Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 808. p.: Laikā, kad aizgāja Jēkabs, spīdēja mēness un augstākās saules, Zeir Anpin, tieksme uz to atmodās. Jo, kad aust saule, Jēkabs, paceļas cita saule, Zeir Anpin un saplūst Zeir Anpin ar Nukvu. Un mēness, Nukva, spīd no Zeir Anpina. Tas viss tiek runāts tikai attiecībā uz cilvēku, kurš izzina garīgo. (vairāk…)
Zoar Grāmata iedarbojas uz mums ar tajā slēpto gaismu. Ja vēlamies izmantot šo gaismu mūsu labošanai, tad vienīgā vieta, kuru nepieciešams izlabot, atrodas saiknē starp mums. Tādēļ katram no mums jācenšas iztēloties, kur tieši jāveic labošanas. Jo patreiz mēs pat īsti nesajūtam, ka brālīgās mīlestības vietā starp mums valda nemotivēts naids un atšķirtība. Šai īpašībai no jauna jāpārvēršas mīlestībā. Zoar Grāmatas spēks spēj to veikt. Tad atjaunotajā saiknē starp mums mēs atklāsim visu augstāko pasauli.
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 451. p.: Trešajā maiņā ķerubi vicināja spārnus un skaļi sludināja dziesmu, kā sacīts: “Alliluja. Suminiet kalpi Radītāju, Radītāja vārdu! Lai svētīts Radītāja vārds no saullēkta līdz norietam”. Tad eņģeļi, kas atradās trešajā maiņā, visi skaļi sludināja dziesmu. Desmit Sfirotu Mācībā mēs varam apgūt garīgās darbības trīs līniju, gaismu, kelim, ekrānu, rešimot formā, taču Zoar mums stāsta par tām pašām darbībām kā par svētajiem nedzīvajiem, augu un dzīvnieku objektiem – spēkiem cilvēka darbā. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 660. p.: …Jo Torā tiek noskaidroti trīspadsmit mēri, trīspadsmit žēlsirdības mēri, kas lejup nāk no Arih Anpina diknas trīspadsmit lejup nākošiem labojumiem. Katrā no tiem nav dalījuma un tie lejup nāk vienotībā no augšas uz leju – no trīspadsmit Arih Anpina diknas labojumiem un no turienes – līdz “trīspadsmit” Binas, un no turienes – līdz “trīspadsmit” Zeir Anpina, līdz tai vietai, kas uzcelta dalījumā, Nukvā. Zoar stāsta par sevišķi svarīgu augstākās sistēmas Vadības un Uzraudzības daļu, kas dēvēta “trīspadsmit diknas labojumi”. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 462. p.: Laimīgi taisnie, kuri izpelnījušies to gaišā spoguļa augstāko gaismu, kas staro uz visām pusēm, pa labi un pa kreisi. Katrs no šiem taisnajiem saņem tam pienākošos daļu un katrs saņem pēc saviem darbiem, kurus darījis šajā pasaulē. Taču daži kaunas no tās gaismas, kuru saņēmis viņu biedrs, jo tā staro spēcīgāk. Mēs vēlamies izzināt visas šīs detaļas, saprast, kur tās atrodas, kur ir katra nosaukuma zars un sakne, šī nosaukuma garīgā īpašība, meklējam sevī visas šo īpašību gradācijas, par kurām runā Zoar. Protams, tās visas atrodas tikai mūsos, mūsu vēlmju nedzīvajā, augu, dzīvnieku un cilvēka līmenī, mēs sajūtam tikai realitāti, kas atrodas mūsu dvēseles iekšienē. Jo arī patreiz mēs atrodamies mūsu dvēseles iekšienē, šīs kli – vēlmes iekšienē un visas parādības norisinās tās iekšienē. Bet jebkurā gadījumā, kopā ar iekšējiem meklējumiem, mums pastāvīgi jāatrodas cerībā, ka apkārtējā gaisma iedarbosies uz mums un atvērs mums acis. (vairāk…)
Jautājums: Jo vairāk lasu Zoar, jo vairāk izprotu tā spēku. Vai patiešām Zoar Grāmata tik dziļa?
