Patiesībā cilvēce savos laimes meklējumos vēl nav veikusi nevienu reālu soli.

Ja jau es tiecos pēc laimes, tad man vispirms jāsaprot, kas tā ir. Kas ir tā laime dabā, kas man jāiegūst? Man jāsaprot: viss ir tā ieprogrammēts, ka visi līdzekļi un dabas likumi ir manā rīcībā. Atliek tikai tos pareizi izmantot un es sasniegšu laimi. Taču tā vietā cilvēce izvirza sev mākslīgus orientierus un cenšas rīkoties pēc saviem ieskatiem, gluži kā bērns, kurš vienkārši grib, un bez ierunām. Mēs neizzinām dabas likumus un nevēlamies tos ievērot, nevēlamies pieņemt faktu par vienotas, gobālas sistēmas eksistenci. Fizikas likumus un citus dabaszinātņu faktus mēs atzīstam, taču cilvēku savstarpējo attiecību likumi mums ir absurds. Mēs tos vispārēji noliedzam. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jāsaprot, ka „Nav tāda zāles stiebriņa lejā, pār kuru nestāvētu eņģelis augšienē, kurš to sit un liek augt”. Tas ir, jebkuriem notikumiem, kas noris šajā pasaulē, sākot no pašiem sliktākajiem līdz vislabākajiem, visa pamatā ir tikai viens avots – no augšienes lejup nonāk spēks, kurš izsauc šajā pasaulē darbību, domu, procesu.

Mūsu pasaulē nav nekā, kas netiktu tiešā ceļā vadīts no augšienes – no vissīkākajām atoma daļiņām līdz milzīgajām galaktikām, no jebkurām kustībām domās, vardā, cilvēka, dzīvnieka, auga, nedzīvās dabas darbībā. Tas ir, pat tad, kad mums šķiet, it kā mēs mijiedarbojamies viens ar otru, tas arī nāk caur augšieni un tiek regulēts no turienes, no augstākās pasaules.

Divas pasaules – augstākā un zemākā eksistē paralēli viena otrai, un visi spēki nonāk lejup no augstākās pasaules mūsu pasaulē, vadot tajā jebkuru detaļu.

Taču var sacīt citādi, ka augstākā pasaule – daudzkārt iekšēja, kā saka „Toras iekšējā daļa” vai „lietu iekšējā būtība”. Visa augstākā pasaule slēpjas šīs pasaules iekšienē un no turienes vada visu matēriju.

Taču lai kā mēs to iztēlotos, mūsu pasaule – tā ir seku pasaule, tāpēc mēs neesam spējīgi tajā atrisināt nevienu problēmu. Mums tikai šķiet, ka varam šeit kaut ko izlabot, taču tas domāts tikai tam, lai mūs maldinātu. Lai laika gaitā pēc daudziem pūliņiem mēs beidzot apzinātu, ka neko neesam sasnieguši, un esam vilkuši aiz sevis visu neizlaboto, līdz nonācām pie vienas lielas krīzes.

Tad beidzot mēs nākam pie prāta un sākam saprast, ka problēma tajā apstāklī, ka mēs rīkojāmies vieni paši, ar saviem spēkiem, bet nepieaicinājām augstāko spēku, lai tas darbotos mūsu vietā.

Taču augstākā sistēma, vienā gadījumā, darbojas no augšienes uz leju pilnīgi noteiktā, neizbēgamā veidā, kad no augstākās pasaules – lēmumu un darbību pasaules, dabiskā veidā šajā pasaulē lejup nonāk spēki, un rada tajā sekas. Tad sanāk, ka mūsu pasaule tiek vadīta no augšienes tiešā veidā, kas tiek dēvēts par norišu dabisko gaitu – „savā laikā” (beito), tas ir, saskaņā ar dabisko attīstības programmu.

