistē atsevišķi pluss un mīnuss, sāk savienoties: elektrons savienojas ar pozitronu, un starp tiem nostājas neitrons, lai savienotu plusu ar mīnusu un neļautu tiem vienam ar otru veidot īssavienojumu. Šādi tie veido formas, kuras dēvē par „atomiem”. Read more

Visi dažādi, un visi vienlīdzīgi

Ikviens, kurš vēlas, spēj izpelnīties garīgo atklāsmi. Šai ziņā starp cilvēkiem nav atšķirības. Katram atbilstoši viņam dotajai vēlmei tiek doti apstākļi, kuri palīdz un traucē to realizēt.

Šajā ziņā visi ir salīdzinoši vienādi. Ja kādam ir dots vairāk prāta, tad atbilstoši tam tiek nocietināta sirds. Taču tam, kuram ir jūtīga sirds, tiek dots saspringts prāts. Read more

Pacelšanās no sava Keter uz augstākā Malhut

Stāvoklis tiek dēvēts par „Malhut”, kad man nekā nav, taču par „Keter”, kad ir viss. Kad ir viss, garīgajā nozīmē sasniegt iespēju atdot Radītājam.

Un negaidot no sava Keter, kur man ir viss, no sasniegtā atdeves līmeņa, es krītu tumsā, tas ir, domāju par sevi, par to, ka man nekā nav. Es neko nesaprotu, neko nejūtu, skaužu citus un sāku viņus ienīst. Es jūtos pilnīgi nevērtīgs, absolūta nulle. Read more

Ekrāns – garīgais maņu orgāns

Jautājums: No kādiem elementiem sastāv un kā funkcionē garīgais maņu orgāns, ko kabalā dēvē par „ekrānu”?

Atbilde: Ekrāns nav pamat maņu orgāns, bet gan palīg maņu orgāns. Read more

Visaugstākā mīlestība pret sevi

Jautājums: Kas ir mīlestība pret sevi?

Atbilde: Visaugstākā mīlestība pret sevi ir vēlme iegūt Radītāju, lai Viņš „man būtu par izsūtāmo”.

Jautājums: Iznāk, ka visi cilvēki, kuri kaut ko lūdz Radītājam, ir vislielākie egoisti?

Atbilde: Protams. Šādi izpaužas viņu naids pret Radītāju, tāpēc ka viņi vēlas, lai Viņš tiem kalpotu. Read more

Paplašināt uztveres robežas

Tādēļ, ka nav darbinieka, kurš strādātu bez jebkāda mērķa, bez šaubām arī Radītājam bija radīšanas mērķis, kas paveras mūsu acu priekšā.

Un no visas šīs realitātē eksistējošās daudzveidības īpašs svarīgums ir sajūtai, kas raksturīga dzīvnieciskajai pasaulei, kad katrs no dzīvniekiem sevi sajūt eksistējošu, taču vissvarīgākā no sajūtām ir saprātīga sajūta, kas ir dota tikai un vienīgi cilvēkam, pateicoties ciešanām un tuvākā sarūgtinājumam. Read more

Debesu Grāmata

Atmiņa nav atmiņas zona mūsu smadzenēs. Mēs pieslēdzamies kopējām smadzenēm, kuras atrodas kopīgā vēlmē. Tas, kurš tām ir pieslēgts, no turienes saņem nepieciešamo informāciju. Atslēdzas – aizmirst.

Tāpēc nav jautājuma par to, kādā veidā iepriekšējo gadsimtu kabalisti spēja sarakstīt savas grāmatas. Tajos laikos bija aizliegts pierakstīt, visi mācījās mutiski. Skolotājs runāja, skolnieki to uztvēra un iegaumēja. Nebija tāda jēdziena „pierakstīt”. Read more