Zoar Grāmata. Nodaļa „Mišpatim” (Mishpatim), 42. p.: Dvēseles, par kurām šeit iet runa, tās ir „mazo bērnu” dvēseles, kuras barojas ar savas mātes spēkiem, un Radītājs redz, ka ja tās iemiesosies mūsu pasaulē, sasmakos to gars un saskābs kā nederīgs vīns, un tāpēc Viņš tās savāc kopā, kad tās vēl mazas, kamēr no tām vēl nāk patīkama smarža. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Mišpatim” (Mishpatim), 281. p.: …Un tagad, kad nav izpelnījies, Radītājs redz, ka viņš pielika pūles, lai dzimtu dēli, taču nespēja, un tādam “viņa kungs dos sievu”.
Ņemot vērā, ka Radītājs par viņu apžēlojās, un iedeva viņam sievu no Savas žēlsirdības, tad Radītājs paņem Viņam sākotnēji piederošo un paņem to, ko Viņš jau bija paņēmis no šī avota iepriekš. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Mišpatim” (Mishpatim), 31. p.: Kas notika ar šīm apspiestajām dvēselēm? No tām nāk pasaules tautu taisnie un nošķīrušies viedo mācekļi.
Nošķirtajiem viedo mācekļiem ir priekšrocība Dižā garīdznieka priekšā, tiem, kuri pieder Zemes tautai. Tie daudzkārt svarīgāki pasaulē, kaut gan Dižais garīdznieks ienāk pašās iekšējās istabās “pašā svētākajā”. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Mišpatim” (Mishpatim), 264. p.: …Tomēr visi Radītāja darbi – tie nav cilvēku darbi. Cilvēki, kad uzceļ Templi lejā, sākumā būvē pilsētas sienu, lai sevi aizsargātu, bet pēc tam sākas Tempļa būvniecība. Turpretim Radītājs sākumā būvē Templi, bet beigās, pēc tam, kad Viņš to nolaiž lejup no debesīm un novieto savā vietā, tad tiek būvēta Jeruzalemes siena. (vairāk…)
Zoar Grāmatu nav iespējams apgūt cilvēkiem, kuri vēl nav izpelnījušies iekšējo izzināšanu. Viņi to var tikai lasīt, uztverot kā “brīnišķīgu īpašību”, kā “īpašu gaismas iedarbību” (sgula”).
Zoar Grāmatā nav ko apgūt. Ko mēs varam saprast šajā tekstā?… Ja kāds domā, ka viņam izdodas saistīt vienu ar otru, un kaut ko saprast, – tā vienkārši ir absurda nodarbe. Mēs saņemam kaut kādu iespaidu, taču tas ir juteklisks. Cilvēks iznāk no nodarbības un nespēj pateikt neko noteiktu. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro). Raksts “Divas pērles”, 533. p.: Tās ir divas pērles un ekrāns starp tām. Augšējai pērlei, to atklājot, nav krāsas un nav izskata.
534. p.: Malhut tiek dēvēta par “pērli” (margalit), jo tā turas pie Zeir Anpin NEHI, kas dēvēts par “kājām” (raglaim). Dēļ Malhut pacelšanās uz Binu, Bina arī tiek dēvēta par “pērli”, un tā – augšējā pērle. (vairāk…)
Vispasaules kongress „We!”, 4. nodarbība, Ņūdžersija
Zoar Grāmatā ir vairums dažādu stāstu, kas uzrakstīti alegoriju (midraš) valodā – it kā par cilvēkiem un eņģeļiem (dabas spēkiem), dzīvniekiem un augiem, jo šīs Grāmatas autori vēlas mums paskaidrot visus radības līmeņus – nedzīvo, augu, dzīvnieku un cilvēka.
Bāls Sulams sagatavoja četrus priekšvārdus Zoar Grāmatai: (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 537. p.: … Pastāv divi AVAJA vārdi, kas atrodas pirms 13 žēlsirdības pakāpēm. … Šo divu vārdu īpašība, ka tukšās kelim, kas palika iekš Arih Anpin roš pēc gaismu de-GAR de-GAR iziešanas, nevarēja palikt iekš Arih Anpin roš sava avijut dēļ, un izgāja no Arih Anpin roš un nokārās no ārpuses uz Arih Anpin roš ādas. Tie tad arī tiek dēvēti par de-Arih Anpin matiem (searot). (vairāk…)
Vispasaules kongress „WE!”, 4. nodarbība, Ņūdžersija
Pastāv grāmatas, kuras saraksta parasti cilvēki par to, ko sajūt šajā pasaulē. Ir grāmatas, kuras uzrakstījuši kabalisti, kuri izzina garīgo pasauli un raksta par savām sajūtām garīgajā.
Šīs grāmatas dēvētas par īpašām, svētām grāmatām. „Svēts”/ „kadoš” – burtiskajā nozīmē – „nošķirtais”. Garīgā pasaule pilnībā atdalīta no mums, no mūsu ego, tāpēc cilvēks, aprakstot šo augstāko pasauli, vadoties no savām sajūtām, raksta svētu grāmatu – īpašu, nošķirtu. No visām grāmatām, kuras vēstures gaitā uzrakstījuši tūkstoši cilvēku, kuri izzināja augstāko pasauli, ir viena īpaša grāmata. Kabalas avotos to vienkārši dēvē par Grāmatu, pat nepieminot tās nosaukumu „Zoar”: „rakstīts Gramatā”, „lasīju Grāmatā”. (vairāk…)
Zoar Grāmata, nodaļa “Šemot” (Shemot), 246. p.: Kādēļ Radītājs vēlējās nosūtīt Israēlu trimdā, un kāpēc tieši uz Ēģipti?
Ja tu neattiecies uz “Israēlu” (ivritā “Isra-Ēls” – “Tieši pie Radītāja”), tas ir, ja netiecies sasniegt Radītāju, kļūt Viņam līdzīgs pēc atdeves un mīlestības īpašības, tev nav jānolaižas lejup Ēģiptē, – t.i., jācieš no saiknes trūkuma ar Radītāju, bet turpini dzīvot bez šīm problēmām. (vairāk…)