Kāds ir korona vīrusa parādīšanās iemesls? Tādēļ, ka nav pareizas saiknes starp visiem radījuma elementiem visos līmeņos: nedzīvā, augu, dzīvnieciskajā, cilvēciskajā.
Tur, kur atbilstoši attīstības programmai, kas mūs virza uz galīgo labošanos, vajadzētu parādīties savienojumam, taču tā vēl līdz šim nav – no šo pārrāvumu vietām kā no plaisām sienās lien ārā vīrusi. (vairāk…)
Dienu no dienas situācija visā pasaulē arvien vairāk pasliktinās. Tas liecina par to, ka cilvēce nevirzās pareizā virzienā un neatvieglo savu stāvokli.
Tā vietā, lai ietu gaismas ceļu, kas ir vēlams radījumam un Radītājam, cilvēce tāpēc, ka nesaprot, kas notiek un ko nepieciešams darīt, iet ciešanu ceļu – izejot dabisku notikumu attīstību, tas ir, zem spēku spiediena, kas mums uzliek par pienākumu virzīties uz priekšu. Nav izvēles nākas iet. (vairāk…)
Ar ko atšķiras mūsdienas no visiem agrākajiem attīstības posmiem, kurus mēs esam izgājuši uz Zemeslodes? Mēs nepārtraukti centāmies uzlabot savu stāvokli un tādēļ, piemērojot savām vajadzībām, sev pakļāvām dabu. Mēs nevēlējāmies mainīties paši, bet tiecāmies mainīt pasauli, uzskatot sevi par dabas saimniekiem. (vairāk…)
Pasaule pakāpeniski pieņem jaunu veidolu. Koronavīruss, kurš pašlaik pasaulē izplatās, ir sekas tam, ka mēs neejam kopsolī ar laiku. Mēs esam pēdējā paaudze, tas ir – pirmā paaudze, kurai izlabojoties jāpaceļas atdeves līmenī.
Taču atdeves līmenis tiek dēvēts par „ticību virs zināšanām”, proti, atdeve augstāk par saņemšanu. Tādēļ nepieciešams pavērot, vai mēs šai prasībai atbilstam. (vairāk…)
Mūsdienās dabas līdzsvara saglabāšana ir īpaši aktuāla. Pret iejaukšanos dabā uzstājas tās aizstāvji, ekologi, „zaļie” – kā tikai nav. Viņi cīnās par to, lai mēs nesūknētu naftu, nededzinātu degošos materiālus utt.
Mēs ar dabu darām briesmīgas lietas. Taču pats galvenais nav tas, ka mēs iznīcinām augu valsti, rokam kanālus, nogalinām dzīvniekus, būvējam atomelektrostacijas, izmēģinām bumbas, tās spridzinot apakšzemē un virszemē. (vairāk…)
Karantīnas dēļ daudzi žēlojas, ka jūtas izolēti, it kā nokļuvuši melnajā caurumā. Taču jāsaprot, ka visa mūsu pasaule, visa Galaktika, Visums atrodas melnajā caurumā. Neko nepadarīsi, tas ir fakts. Tāpēc nav nekas ārkārtējs, ka arī tu jūti šo tumsu.
Daba ar koronavīrusu mums parāda – ja mēs attālināmies no citiem savā egoismā, tad arī fiziski mums nav tiesību tiem pietuvoties. Ja vēlamies būt saistīti, tad vispirms mums jāsakārto iekšējā saikne un pareizi, ar labu jāizturas vienam pret otru.
Atbilstoši tam kādā mērā katrs vēl labu citiem, viņš var tiem pietuvoties. Taču, ja viņam nav tieksmes mīlēt otru un viņam palīdzēt, tad nedrīkst pietuvoties. Lai redz, kā viņa egoisms viņu attālina. (vairāk…)
Vai ir saikne starp materiāliem notikumiem, kas notiek pasaulē dēļ koronavīrusa epidēmijas, un mūsu iekšējām izmaiņām? Mēs visi sākam no šīs pasaules, no dzīvnieciskā stāvokļa, un iesākumā mūsos nav nekā garīga.
Taču negaidot atnāk vīruss un mums palīdz. Es nerunāju par ciešanām, kas pavada šo procesu, bet tikai par rezultātiem, kas attiecas uz garīgo. Mūsu dzīvē nav iespējams tikai vinnēt un ne ar ko nesamaksāt. (vairāk…)
Bailes, kas šobrīd apņem un paralizē cilvēku, izraisa nevis viņa šodienas stāvoklis, bet domas par to, kas notiks tālāk.
Tomēr nav vērts tā uztraukties, mēs taču visi atrodamies augstākā spēka vadībā, un viss noritēs pēc viņa plāna. Un tam nav nekāda sakara ar reliģiju. Reliģisks cilvēks nejautā par dzīves jēgu. Viņam nav šaubu par to, ko nepieciešams darīt. Kabalas zinātne mūsos pamodina jautājumus, kādu nav reliģijā. (vairāk…)
Cilvēce ir absolūtā panikā, pateicoties koronavīrusam, kurš piespiež mūs apstādināt visu ražošanu, visu tirdzniecību, paralizē un bloķē veselas valstis.
Taču parastais cilvēks vispirms domā par savu ģimeni, par bērniem, par to, ko viņiem rīt dot ēst. Viņam vairāk par visu rūp, kā izdzīvot. Un tas ir iemesls, kāpēc pasaule ir ar mieru sastingt, it kā sakot: „Tagad parūpēsimies par dzīvību, bet pēc tam atjaunosim rūpniecību un ražošanu”. (vairāk…)