Mēs esam tik lielā mērā atdalīti un atšķirīgi, ka paši ar to neko nespējam izdarīt. Citādi mēs tā arī paliksim šajā pasaulē ar savu milzīgo sakaru trūkuma sajūtu, kas pastāvīgi tikai pieaug. Jo augstāk mēs paceļamies, jo zemāk krītam. Proti, atbilstoši attīstībai nošķirtība starp visām atsevišķām dvēselēm liksies mums arvien būtiskāka, nozīmīgāka, spēcīgāka, izpaužoties vairums dažādos veidos.

Starpība labestības un ļaunuma, saņemšanas un atdeves izpratnē kļūst arvien nozīmīgāka. Un mums nāksies katrreiz pielikt arvien lielākas pūles, lai šos polus savienotu jēdzienā Viens. Būtībā visu savu garīgo izaugsmi mēs vērtējam attiecībā pret šo jēdzienu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Kabala klāsta par vispārējo pasaules likumu – par īpašību līdzības likumu. Tagad to ir atklājuši arī zinātnieki:

Ziņojums: Populārajam apgalvojumam, ka mīlestībā pretstati piesaista viens otru, nav taisnība. Par to jau sen zināms psihologiem un sociologiem. Cilvēkam, tāpat kā daudzām citām dzīvnieku sugām, veidojot seksuālās partnerattiecības, ir vērojama tendence izvēlēties sev līdzīgus partnerus. Dotajai parādībai tika dots nosaukums – homogāmija.

Mīlestībā un laulībā parasti mēdz izvēlēties partnerus līdzīgu sev: izskats, personīgās īpašības, sociālais statuss, kas ir pielīdzināms pašam. Laimīgas ģimenes dzīves garantija ir partneru līdzība pēc rakstura īpašībām, kopīgas intereses, sociāli ekonomiskais stāvoklis. Lasīt vairāk

Filed under: Vīrietis un sieviete | Add Comment/Ask Question→

Radītājs ietverts jēdzienā „Viens”, kā sacīts: „Viens, Vienots un Vienīgais” – tādā veidā Viņš mums atklājas. Kad kabalisti izzina Bezgalības gaismu, visaugstāko punktu, kādu tikai iespējams sasniegt, viņi atklāj Vienu jēdzienu, kurā ir ietverts viss, bez jebkādas atšķirības.

Sākotnēji viss bija iekļauts šajā vienā jēdzienā – visi radījumi kā viens radījums. Pēc tam, lai radījumiem dotu eksistences, sapratnes un izzināšanas sajūtu: kas ir viņi paši, un kas ir Radītājs, novērtēt, kādā absolūtā, mūžīgā, lielā stāvoklī viņi atrodas, – šis viens jēdziens dalās vairums atsevišķos un tam pretējos jēdzienos. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Ziņojums (žurnāls Quarterly Journal of Experimental Psychology): Cilvēki itin bieži aizmirst, kādēļ viņi aizgāja uz citu istabu, tāpēc ka smadzenes identificē katru istabu ar jaunu notikumu, un tai uzstāda īpašu marķieri. Durvju aile pabeidz veco epizodi un sāk jaunu „nodaļu” – tas rada grūtības atmiņas atjaunošanā par pagājušo epizodi.

Taču, ja jūs pārejat no istabas istabā, lai kaut ko uzkostu, tad paņemtā tase palīdzēs atcerēties par mērķi. Vai arī salieciet plaukstu bļodas formā – un jūs atcerēsieties, ko grasījāties darīt. Turklāt, ja jūs pārejat no istabas istabā, lai sameklētu grieznes, sakrustojiet pirkstus, lai neaizmirstu par savu mērķi.

Replika: Kabalā to dēvē „tas, kurš maina vietu, maina tās pārvaldošo spēku”. Ir trīs faktori, kuri nosaka stāvokli: laiks, pārvietošanās, vieta, kurus mēs varam mainīt ar gaismas iedarbību uz tiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Realitātes uztvere, Veselība | Add Comment/Ask Question→

Nodarbībās, izņemot visu pārējo, mēs studējam garīgo pasauļu, parcufim un sfirot uzbūvi un mijiedarbību. Rodas jautājums: kādēļ man tas ir vajadzīgs? Man taču tikai jāizsauc uz sevi gaisma, kas atgriež pie Avota.

Pat ja manā dzimtajā valodā nav laista klajā neviena kabalas grāmata, es varu atrasties nodarbībā un klausīties Zoar Grāmatas lasīšanu, nesaprotot vārdus. Ar to patiešām ir pietiekami. Bālam Sulamam, piemēram, bija daži skolnieki, kuri nezināja idiša valodu, kurā viņš pasniedza nodarbības.

