Jautājums: Kādā veidā mēs varam apvienoties? Ambiciozam, no dabas stipram cilvēkam nav nekas nīstamāks, kā sociālā vienlīdzība.

Atbilde: Viņš var palikt tāds, kāds viņš ir. Neviens viņam neko neatņem. Kurš viņam liedz būt bagātam? Kurš viņam liedz sevi realizēt politikā, mākslā, zinātnē – vienalga kur? Kāpēc viņam jānolaižas vidusslāņa līmenī? Nevajag.

Mēs runājam par sociālo vienlīdzību. Taču tā nesastāv no tā, ka visi būs vienādi. Mūs arī daba nav radījusi vienādus. Mēs esam vienādi tajā, lai katrs saprastu savu vietu integrālā sistēmā un savstarpēji mijiedarbotos ar citiem.

Starp mums ir tie, kuri ir mūsu sabiedrības kopīgā ķermeņa galva, rokas, kājas. Visi ir dažādi. Šī atšķirība saglabāsies arī turpmāk. Virēja nevadīs valsti, viņa nav spējīga to paveikt, un nevajag viņai likt to darīt.

Taču cilvēki, kuri var vadīt – vadīs. Un viņi ar to leposies! Lieta tā, ka tas, kurš stāv augšā un vēlas vadīt, no tā saņem baudu. Dodiet viņam iespēju, tikai iemāciet pareizi vadīt. Un tad viņš papildus tam saņems piepildījumu no visiem.

Cilvēkam nepieciešams iekšējs piepildījums. Pat viņa miljoni bankā viņam dod vienkārši sajūtu, ka viņš ir piepildīts. Sajūta – ne vairāk! Dodiet viņam šo sajūtu no viņa darba, no mākslas.

Politiķi ļoti mīl radīt, jo politika – tā pati māksla vien ir. Tāpat kā zinātne, finanses un viss pārējais. Cilvēki ar to nodarbojas, lai šajā dzīvē justos radoši. Tas viņus interesē. Taču nulles bankā vai zinātniskie grādi vienkārši vēsta par to, ko viņi dzīvē ir paveikuši. Tas ir viņu sava „es” apliecinājums.

No TV raidījuma „Tuvplānā”

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →