Zoar Grāmata. Nodaļa „Mišpatim” (Mishpatim), 561. p.: … uz sacīto: „Es sūtīšu tev eņģeli”, Mozus uzreiz neiebilda.
Taču, kad atbildēja: „Ja Tu pats nenāksi ar mums, tad labāk neizved mūs no šejienes”, tad izdzirdēja atbildi: „Es iešu pats, lai nomierinātu tevi”. (vairāk…)
Visa kabalas zinātne nonākusi pie mums no Zoar Grāmatas un ARI darbiem. Taču, ja ne Bāls Sulams, mēs nespētu to apgūt. Zoar grāmata pilna ar alegorijām, stāstiem, kas saprotami tikai cilvēkam, kurš atrodas tajā pašā garīgajā pakāpē, un spēj atšifrēt šos mājienus.
Kas attiecas uz ARI, tad viņš pats neko nerakstīja – viņš tikai runāja. Visus ARI darbus sarakstīja viņa skolnieks, Haims Vitals, un viss šis daudzo sējumu rakstu krājums balstīts uz to, ko ARI sacīja pusotra gada laikā. Tādu īsu laika posmu pastāvēja viņa grupa, kuru viņš apmācīja, un pēc tam nomira. (vairāk…)
Zoar Grāmata. „Truma”, 24. p.: Malhut, tajā notikušo tiesu rezultātā, tiek dēvēta „Afar (pīšļi) un Afaron”. Afaron nozīmē „mūsu pīšļi”. Kopš tā laika, kad Malhut pacēlās augšup uz Binu, Bina tāpat tiek dēvēta par Afaron.
Turklāt Bina tad dalās divās daļās: uz GAR – augstākajām Aba ve-Ima, un tas ir „sameh (60)”, kas atbilst sešām HABAD HAGAT sfirot, no kurām katra sastāv no desmit, bet no haze un zemāk tā nostiprinājās parcufa IŠSUT veidā, kas iekļauj sevī četras NEHIM sfiras, un tas ir „mem (40)”. (vairāk…)
Svētki Lag Ba Omer (33. Omera diena) tiek atzīmēti par godu rabīnam Šimonam Bar Johajam, Zoar Grāmatas autoram, kurš šajā dienā beidza savas dzīves gaitas.
Grāmatā „Zoar”, nodaļa „Idra Zuta”, parašat „Azinu” (parashat „Ha’azinu”), rabīna Šimona nāve tiek aprakstīta tā:
„Jo Dievs Kungs viņam novēlēja svētību, mūžīgu dzīvi”. (133. Psalms) Rabīns Aba sacīja: Nebeidza svētā gaisma sludināt dzīvi, līdz nerimās viņa runas. Es pierakstīju un domāju rakstīt vēl, taču nedzirdēju. (vairāk…)
Jautājums: Ar ko Zoar Grāmata ir tik īpaša, kāpēc tieši šī Grāmata ir tik plaši pazīstama, un tiek uzskatīta par vislielākā spēka avotu?
Atbilde: Bāls Sulams raksta, ka ne pirms, un ne pēc Zoar Grāmatas, nav bijis kabalas darba ar tik milzīgu spēku un tik lielu atklāsmi. Lai uzrakstītu šo grāmatu, sanāca kopā 10 kabalisti, kas bija piemēroti vienas tilpnes (kli) izveidošanai, un savienojās pilnās 10 sfirot Galīgās labošanās (Gmar Tikun) pakāpē, tas ir, visās 125 pakāpēs, pa kurām dvēselei jāpaceļas augšup, lai pilnībā sevi izlabotu. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa „Itro” (Yitro), 527. p.: Ir divi AVAJa vārdi, kas nāk pa priekšu 13 žēlsirdības mēriem. AVAJa, pārliekot „alef” – „tav” – „bet” – „šin”, – tā ir Macpac. 13 žēlsirdības mēri – Arih Anpina diknā (bārdā), bet galvas divas matu tiesas (peisaki), kas nāk pa priekšu diknai, – tie ir divi Macpac vārdi.
Šo divu vārdu īpašības, kuras ir tukšās kelim, kas palikušas iekš Arih Anpina roš pēc gaismu de-GAR de-GAR iznākšanas, nevarēja palikt iekš Arih Anpina roš sava avijuta dēļ un izgāja no Arih Anpina roš, un nokārās ārpusē uz Arih Anpina roš ādas. Tieši tie arī dēvēti par de-Arih Anpin matiem (searot). (vairāk…)
Jautājums: Kādas labošanās mūsu labā veica iepriekšējo paaudžu kabalisti?
Atbilde: Bāls Sulams „Desmit Sfirotu Mācības priekšvārdā” 11. p. raksta: Talmuda gudrie atviegloja mums Toras ceļu vairāk kā Mišnas gudrie, jo … deva mums jaunu līdzekli Mišnā aprakstītā askētisma vietā, – „gaisma, kas iekļauta Torā”, kurā atrodas spēks, kas pietiekams, lai atgrieztu cilvēku pie Avota”. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa „Mišpatim” (Mishpatim), 511. p.: Radītājs sacīja: „Esiet Man svētuma tauta” – un tādēļ Israēls izpelnījās tikt dēvēts par Radītāja „brāļiem”, kā sacīts: „Lai dzimst brāļi un Mani tuvākie”.
Lasot Zoar, mēs cenšamies visu izskaidrot kā notiekošo cilvēka iekšienē, kurš cenšas savienoties ar tuvāko cilvēku apkārtni, un savā saiknē ar to rast atdeves īpašību. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc lielākā virzība uz priekšu notiek tieši Zoar Grāmatas lasīšanas laikā – bez sapratnes, ar vienu un to pašu nolūku?
Atbilde: Kabalas apgūšana neprasa izcilas prāta spējas, jo „mācās ne ar prātu”. Gluži otrādi: cilvēki, kuri sevi uzskata par gudriem, teicami mācās, ātri uztver, un kuriem piemīt ass prāts, kā noteikums, pārāk nevirzās kabalā uz priekšu.
Prāts, prāta spēju sajūta viņus aptur, aizraujot uz racionālo šīs zinātnes apgūšanas ceļu, bet nevis apgūstot to uzticības ceļā pret grupu. Tā ir problēma. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa „Bo”, 196. p.: Ēģiptieši atnāk un redz kaulus, kurus suņi stiepj no vietas uz vietu un tos salauž. Viņi raka tos zemē, lai suņi tos neatrastu. Tas – pati lielākā elku pielūgsmes izskaušana, – kad aprok savu dievu kaulus zemes pīšļos.
Jautājums: Kas tiek domāts ar vārdiem „ēģiptieši aprok savu dievu kaulus zemes pīšļos”?
Atbilde: Visbiežāk cilvēks vēlas „apglabāt” visas savas pūles, kas pēc viņa ieskatiem ir neveiksmīgas, aizmirst par tām. Taču mums, tieši otrādi, jāpretojas šai neveiksmei: „Ļaunums pār mani ņēma virsroku, es ar to netiku galā un cietu neveiksmi. Pareizi! Taču patreiz, uz šī ļaunuma pamata, es no jauna daru labus darbus”. (vairāk…)