Visas labošanās tiek veiktas pēc principa „no vieglā uz grūtāko”. Un tas ir loģiski: sākumā gaisma izlabo tīrākās tilpnes, kuras atrodas tai tuvāk, bet pēc tam ar to palīdzību pāriet pie primitīvākām un sarežģītākām tilpnēm.

Katrā tilpnē atrodas piecas kategorijas vai desmit sfirot – citādi sakot, konstrukcija AVAJA. Saskaņā ar tilpnes avijut, šī konstrukcija dalās piecās daļās: no nulles līdz ceturtai.

Tilpne ir sašķelta īpašā veidā: jo augstāk atradās tās daļas, jo zemāk tās nokrita, tajā pašā laikā apakšējās, gluži otrādi, cieta mazākas izmaiņas. Tagad gaismu un tilpņu atgriezeniskā kārtība nosaka labošanās ceļu. Tilpnes labojas ar gaismu, kas atgriež pie Avota, vai ar apkārtējo gaismu (O”M). Tā nonāk un darbojas saskaņā ar nemainīgo un negrozāmo īpašību līdzības likumu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana, Senā Babilonija | Add Comment/Ask Question→

Gelapa dienests: 19% ASV iedzīvotāju vai 60 miljoni cilvēku sajuta grūtības, lai nodrošinātu sevi ar pārtiku pēdējos 12 mēnešos. Pētnieki uzsver, ka pēc šī rādītāja Savienotās Valstis vairāk kā trīs reizes atpaliek no Ķīnas. Tikai pirms trim gadiem situācija bija diametrāli pretēja: 9% ASV pret 16% ĶTR.

Replika: Cipari uzrāda pieaugošās krīzes tempu.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Tora netika dota ciltstēviem, jo bausli par mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu, kas ir Toras pamats, nav cienīgi ievērot vienatnē. Šim nolūkam nepieciešama iepriekšēja visas tautas piekrišana.

Un tādējādi lieta stiepās garumā līdz Israēla dēlu iznākšanai no Ēģiptes, kad viņi kļuva cienīgi to ievērot. Tad vispirms viņiem tika taujāts: vai piekrīt katrs no tautas uzņemties šo bausli? Un pēc tam, kad tam piekrita, viņiem tika iedota Tora.

No kabalas pirmavotiem, tādiem kā „Ievads kabalas zinātnē”, „Desmit Sfirotu Mācība” un ARI darbs „Dzīvības Koks”, mēs uzzinām par garīgās pasaules uzbūvi, par dvēseles radīšanu – vienīgā radījuma un par to, kā šī dvēsele izgājusi sašķelšanos, sadaloties vairums daļās. Var sacīt, ka šīs daļas pastāvēja arī agrāk, taču saplūda vienotā nolūkā, vieotā nodomā, īpašā stāvoklī. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kopīgā dvēsele „Ādams” | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis: Eiropas Savienības ekonomisko problēmu nopietnība ir apstiprināta augstākajā līmenī. Eirokomisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu pirmais no Eiropas ierēdņiem atklāti atzina, ka ES valstis sadūrās ar „sistēmisku krīzi”. Agrāk par to runāja tikai eksperti. Taču izvairīgu oficiālu formulējumu laiks ir beidzies: eirozonai draud recesija.

Iziešana no krīzes bez ekonomiskā pieauguma nav iespējama, turklāt eirozonai draud recesija. Pastāv divi ārstniecības veidi eirozonas iziešanai no krīzes: jāpalaiž iespiedmašīna, vai jāsamazina izdevumi. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Israēla tautas uzdevums – sagatavot pasauli noteiktai attīrīšanai, lai tā spētu pieņemt mīlestības pret tuvāko principu, līdzīgi Israēlam. Katrs tajā iegulda savu artavu, un tādā veidā katrs no Israēla tautas vērš pasauli uz labestību.

Bezgalības Malhut labošanās noris posmveidā. Tajā ir daļas, kuras ir „caurspīdīgākas”, un kuras „primitīvākas”, tāpat kā ķermenī atrodas vairāk vai mazāk svarīgi orgāni. Šī atšķirība raksturīga sabojātības periodam, tajā pašā laikā pēc labošanās vairāk sabojātās daļas, iespējams, sasniegs lielu augstumu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (V. Šulcs, Eiropas Parlamenta deputāts): Vācija gūst vislielākos labumus no eksporta, un tāpēc dalīties ar eksporta virspeļņu ar problēmiskām ES valstīm ir tās pienākums.

Atgriešanās pie markas pārvērstu vācu preces par dārgām pasaules tirgū un atņemtu Vācijai ietilpīgu noieta tirgu.

Vācu nodokļu maksātājiem ir darbs un sociālās garantijas uz eksporta ieņēmumu rēķina. Mēs paši izprovocējām parādu krīzi Grieķijā, Spānijā, Portugālē aktīva eksporta ceļā. Vācieši tās „pieradināja” pie vācu precēm un tagad Vācijai obligāti jāpalīdz šīm valstīm izkulties no parādiem.

