Atšifrēt dabas tendences

Jautājums: Mūsdienās visa pamatā ir profesionālā apmācība. Taču vērtību ziņā jēgpilnie vai garīguma individuālie orientieri praktiski nekur netiek izmantoti. Kāpēc to nemāca?

Atbilde: Es uzskatu, ka mūsdienās mēs nonākam tādā stāvoklī, ka sākam just dabas izmaiņas. Tomēr jāsaka, ka cilvēce to vēl nav sevī absorbējusi. Lasīt vairāk

Sirds vai nauda?

Ja mēs labi viens pret otru attiecamies un, turklāt vēl mīlam, tad starp mums nevar būt trūcīgi cilvēki, nabagie, slimie.

Tas ir, problēma ir tikai tajā, ka starp mums nav mīlestības. Mēs pārliekam rūpes par nelaimīgajiem uz valdību. Mēs esam gatavi ziedot kaut kādu naudu, taču neieguldīt tajā savu sirdi, nespējam pārdzīvot par mums svešiem cilvēkiem. Lasīt vairāk

Vai daba mums sāks palīdzēt?

Ja mēs nestrādāsim ar savu domu labošanu, tad vīrusi kļūs ar vien kaitīgāki un graujošāki, tāpēc ka attīstība turpinās. To nav iespējams apstādināt.

Dabas programmā ir mūs aizvest līdz izlabošanai, un, ja mēs uz to labprātīgi netiecamies, gaismas ceļā, tad nākas mūs pastums ciešanu veidā. Kabalisti brīdina, ja mēs neveiksim labošanos, tad varam nonākt līdz pasaules kodolkaram. Lasīt vairāk

Kad no cilvēka tiks atprasīts?

Replika: Džonatans Svifts sacīja: „Par visām izpriecām un izklaidēm mums pilnībā atdarīs ar ciešanām un skumjām – tas ir tāpat, kā pirms laika izšķiest uzkrāto ietaupījumu.”

Atbilde: No kabalas viedokļa, tas gluži tā nav. Tāpēc, ka, ja cilvēks piedzimst ne pēc savas gribas, neizvēloties ģimeni, un saņem lielisku audzināšanu, neko sev neliedzot, jo tāda ir viņa ģimene un viss pārējais, tad tu no viņa neko nevari prasīt. Tādu viņu izveidoja pēc augstākā nodoma. Lasīt vairāk

Un tapa vakars un tapa rīts…

Rakstīts: „Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena”. Tas nozīmē, ka mums vienmēr vispirms nāksies pārdzīvot vakaru, tumsu, nakti, sapratnes un sajūtas trūkumu, apjukumu. Taču tas nenozīmē, ka mēs neko nejūtam.

Mēs jūtam, ka mums nav sajūtu un sapratnes, tas ir, ka atrodamies naktī, tumsā. Nakts sajūta – tās tomēr ir noteiktas jūtas, nevis nejūtīgums, neapzināts stāvoklis. Lasīt vairāk

Vīruss izplatās caur domām

Ja es atļauju nelabai domai par citiem iziet uz āru un tikt izteiktai un sadzirdētai, tas nozīmē, ka es tai dodu iespēju parādīties. Iekams tā atrodas manī, es to vēl varu apspiest, aizliegt šai domai iziet no manis, tas ir, veikt ierobežojumu visai mūžsenai egoistiskai dabai.

Negatīva doma par tuvāko ir tas pats, kas darbība. Taču es varu domu notvert un apstādināt, neļaujot tai parādīties un kaitēt citiem. Doma ir darbības iniciators, lai gan nemateriāls. Ja es ļauju nelabai domai brīvi plūst un darboties, necenšoties to kontrolēt un nospiest, tad tādējādi es kaitēju tuvākajam un veicu sliktu darbību pasaulē. Lasīt vairāk

Īsta mīlestība un ideāla ģimene

Jautājums: Kas ir īsta mīlestība?

Atbilde: Īsta mīlestība ir absolūta uzticēšajās, nevainojams atbalsts, pašupurēšanās un pārliecība par to, ka pret tevi attiecas gluži tāpat.

Jautājums: Cilvēces attīstības gaitā jēdziens ģimene, ir stipri mainījies. Kas tagad ir ideāla ģimene?

Atbilde: Ideāla ģimene ir tas pats, kas ideāla mīlestība. Tā tiek veidota virs visām problēmām, kopā ar tām un tām par spīti. Tāpēc, ja cilvēki zina, kādā veidā radīt saiknes virs problēmām un tās saudzēt, tad izveidojas īsta mīlestība. Mīlestība ir ļoti liela darba sekas ar saviem un cita trūkumiem. Lasīt vairāk

Vienota augstākā audzināšanas sistēma

Ja mēs neprasam izlabotas vēlmes, tad Radītājs jebkurā gadījumā mums vēlmes atklāj, taču sabojātas, atbilstoši mūsu sabojātam lūgumam.

It kā bērs prasītu mātei, ko nevajadzīgu un pat nedaudz kaitīgu. Un viņa bērnam no tā, ko viņš prasa, dod tikai nedaudz, lai viņš pārliecinātos, ka viņa lūgums ir nepareizs, slikts un to nepieciešams izlabot.

Lasīt vairāk

Dzīves filmas scenārijs

Sākotnējā radīšanas darbībā jau pašā saknē ir ielikts viss, kas turpmāk notiks. Katrā vēlmē, kas atklājas jau eksistē ieliktā programma, tas ir, atklājas nevis vēlme, bet gan informatīvs ieraks, „rešimo”.

Šie informatīvie gēni parādījās pasauļu izplatīšanās rezultātā no Bezgalības pasaules caur visiem garīgajiem līmeņiem, parcufim, pasaulēm, sefirot līdz tie nonāca līdz mūsu pasaulei.

Lasīt vairāk

Cilvēks ir tas, kurš līdzpārdzīvo

Replika: Saadi, 12.gs. persiešu dzejnieks, sūfists ir sacījis: Ja tu esi vienaldzīgs pret citu ciešanām, tu neesi pelnījis tikt dēvēts par „cilvēku”.

Atbilde: Jā. Patiešām par cilvēku var dēvēt to, kurš līdzpārdzīvo. Tas nozīmē, ka viņam eksistē tiekšanās uz saikni ar citiem. Un pareizā saiknē ar citiem – līdzcietībā, labvēlīgā komunikācijā utt., cilvēks veido savu matricu, kuru dēvē par „Ādamu” (cilvēku). Lasīt vairāk