Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 4. p.: Radītājs Pats uzliek cilvēka roku uz labu likteni, kas dod viņam baudu un prieku materiālajā dzīvē, kas pilna ciešanu un mocību un kurai nav satura.

Cilvēkam no Radītāja puses nav lielāka norādījuma kā šis. Turklāt cilvēka izvēle ir tikai nostiprināšanā, par cik nepieciešams, protams, liels darbs un liela piepūle, līdz attīrīs savu ķermeni un spēs pildīt Toru un baušļus kā pienākas, tas ir, nevis lai pats baudītu, bet lai sniegtu baudu Radītājam, ko dēvē par „lišma”.

Tikai tādā veidā izpelnas laimīgu un saldu dzīvi, kas iet līdzās Toras pildīšanai. Taču iekāms cilvēks sasniedz šādu attīrīšanos, viņš, protams, veic izvēli, lai nostiprinātos uz laba ceļa, pateicoties visiem iespējamiem līdzekļiem un veikliem paņēmieniem. Un izdarīs visu, kas viņa spēkos, līdz pabeigs attīrīšanās darbu; un nenokritīs aiz savas nastas smaguma ceļa vidū. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

„Dzirdētais” (Šamati), 225. raksts: Nav iespējams pacelt sevi virs savas vides. Tāpēc cilvēkam ir jāsaņem no tuvāko apkārtnes. Nav viņam cita padoma, izņemot vienu – iet Toras un lielu pūliņu ceļu. Tāpēc, ja cilvēks izvēlas sev labu sabiedrību, viņš iegūst laiku un ietaupa pūles, par cik tiecas savas sabiedrības pēdās.

Tas ir cilvēka varā: vai nu viņš nodod sevi sabiedrības varā, vai arī viņā valda Daba, Radītājs. Viens no diviem.

Kāpēc es tieku dēvēts par cilvēku, ja izvēlos sabiedrības varu? Tieši tāpēc, ka tā ir mana izvēle, kuru es izdaru par spīti visiem šķēršļiem, par spīti iekšējai pretestībai, problēmām un nelaimēm. Es pats nosaku, kas manī valdīs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Taču, ja tas nav tam ar nolūku uzglūnējis, bet Dievs viņa rokai tā licis gadīties, tad Es noteikšu tev vietu, kur tas var bēgt. (Tora, „Iziešana”, „Mišpatim”, 21:13)

Tajos senajos laikos, par kuriem vēstīts Torā, bija sešas apmetnes, kurās slēpās no soda tie, kuri it kā nejauši nodarīja miesas bojājumus citiem cilvēkiem.

Kāpēc viņiem vajadzēja kaut kur bēgt, ņemot verā, ka augstākā tiesa deva viņiem sava veida aizsardzības apliecību, kas vēsta: „Es noslepkavoju cilvēku, taču ne ar ļaunu nolūku!”, – un visiem tas bija zināms. Kas dzīsies viņiem pakaļ, ja tas ir ierakstīts likumā, kuru visi ir pieņēmuši? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Kabala ir augstākā garīgā psiholoģija. Katrai cilvēka kustībai, katram viņa nolūkam, vēlmei, rīcībai tā piešķir dimensiju. Tieši tas pietrūkst mūsu pasaulīgajai psiholoģijai, kas runā par daudzām lietām, taču tas viss paliek gaisā karājoties.

Nav iespējams izmērīt, sataustīt, precīzi pierakstīt (cilvēks taču ir kā dators), graduēt visas mūsu vēlmes, nolūkus un savstarpējās mijiedarbības, tāpēc ka attiecībā uz šo mums jāatrodas pakāpi augstāk, jāpaceļas no mūsu šodienas līmeņa uz mūs radījušā līmeni, proti, Radītāja līmeni.

