Pretstatu cīņa un vienotība

Mums ir jāsavieno visas radījuma pretējās puses un jāsaista sevi ar Radītāju. Un vispirms mums nāksies atklāt šos pretstatus visā radījumā un pārliecināties nespējā tos savienot kopā.

Tikai tāpēc, ka mēs atrodamies šajā materiāli iluzorā pasaulē, mēs spējam iztēloties, ka divas radījuma daļas spēj savienoties. Taču pakāpeniski šis māns atklāsies.

Read more

Radītājs un apziņa

Jautājums: Kad mēs augstāko spēku dēvējam par Radītāju, mēs to it kā personificējam. Ja garīgā telpa ir apziņas lauks, vai tad ir iespējams runāt par subjektu, kuram šī apziņa pieder?

Atbilde: Nē. Subjekta nav.

Jautājums: Kā apziņa var būt bez subjekta, bez „es”? Read more

Kuru var dēvēt par taisno?

Taisnais ir cilvēks, kurš sevi ir izlabojis tādā mērā, lai neredzētu pasauli sašķeltu, bet sajūt visas radījuma daļas savienotas un vienu otru papildinošas.

Un pēc tam viņš saprot, jūt un atklāj, ka viss radījums ir viena tilpne, viena vēlme, kas saņem piepildījumu no viena Radītāja. Un tāpēc viņš attaisno radījumu. Read more

Vardarbība vai garīgais pacēlums?

Cilvēka garīgajā attīstībā ir vairāki noteikumi. Viens no tiem – garīgajā nav vardarbības.

Taču, kā iespējams attīstīties, nesaņemot kādus vadības signālus: signālus, kuri vada tevi un tavu ietekmi kā atgriezenisko saikni uz citiem? Read more

Reforma cilvēkā

Jautājums: Vai mūsu bērni jau jāeksistē jaunā, garīgā etapā?

Atbilde: Būtībā, jā. Savu paaudzi mēs esam zaudējuši, mēs nepaspējām tur nonākt.

Jautājums: Ko nozīmē „zaudējuši savu paaudzi”? Jūs teicāt, ka cilvēkam šajā paaudzē vēl nebija iekšējas nepieciešamības. Read more

Labprātīga attīstība

Cilvēkam garīgajā ir jāattīstās labprātīgi, ar prieku. Jājūt, ka pat tās pūles, kuras viņš veic ar sevi pret savu gribu, viņam rada prieku.

Replika: Bet tas ir pret dabu?

Atbilde: Un cilvēks, kurš kāpj kalnā un cieš, kad rāpjas kalnā – tās ir ciešanas vai prieks? Read more

Atalgojums par garīgo darbu

Jautājums: Kad cilvēks pilda darbības par labu Radītājam, bez jelkādas garšas savā darbā, proti, viņa egoisms nesaņem nekādu atalgojumu, tad viņš sāk šaubīties par to, ko dara. To dēvē par „irurim” („šaubas”) no vārda „ar”, „kalns”.

Viņš nonāk pie šī šaubu kalna: „Vai es pareizi daru? Vai esmu uz pareizā ceļa? Kādēļ man tas nepieciešams?” Un sāk šo stāvokli, šīs īpašības, Radītāju ienīst. Vai to tad arī dēvē par „nonākšanu pie Sīnaja kalna”? Read more

Ilgais ceļš uz tikšanos ar kabalu

Jautājums: Zināms, kad septiņdesmit tulki tulkoja Toru uz grieķu valodu, tur tika daudz kas sajaukts. Vai tad to neizdarīja speciāli?

Atbilde: Jā, tas tika izdarīts speciāli, lai cilvēce patiešām tajā maldītos, iekams pacels rokas un teiks: „Viss, mēs vairs neko nesaprotam, neko nezinām, neko neprotam. Un mums nav nekādas nākotnes, mēs esam vīlušies savos personīgajos spēkos, un piekrītams klausīties”. Read more

Kabalas paradoksi

„Nav nekā veselāka par salauztu sirdi;

nav lielāka kliedziena, kā klusums;

nav nekā taisnāka par slīpām kāpnēm.”

Rabīns Nahmans Mendels no Kockas

Replika: Šajā citātā viss viens otram it kā ir pretrunā.

Atbilde: Tas viss notiek, kad cilvēks meklē īstenību, un viņš saprot, ka taisnā ceļā līdz tai nav iespējams nonākt. Taču tas iespējams tikai, kad tu ej pret loģiku, pret viedokļiem un sabiedrību, un pret savu viedokli tai skaitā. Read more

Uztvert pasauli tādu, kāda tā ir

Jautājums: Vai var teikt, ka kolektīvā apziņa ir kvalitatīvi jauns līmenis, un, ka kabala nodarbojas ar to, ka māca cilvēkiem iziet jaunā realitātes uztveres līmenī?

Atbilde: Nē, es tā neteiktu, tāpēc ka šajā gadījumā apziņai jābūt absolūti pretējai pasaulīgajai apziņai.

Ja mēs visu saņemam sevī un mūsu dabiskajās sensenajās vēlmēs sajūtam šo attēlojumu, kā, piemēram, fotoaparātā, tad kabalistiskā uztvere ir absolūti citāda. Read more