Taču var notikt arī citādi, kad es pats iekļaujos šajā mūsu pasaules vadībā no augšienes. Ja es šeit lejā jūtu, kas notiek, un lūdzu izmaiņas, iedarbojoties uz sakni (uz savas dvēseles sakni augstākajā pasaulē), un šī augstākā sakne, savukārt, iedarbojas uz mani, un starp mums rodas atklāsme, saskare, atbildes reakcija – tad tas nozīmē, ka es virzos uz priekšu „laika paātrināšanas” (ahišena) ceļā, nevis dabiskā veidā.

Tad es raidu augšup lūgšanu, MA”N, saņemu no augšienes atbildi, MA”D, un tādā veidā piedalos procesā, kuru izeju.

Visas ciešanas, kuras mēs sajūtam, atnāk tikai ar nolūku, lai mums atklātu, ka neko nespējam izdarīt paliekot mūsu pasaules ietvaros. Taču, ja mēs patiešām vēlamies kaut ko mainīt – tad mums jāietekmē sakne. Kabalas zinātne mums arī skaidro, ka visa dzīve dota tam, lai mums uzliktu par pienākumu vērsties pie saknes.

Tas viss nepieciešams, lai mēs beidzot izsauktu tādu stāvokli, kad visa šī pasaule pacelsies augšup uz augstāko pasauli, un saplūdīs ar to, izzūdot no mūsu sajūtām.

No nodarbības pēc raksta „Apkopojošais ievads (Pentateihs kolelet)”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir kauns, par kuru sacīts, ka tas ir sava veida radījums?

Atbilde: Kauns ir tas, kas atšķir cilvēku no pērtiķa. Tā saknē atrodas atšķirības sajūta starp atdodošo un saņemošo.

Tālāk viss atkarīgs tikai no cēloņiem, situācijām, kurās jūtos kā atdodošais vai saņemošais, un saskaņā ar to sajūtu pilnību vai kaunu. Kauns – tas ir pretstats pilnībai. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Es izlasīju rakstu, kurā stāstīts par to, ka lietas, kas guvušas panākumus pasaulē, nav iedzīvojušās Izraēlā, piemēram, filmas „fentezi” stilā, sarežģīti plašsaziņas līdzekļu funkcionēšanas mehānismi. Kapēc tas tā?

Atbilde: Mēs pārstāvam „visprimitīvākos dzīvniekus”, pašu aprobežotāko tautu, ja neatrodamies mums piemērotos apstākļos. Tas redzams kultūrā, audzināšanā, visā, kas šeit notiek. Tā pa īstam nekas mums nesanāk un mēs ar to vēl lepojamies. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Piezīmes iekavās – manas.

Mīlestība pret tuvāko – līdzeklis mīlestības sasniegšanai pret Radītāju

Cilvēks egoisma labošanu sāk ar nolūku „sevis dēļ”. Pēc tam, labojošās gaismas iedarbībā, iegūst nolūku „Radītāja dēļ”. Pieliekot pūles, lai sasniegtu atdevi un mīlestību pret tuvāko, tiek sasniegta atdeve un mīlestība pret Radītāju, jo nav starpības starp tuvāko un Radītāju, jo viss, kas atrodas ārpus cilvēka vēlmēm, ārpus personīgā labuma gūšanas, tiek sajusts it kā neesošs.

Bāls Sulams. Mīlestība pret Radītāju un radījumiem

Atdodošais Radītājam sajūt tādu pašu iedvesmu kā atdodošais tuvākajam, jo abos gadījumos izpilda atdevi, bez aprēķina saņemt vismaz kaut kādu atalgojumu. Tādējādi atdeves darbībā savienojas mīlestība pret Radītāju un mīlestība pret tuvāko, kļūstot par vienu veselumu.

Bāls Sulams. Galvojums, 22. p.

Cilvēka labošanā ir divi posmi: cilvēka un biedra attiecību labošanā viņš iegūst iemaņas, kā labot savas attiecības ar Radītāju.

Bāls Sulams. Viens bauslis

Avots krievu valodā

Filed under: Bāls Sulams, Garīgais darbs grupā, No kabalas avotiem - Nav komentāru→

Piezīmes iekavās – manas.