Tāču šeit slēpjas vēl kāds aspekts. Virzot uz priekšu savu garīgo attīstību, mēs sākam sevī sajust, atklāt daudzveidīgas garīgās parādības. Ko ar to darīt? Lūk, tādēļ tomēr cilvēks apgūst kabalas zinātni – savas iekšējās garīgās psiholoģijas veidā. Pateicoties tai, viss viņā saplūst vienā ainā. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (Deivids Rozenbergs, kapitālu pārvaldes kompānijas Gluskin Sheff galvenais ekonomists un stratēģis): Amerikāņu ekonomika atrodas depresijā, kas līdzinās tai, kuru pēdējos 10 gadus pārdzīvo Japāna. Mēs dzīvojām tikai 4 gadus depresijā, kura ilgs līdz 10 gadiem. Ekonomika atkal sāks savu lejupslīdi 2012.gadā, turklāt situācija ar nodarbinātību turpinās padziļināties.

Replika: Salīdzinājums ir nepareizs – ja Japāna pārdzīvoja personisko depresiju, tad pašlaik mēs pārdzīvojam pasaules depresiju, turklāt globālo ne tikai pēc mēroga, platuma un dziļuma, bet arī aptverot visas mūsu dzīves jomas, kura pieprasa visu sabiedrisko attiecību pārbūvi, t.i., pāreju uz citu sabiedrisko formāciju. Nav reāli gaidīt iziešanu no krīzes un nav saprātīgi uzskatīt, ka mēs atgriezīsimies pie iepriekšējā dzīves un pārvaldes veida.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis: Eiropas valstis ir saistītas ar parādu tīklu: Grieķija, Itālija ieņem redzamu vietu, Īrija, Portugāle, Spānija atrodas iesānis. Draudu priekšā Francija un Vācija, kā arī ASV.

Diagramma parāda neredzamas saiknes starp organizācijām visā pasaulē, kas var izraisīt globālu finansiālo haosu. Šīs neatklātās saiknes veicināja to, ka 2008. gadā ASV valdībai nācās iejaukties, lai novērstu apdrošināšanas giganta AIG krahu. Gadījums ar AIG ir svarīgs paradokss, kas atkal rēgojas tagadējā Eiropas parādu krīzē. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Kādreiz pie kabalas nonāca tikai tie, kuri vēlējās uzzināt par dzīves jēgu, tās būtību: kādēļ mēs piedzimstam un mirstam, kādēļ dzīvojam tik grūtu dzīvi. Cilvēks to vēlas zināt, un pat ja viņa dzīve būs materiāli pilnīgi nodrošināta, viņam jebkurā gadījumā radīsies šie jautājumi, jo tie nāk no cilvēciskās pakāpes, ne dzīvnieciskās. Cilvēks nav suns, pat ja apmetīsies pieczvaigžņu viesnīcā, viņam tāpat būs slikti un viņš vēl kaut ko vēlēsies priekš dvēseles.

Tas labi redzams Eiropā – līdz tam, kā sākās krīze, attīstītākajās valstīs ar augstu labklājības līmeni bija visaugstākais pašnāvību procents. Patreiz, kad šīs valstis pārdzīvo problēmas, pašnāvību procents samazināsies. Cilvēki augstāk vērtēs dzīvi, viņiem radīsies vēlmes: vēl kāds neliels uzlabojums, – un tas jau sniedz dzīves sajūtu. Lasīt vairāk

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kā neizšķiest savus spēkus uz blakus mērķiem? Ja visi traucēkļi nāk no Radītāja, tad kā lai ar Viņu samērojos spēkiem?

Atbilde: Dabiski, ka visi traucēkļi mums nāk no Radītāja, lai labāk sevi izprastu un efektīvāk virzītu uz priekšu savu garīgo izaugsmi. Tie tikai saucas par traucēkļiem. Mēs nesaprotam, ka tie ir padomi, kā pareizāk veicināt savu garīgo attīstību. Ja mēs dziļāk ieklausītos tā dēvētajā „Radītāja balsī”, tad ļoti ātri virzītos uz mērķi. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

New Scientist viedoklis: Eirozona ir sarežģīta tīklu sistēma, kura līdzinās tam, kas pastāv dabā. Tas piešķir tai īpašības, kuras ekonomisti reti izskata, taču tās varētu palīdzēt saprast mūsdienu krīzi.

Kas ir sarežģītais tīkls?

Sarežģītie tīkli sastāv no daudziem savstarpēji saistītiem komponentiem, kuri ietekmē viens otra uzvedību. Izmaiņas, ko viens elements rada citā, kā atbalss atsaucas pirmajā. Droši vien tādas sistēmas vispazīstamākais piemērs –  plēsoņu un upura savstarpējās attiecības. Septiņpadsmit eirozonas valstis pakļautas tieši tādiem pašiem atgriezeniskās saites mehānismiem.

Sarežģītie tīkli regulējas ar balansu starp negatīvo atgriezenisko saiti (piemēram, ar procentuālām likmēm), kura veic stabilizējošo iedarbību, un pozitīvo atgriezenisko saiti (piemēram, ar pašpastiprinošu uzticības graušanu attiecībā pret tirgiem), kura destabilizē situāciju. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→