Atbilstoši līdzībai ar Radītāju, mēs sākam uz sevi raudzīties jau no Viņa līmeņa. Tad mēs varam mērīt sevi, mūsu jūtas, gluži kā nolaižot taustekli katrā vēlmē, katrā īpašībā, nolūkā, virzienā utml. Mums rodas iespēja ne vien tos mērīt, bet arī pierakstīt, nodot tālāk, apmainīties, salīdzināt, savstarpēji savienoties, proti, rodas vesela komutācijas sistēma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabala, Kabala un citas zinātnes, Tora - Nav komentāru→

Visas kabalas grāmatas tiek dēvētas par Toras grāmatām, tāpēc ka tās uzrakstītas, vadoties no garīgās izzināšanas, kuru sasnieguši cilvēki, kas atrodas aiz robežas, kas atdala no mums garīgo pasauli. Viņi šīs grāmatas ir sarakstījuši. Vienīgais, kas tev ir vajadzīgs – rast no šīm grāmatām tajās esošo brīnumaino spēku.

„Brīnumlīdzeklis” nozīmē, ka visas tavas īpašības, kas patlaban tev ir, viss tavs intelekts un jutība, enerģija, apķērība – visas tavas cilvēciskās īpašības pilnīgi neattiecas uz garīgo izzināšanu un ne ar ko tev nepalīdzēs. Tu vari būt visgudrākais vai visdumjākais, tas nav svarīgi. Tu vari sēdēt pie šīm grāmatām kā „zābaks”, nesaprotot nevienu vārdu un pat nezināt valodu, kurā šīs grāmatas uzrakstītas – tam nav nozīmes un tas neatšķiras no tā, ja tu būtu iezubrījis no galvas visu grāmatu.

Palīdzēs tikai viens – izmantot šo grāmatu kā brīnumlīdzekli. Brīnumlīdzeklis ir īpaša saikne, kuru tu vari nodibināt ar šīm lapām. Taču, kādā veidā caur šīm teksta lappusēm tu iedarbini kaut kādus spēkus, tev nav zināms. Tu nepazīsti sevi pašu, nezini, kas tās ir par lappusēm, tu neesi pazīstams ar augstāko sistēmu. Taču tajā mirklī, kad tu uztver šo tekstu kā brīnumlīdzekli, tu ieslēdzies tev nezināmajā sistēmā un to aktivizē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Bāls Sulams, TES, 8. daļa „Iekšējais vērojums”, 88. p.: Viss mūsu uzdevums ir no jauna atklāt un pacelt augšup visas tās dvēseles, kas atdalījās no kopīgās Ādama Rišona dvēseles un nokrita nešķistībā, – līdz novedīsim tās pie sākotnējās saknes, kurā tās atradās pirms grēka ar Atzīšanas koku.

No kurienes izpaužas, rodas un nāk mana Es punkts? Tas ir šķelšanās rezultāts, bez kura viss pārējais ir augstākā gaisma, vienotība un veselums. Tieši sašķelšanās dēļ radās „īssavienojums” starp divām vēlmēm: saņemošo un atdodošo.

Tad arī atklājās punkts Es. Tikai pieliekot pūles, lai apvienotos, mēs varam izpaust šo punktu un izpildīt mums uzlikto darbu – pāriet no „Es” pie Radītāja, kurš piepilda visu un izņemot kuru, nekā cita nav. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Vayeira”, 453. p.: Cilvēks tika radīts visā ļaunumā un zemiskumā. Kā sacīts: „Cilvēks dzimst līdzīgs mežonīgam ēzelim”. Visi ķermeņa orgāni, jūtas un īpašības un pie tam domas kalpo viņam tikai ļauniem nolūkiem un zemiskumam visas dienas garumā.

Turpretī tam, kurš izpelnījies saplūsmi ar Radītāju, šo kelim vietā Radītājs neveido jaunas, kuras būtu derīgas un cienīgas viņam paredzētā mūžīgā garīgā labuma saņemšanai, bet tās viszemākās kelim, kuru izmantošana līdz šim bija ļauna un nekrietna, apgriežas otrādi un kļūst viņam par tilpnēm, kas ļauj saņemt mūžīgo patiku un maigumu.

Neskatoties uz to, tās kelim, kurām piemita vislielākie trūkumi, kļūst tagad vissvarīgākās. Tas ir, atklāsmes pakāpe tajās ir vislielākā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Krasnojarska: 3. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: Sacīts: „Mīli tuvāko kā sevi pašu”. Kas ir „tuvākais” cilvēkam ar punktu sirdī?

Atbilde: Principā par tuvāko mēs dēvējam jebkuru cilvēku pasaulē, kurš mums bija svešs, bet kļuva tuvākais.

Cilvēkam ar punktu sirdī saskaņā ar hierarhiju tuvākie ir tie cilvēki, kuri atrodas ar viņu ceļā – biedri grupā. Mēs varam būt ar viņiem atklāti, varam nodarboties ar apvienošanos, savstarpējo atbalstu, realizēt garīgās sistēmas saikni. Tāpēc, ka tā nav nejaušība, ka esam vienā grupā – mēs piederam vienai iekšējai, augstākai sistēmai un tāpēc sapulcējamies kopā. Tāpēc, pirmām kārtām, mums jārada tādi savstarpējie nosacījumi kā „mīlestība pret tuvāko”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Viedoklis: Speciālisti uzskata, ka cilvēciskā darbība kļuvusi par globālu planētas izmaiņu faktoru. Viņi nosauc to par antropocentrisma laikmetu. Cilvēka ietekme uz dabas procesiem visas planētas mērogā ir acīmredzama. Tā ir atmosfēras piesūknēšana ar siltumnīcas gāzēm, ģeoloģisko slāņu pārvietošanās, ģeogrāfisko ainavu, ekosistēmas un upju gultņu izmaiņas, kā arī jūru izsmelšana. Mūsu darbība noved pie sugu izmiršanas. Rodas iepriekš nebijušas ķīmiskās vielas, izveidojas jauni Periodiskās tabulas elementi.

Holocēns, kas aizsākās pirms 11 tūkstošiem gadu, ar pēdējā ledus laikmeta beigšanos, sākot ar atomenerģijas apgūšanu, deva vietu antropocentrismam. Tāpēc, ka tiek radītas jaunas izotopu anomālijas, ģeoloģiskie veidojumi, iespēja iznīcināt planētu. Vispār antropocentrisms sākās tad, kad cilvēce aizdomājās par to, ka Antopocentrisms tāpat arī ir globālas sistēmas komunikāciju formēšana. Planēta pirmoreiz kļuva vienota, izzuda attālumi.

Replika: Visas dabas daļas ar katru dienu pauž arvien lielāku saikni, integrāciju. Turpretī tikai cilvēks, paliekot par egoistu, individuālistu, nonāk arvien lielākā pretstatā ar dabu. Īpaši egoistiskajos sakaros ar citiem. Proti, mūsu saiknes ir egoistiskais tīkls, kas pilnībā pretējs dabas integrālo saikņu tīklam. Šo saikņu pretestība ar katru dienu pieaug. Tas izraisa vispārēju globālo krīzi. Stāvoklis nemainīsies, kamēr cilvēki nesapratīs, ka viņiem pašiem egoistiskās saiknes jāvērš altruistiskajās un jāpielīdzinās dabai.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Panim Meirot”: Viedie ir sacījuši, ka Šhinai ļoti nepieciešami zemākie. Kā sacīts līdzībā par to, kā dižajam ķēniņam jau dzīves norietā piedzima dēls – viņa sirds prieks. Tāpēc, kopš viņa dzimšanas, ķēniņa domas bija tikai dēlu.

Viņš savāca visas valsts grāmatas, pieaicināja visus viedos un radīja dēlam gudrības skolu, un sapulcēja visus valsts mūrniekus un uzcēla dēlam pilis ko baudīt, un pēc tam sapulcēja visus muzikantus un dziedātājus un radīja mūzikas skolu, pieaicināja visus labākos valsts pavārus un konditorus, kuri gatavoja dēlam vislabākās pasaules delikateses.

Lūk, dēls izauga un kļuva par vīru, taču, par lielu nožēlu un dusmām, viņš ir dumjš un netiecas pēc zināšanām, viņš ir akls un neredz ēku skaistumu, viņš ir kurls un nedzird dziedātāju balsis, viņš ir slims ar cukura diabētu un nevar ēst neko, izņemot rupjmaizi. Kā sacīts: „Es – Radītājs, atvedīšu jūs pie mērķa: gaismas ceļā vai ciešanu ceļā”. Tas ir, pastāv divi mērķa sasniegšanas ceļi: (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→