Atbilde: Teikšu vienu: bez Zoar ir grūti. Jūs redzēsiet, ka vairākas reizes dienā sajutīsiet vajadzību atgriezties pie šīs Grāmatas. Neko nevar darīt – tas ir spēka avots.Sākumā, kad cilvēks tikai atver Zoar, viņš nezina, kāpēc šī Grāmata tā pievelk un valdzina, kāpēc viņam tik grūti bez Zoar.Kāds to sāk sajust agrāk, kāds vēlāk un viņam nepieciešams daudz laika, lai novērtētu šajā Grāmatā slēpto spēku.Taču rezultātā visi sāk sajust, ka viņiem trūkst Zoar. Tas ir kā ūdens, kas nepieciešams vairāk nekā barība.
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 528. p.: Tomēr to, ko vēlējās atklāt, viņš neatklāja. Jo viņš vēlējās tiem atklāt “dienu beigas” un ir “labējās beigas” un “kreisās beigas”. Viņš vēlējās tiem atklāt “labējās beigas”, lai izsargātos un attīrītos no priekšādas, kas atrodas “kreisās beigās”; bet tas, ko viņš tiem atklāja, bija zināms un atklāts vēl līdz tam, kad tie ienāca svētajā zemē. Taču pārējos vārdus viņš tiem nevēstīja atklāti un tie slēpti Torā, šajās svētībās. Mums jācenšas atpazīt aprakstāmās parādības – “sevī”, mūsu izlabotajā vēlmē. Jo vairāk tiecamies tās sajust izlabotās vēlmes iekšienē, jo lielāku labojošo gaismu izsaucam. Tā mūs pakāpeniski izlabos un mēs varēsim ieraudzīt patieso ainu. It kā patreiz es kaut ko apskatu bez brillēm, zinot, ka man tās trūkst. Es vēlos redzēt patieso ainu, es saistu savas cerības ar to, ka iegūšu “brilles”, izlabošu savu “redzi” un spēšu ieraudzīt patieso stāvokli. To sevī ietver Zoar Grāmatas lasīšana.
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 119. p.: “Tikai tavus tēvus Radītājs vēlējās”. “Tavus tēvus” – patiesībā trīs: Ābramu, Īzaku un Jēkabu. Sacīts: “tikai” – patiešām “tikai”, jo nav nekā vairāk par šiem trim un no tiem atzarojas un nostiprinās visas pārējās – visas BEA pasauļu pakāpes, kas paceļ MAN uz ZON, lai vainagotu Vārdu, tas ir, piesaistīt jaunus mohin Nukvai, dēvētai par Vārdu. Zoar pastāvīgi ved mūs pie vidējās līnijas, visos stāvokļos. Tā ir Zoar misija – pastāvīgi demonstrēt mums, kā mēs varam noregulēt divas līnijas, kuras saņemam no augšienes, no Radītāja, – saņemšanas spēku un atdeves spēku, un izveidot no tām mūsu realitāti, būt augstāk par atdeves spēku, augstāk par saņemšanas spēku, pacelties tiem abiem pāri un saņemt tos tajā mērā, kādā varam iekļaut vienu otrā. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 551. p.: “Straujš kā ūdens tu nepaliksi”. Jo, kad Rūbena dēli uzsāks karu ar pasauli un uzveiks daudzas tautas, nepaliks viņi ķēniņvalstī, jo viņiem lemts karot svētajā zemē. Aprakstot pasauļu un parādību sistēmu, Zoar Grāmatas autori apraksta garumā veic vairums labojumu šajā vadības sistēmā. Mums šķiet, ka viņi vienkārši stāsta mums par notikumiem, kas norisinājās pagātnē. Taču kabalisti, izejot šos garīgos stāvokļus, par kuriem mums stāsta un atklājot tos attiecībā pret sevi, tādā veidā tos izlabo, sagatavojot mums ceļā jau izlabotu telpu, lai mēs tajā paceltos.
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 675. p.: Zebulons izpelnījās, lai viņu svētītu Isašara priekšā, jo viņš, atraujot maizi no savas mutes, ielika to Isašara mutē. No šejienes seko, ka tas, kurš baro studējošo Toru, saņem svētību no augšienes un no apakšas. Neskatoties uz to, ka izpelnas tikt ielūgtam pie diviem galdiem, – tas, ko nav izpelnījies cits cilvēks, viņš izpelnas vēl bagātību un svētību šajā pasaulē un daļu izpelnas nākamajā pasaulē. Zoar stāsta par saikņu veidiem, kas eksistē starp dvēselēm. Jo tikai tas mums slēpts, to nepieciešams mums atklāt. Saiknē starp dvēselēm – tie ir atdeves, vēlmes dot, spēki, bet katras dvēseles iekšienē – egoistiska vēlme baudīt. (vairāk…)