Krīze nav pasaules beigas, bet gan tālākās kopējās attīstības meklējums. Atgriešanās pie nacionālām valstīm globalizācijas apstākļos būtu kļūda. Tādēļ mūsu spēks ir tālākā ES konsolidācijā. Ir nepieciešamas jaudīgas virsnacionālās institūcijas, kuras spēs noteikt ES kā vienota reģiona attīstību.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Pakāpe, uz kuras atrodas cilvēks, pilnībā nosaka visas viņa domas un jūtas. Mēs neesam spējīgi ārpus tās par kaut ko domāt, saprast, just, kaut ko plānot, uz kaut ko tiekties, – tas viss noteikts tikai ar mūsu stāvokli, augstumu, uz kura mēs pacēlāmies.

Vēlme baudīt darbojas saskaņā ar gaismas lielumu, kas tajā atklājas: no maksimālās, Bezgalības pasaulē – līdz vienai no turienes lejup nākošajām 125 pakāpēm, kurās gaisma kļuva arvien vājāka, un tāpēc arvien mazāk iedarbojās uz vēlmi. Un atbilstoši šīs pavājināšanās pakāpei, vēlme kļuva arvien nespodrāka un neizlabota, tāla no gaismas pēc savām īpašībām.

Gaismai arvien mazāk starojot uz vēlmi, tā arvien spēcīgāk izpauž savu personīgo īpašību – egoismu. Viss ir atkarīgs tikai no gaismas spēka, kurš ietekmē vēlmi. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Ziņojums (Fresh Business Thinking): Britu jauniešu skaits (vecumā no 16 līdz 24 gadiem), kam nav darba, pirmoreiz valsts vēsturē pārsniedza vienu miljonu.

Kopējais bezdarbnieku līmenis valstī sasniedza 8,3% – maksimums pēdējos 15 gados. Darba meklējumos atrodas 2,62 miljoni cilvēku. Lielbritānijas vicepremjers Niks Klegs atzīmēja, ka valsts nevarēs pārvarēt pasaules ekonomiskās krīzes sekas, ja neatrisinās jautājumu par britu jauniešu nodarbinātību.

Replika: Taču arvien vairāk visiem kļūst saprotams, ka bez darba, šī vārda ierastajā nozīmē, būs arvien vairāk cilvēku un ir jādomā nevis „ko viņiem piedāvāt, lai nodarbinātu un maksātu” – un vienīgi derīgā nodarbība izrādās tikai cilvēka darbs ar sevi un sabiedrību! Tajā ir katram darbs un vislielākais augstākais, mūžīgais atalgojums!

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Nekas nerodas pats no sevis – viss dzimst no informācijas gēniem (rešimot), kuri ietverti iepriekšējā pakāpē. Vienīgi pirmais radības centrālais punkts – vienīgais, kas radīts „no nekā”.

Mēs patreiz nevaram spriest par šo pirmo punktu, taču vēlāk mēs varēsim to izzināt un sapratīsim, kas ir šis „nekas”. Pagaidām mēs nevaram pacelties augstāk par savu visumu un neuztveram jēdzienus, kas pastāv ārpus tā. Kad mūsu saprāts paplašināsies un saņems citu programmu, mēs varēsim par to spriest.

Patreiz attiecībā uz mums tas tiek dēvēts „no nekā”. Taču pēc tam, kad saņemsim jauno – garīgo saprātu, mēs uzzināsim, no kurienes nāk pat šī pakāpe, un kādā stāvoklī mēs atradāmies iepriekš. Mēs sapratīsim, ko nozīmē „iepriekš”, jo mums mainīsies pats laika jēdziens. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Ziņojums: 1929.gadā 6 rokasspiedienu teoriju izteica Karinti. 1960.gadā hipotēzi pārbaudīja Milgrems, noskaidrojot, ka ķēdīte sastāv no 5,2 cilvēkiem. Milānas universitātes zinātnieki kopā ar Facebook speciālistiem analizēja saiknes starp 721 miljonu Facebook lietotājiem. Saikņu daudzums starp viņiem sastādīja 69 miljardus.

Saskaņā ar pētījumu vidējais ķēdītes garums starp jebkuriem diviem cilvēkiem sastāda 4,74 „rokasspiedienus”. Turklāt, ja ņemt lokālas saiknes starp cilvēkiem (piemēram, vienas valsts robežās), tad ķēdīte sastāvēs no trim starpniekiem.

Facebook apgalvo, ka vidējais draugu skaits starp sociālā tīkla lietotājiem ir 130 cilvēki.

Replika: Savstarpējās saiknes mūs caurstrāvo visos līmeņos un katru dienu arvien samazinās. Mūsu labās nākotnes dēļ mums tās jālabo ar savstarpējo galvojumu, jo šīs saiknes nevar saraut, taču no to kvalitātes atkarīga mūsu nākotne.

Avots krievu valodā

Filed under: Jaunais Internets, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→