Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 6. p.: “Un tas ir aicinājums, kas atnāk pusnaktī” – laikā, kad sāk starot kreisā līnija no šuruk punkta, “pie taisnajiem” – kuri pacēla augšup MAN, lai piesaistītu kreiso līniju.
Un tas nozīmē “svinīgi pasludināt skaļā balsī” – ņemot vērā, ka tas atrodas punkta šuruk tiesu apslēptībā, tad tiek uzskatīts, ka nāk ar lielu spēku, aicinot taisnos izlabot to. Tātad, mēs redzam trīs līniju lejup nākšanas kārtību no Binas uz Zeir Anpin un no Zeir Anpin uz Nukvu, bet no Nukvas pie taisno dvēselēm.
Cik lielā mērā zemākais spēj atmodināt augstāko vidējā līnijā ar MAN raidīšanu augšup, – tik lielā mērā augstākais spēj piepildīt tā vēlmi. Tev tikai jānogādā sava vēlme augstākajam – līdzīga viņa vēlmei, vēlme būt piepildītam ar viņa piepildījumu, – un tad saņemsi šo piepildījumu. Lasīt vairāk

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment/Ask Question→

Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 32. p. “Un Es padarīšu tevi par diženu tautu”, “Un svētīšu tevi”… Tā rezultātā, ka viņš atdalīja sevi no labās līnijas, kura neiekļauta kreisajā, izpelnījās labās starojumu, kurš savienots ar kreisās starojumu.
Bet pateicoties tam, ka atdalīja sevi no kreisās starojuma, kura neiekļauta labajā, viņš izpelnījās apsolījumu: “Un cildināšu tavu vārdu” – kreisās starojumu, kurš iekļauts iekš labās līnijas hasadim… “Un būt tev par svētību” – kas nozīmē vidējās līnijas starojumu.
Virzība uz priekšu trijās līnijās, tā ir it kā staigāšana ar divu kāju palīdzību: no vienas puses, atdeves spēks – labā līnija, bet no otras puses, saņemšanas spēks – kreisā līnija. Un ar šo divu spēku, divu līniju palīdzību cilvēks virzās uz priekšu – pakārtoti “pārkāpjot” no vienas uz otru.
Bet virziens, kurā viņš virzās un nosaka, kā viņš liks darboties šiem diviem spēkiem no labās un kreisās puses – tiek dēvēts par vidējo līniju. Proti, vidējā līnija – tas nav kaut kāds trešais spēks. Trešais spēks neeksistē! Tas ir pareizs kreisās un labās līnijas savienojums, kurš nodrošina virzību uz priekšu – vienu reizi ar tiesas īpašības vadību, otrreiz – žēlsirdības, gan ar labsirdību, gan ļaunumu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment/Ask Question→

Mēs “visi kā viens nonākam Ķēniņa pilsētā”, šajā pasaulē. Un tie, kuri uzticīgi strādā Radītāja labā, pārvērš Viņa “burvju pulveri” saldās un izsmalcinātās piedevās.
Bet tie, kuri nestrādā – tā arī bauda rūgto pulveri un nespēj izbaudīt Viņa maltīti. Viss atkarīgs tikai no cilvēka pareizajām pūlēm. Mēs redzam, cik daudz cilvēku atnāk apgūt kabalu – iegulda daudz spēka, bet pēc tam pamet…
Jo rezultātā redz, ka šī maltīte nedod viņiem vēlamo garšu. Tomēr viņi tajā nevaino sevi – bet saka, ka vainīgs Ķēniņš un kabalas metodika, kura nes rūgtu garšu, slikta grupa, biedri. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Reizēm cilvēks jūt, ka ir noguris, ka nepieciešams atpūsties, ka ceļš nav domāts viņam.
Kaut gan viņš iepriekš zināja, ka nāks tādi stāvokļi, bet ko darīt, viņš piepeši aizmirst, ka par to tiek runāts visos rakstos – par iekšējo cīņu, par šķēršļiem, par to, ka tur, kur taisnie paceļas augšup, grēcinieki krīt lejup, – un cilvēks nonāk pie stāvokļa, kurā viņam patiešām dod izvēles brīvību. Šeit nepieciešama liela veiksme. Veiksme nozīmē, ka viņam izdevās iepriekš nodibināt tādu saikni ar apkārtni, grupu, skolotāju, grāmatām, kura neļaus viņam aiziet. Viņš uzņemas visāda veida pienākumus, piedalās visās grupas darbībās, lai ieradums kļūtu par otro dabu, lai ego neļautu viņam atstāt šīs darbības, jo citādi apkārtējie sāks nicināt viņu.
Ja viņš apzinās savas dabas vājību un nodibina tādus sakarus, tad noturas. Tas līdzinās tam, kā matroži uz kuģa klāja piesien sevi ar virvēm, lai viļņi neaizskalotu tos atklātajā jūrā. Viņi zina, ka nepietiks spēka noturēties, tāpēc arī piesien sevi. Bet jāpiesienas nevis tad, kad jau rauj nost no vietas, visam jābūt sagatavotam jau iepriekš, jo viņi saprot, ka nav spēka tikt galā ar šo milzīgo spēku, kas tevi mētā uz visām pusēm. Tā cilvēkam sevi jāsagatavo un grupai jāgarantē viņam atbalsts, lai visvētrainākajos apstākļos viņš neatstātu ceļu. Un pašam cilvēkam jāizmanto visas savas īpašības – lepnība, vispārējais ego, dažādi aprēķini, lai viņš nepamestu ceļu un nonāktu līdz mērķim.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Zoar, nodaļa “Leh leha” (Lech – Lecha), 4. p.: …Jo, kad Radītājs radīja pasauli, Viņš darīja debesis no uguns un ūdens, un tie kopā sajaucoties nesasala. Bet pēc tam sasala un atradās augstākajā ruah(ā). Jo saskaņā ar mohin nākšanas kārtību, sākumā nāk divas līnijas, labā un kreisā un tie ir divi punkti, holam un šuruk, dēvēti “ūdens” un “uguns”.
Divas līnijas nonāk pie mums no augšienes. Jo radījumā ir tikai divi spēki: gaisma un viņa radītā vēlme baudīt. Savienojoties, vienīgi tie veido visu realitāti. Tāpēc no augšienes, no Radītāja, pie mums lejup nāk divi spēki, divas īpašības – vēlme dot, no gaismas puses un vēlme baudīt, no tilpnes (kli) puses. Bet mums jau atbilstoši jāreaģē uz tiem – pareizi jāsavieno kopā, izveidojot vidējo līniju.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment/Ask Question→