Mīlestība pret tuvāko – līdzeklis mīlestības sasniegšanai pret Radītāju

Caur pirmo posmu – mīlestības sasniegšanu pret biedriem, mēs spēsim sasniegt mīlestību pret Radītāju.

Rabašs. Šlavei Sulam. 1987. g., 10. raksts „Cik liels ir mēlnesības smagums, un pret ko tā vērsta”.

Attieksme pret biedriem svarīgāka par attieksmi pret Radītāju, jo atdeve biedriem noved pie atdeves Radītājam.

Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai, 19. p.

Mums dots apgūt mīlestības būtību pret Radītāju balstoties uz mīlestību pret biedriem, jo mīlestības īpašības pret tuvāko ieliktas sākotnēji cilvēkā, lai sasniegtu mīlestību pret Radītāju.

Bāls Sulams. TES priekšvārds, 69. p.

Avots krievu valodā

Filed under: Bāls Sulams, Garīgais darbs grupā, No kabalas avotiem - Nav komentāru→

Svētki Lag Ba Omer (33. Omera diena) tiek atzīmēti par godu rabīnam Šimonam Bar Johajam, Zoar Grāmatas autoram, kurš šajā dienā beidza savas dzīves gaitas.

Grāmatā „Zoar”, nodaļa „Idra Zuta”, parašat „Azinu” (parashat „Ha’azinu”), rabīna Šimona nāve tiek aprakstīta tā:

„Jo Dievs Kungs viņam novēlēja svētību, mūžīgu dzīvi”. (133. Psalms) Rabīns Aba sacīja: Nebeidza svētā gaisma sludināt dzīvi, līdz nerimās viņa runas. Es pierakstīju un domāju rakstīt vēl, taču nedzirdēju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Ar ko Zoar Grāmata ir tik īpaša, kāpēc tieši šī Grāmata ir tik plaši pazīstama, un tiek uzskatīta par vislielākā spēka avotu?

Atbilde: Bāls Sulams raksta, ka ne pirms, un ne pēc Zoar Grāmatas, nav bijis kabalas darba ar tik milzīgu spēku un tik lielu atklāsmi. Lai uzrakstītu šo grāmatu, sanāca kopā 10 kabalisti, kas bija piemēroti vienas tilpnes (kli) izveidošanai, un savienojās pilnās 10 sfirot Galīgās labošanās (Gmar Tikun) pakāpē, tas ir, visās 125 pakāpēs, pa kurām dvēselei jāpaceļas augšup, lai pilnībā sevi izlabotu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa „Itro” (Yitro), 527. p.: Ir divi AVAJa vārdi, kas nāk pa priekšu 13 žēlsirdības mēriem. AVAJa, pārliekot „alef” – „tav” – „bet” – „šin”, – tā ir Macpac. 13 žēlsirdības mēri – Arih Anpina diknā (bārdā), bet galvas divas matu tiesas (peisaki), kas nāk pa priekšu diknai, – tie ir divi Macpac vārdi.

Šo divu vārdu īpašības, kuras ir tukšās kelim, kas palikušas iekš Arih Anpina roš pēc gaismu de-GAR de-GAR iznākšanas, nevarēja palikt iekš Arih Anpina roš sava avijuta dēļ un izgāja no Arih Anpina roš, un nokārās ārpusē uz Arih Anpina roš ādas. Tieši tie arī dēvēti par de-Arih Anpin matiem (searot). (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

No Bāla Sulama 56. vēstules: „Gudrie brīdināja: „Ja izdzirdēsi, ka bija pielicis pūles un neatrada – nekādā gadījumā netici”.

Viņu kļūdas ir tajā, ka nepareizi saprot, ko nozīmē pūles. Taču patiesībā rakstīts, ka „tas, kurš Mani meklē – tas atradīs”. Tomēr šajā pasaulē daudz vēl būs tādu, kuri nokļūs nešķīstā spēka slazdā, un pieliks pūles bez jebkāda labuma, tas ir kā sods. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→