Līdzība (No Bāla Sulama vēstules Nr. 26): Diženajam un labsirdīgajam ķēniņam bija viens mērķis – sniegt baudu viņa zemes iedzīvotājiem…
Viņš deva visiem rīkojumu strādāt pie viņa vesela gada garumā un šim nolūkam iedalīja vietu viņa pilī. Bet to atalgojums atrodas darba vietā, kur viņš tiem sagatavoja maltītes ar visdažādākajiem ēdieniem. Visi kā viens uzsāka darbu. Visi domāja, ka ķēniņš liks uzraugiem novērot darbu, bet ķēniņš nozuda – un ikviens var darīt to, ko uzskata par vajadzīgu. Tie nezināja par viņa izgudrojumu, par ārstējošo pulveri kā par piedevu, kura pārklāja ar negaršīgo pulveri visus ēdienus, delikateses un saldumus. Bet vietā, kur strādāja, šī piedeva atklāja dievišķu garšu!
Tie, kuri bija uzticīgi Ķēniņam, bez jebkādas novērošanas precīzi ievēroja ķēniņa norādījumus, izpildot visu, kas tiem uzdots – to ķermeņos ieplūda ārstējošais pulveris.
Bet kad pienāca laiks nobaudīt cienastus, tad sajuta tajos tūkstošiem dažādu garšu – nekad iepriekš viņi nebaudīja tādu saldumu. Un tāpēc slavēja un cildināja ķēniņu!
Bet tie maziskie, kuri neizprata visu ķēniņa diženumu un to, ka pienākas viņu uzticīgi mīlēt – redzot, ka tos nenovēro, noniecināja vietu, kura bija paredzēta darbam un katrs strādāja tur, kur tam šķita labāk.
Bet kad pienāca maltītes laiks, tad sajuta pulvera rūgto garšu. Un sāka zākāt, pazemot ķēniņu un viņa galdu, jo sagatavoja tiem tādu atalgojumu par viņu pūlēm. Un ķēniņš viņu acīs tapa par vislielāko krāpnieku. Jo saldumu un delikatešu vietā bija sagatavojis tiem tikai rūgtumu un sāli.

Avots krievi valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Visa labošanās sākas no ļaunuma apzināšanās, kā sacīts: “Es radīju ļaunuma sākotni un radīju Toru – līdzekli tā labošanai”. Ja neatklātos ļaunums, kuru speciāli radījis Radītājs, kurš tad vēlētos laboties?
Bet ļaunuma sajūta, ciešanas mūs pat dzen uz sevis mainīšanu! Kaut gan sākumā mēs vēlamies mainīt visu no ārienes, visu pasauli, bet pēc tam tomēr piekrītam tam, ka nepieciešams mainīt sevi! Šīs izmaiņas jāiziet jebkuram cilvēkam, katrai tautai, katrai sabiedrībai un visai mūsu civilizācijai kopumā. Labošanās nevar sākties bez nepieciešamības, proti, man jāsajūt, ka man ir slikti tieši no tā, ka sevi nelaboju! Tāpēc mums jāattīstās, jāizaudzina savs egoisms, un jāatklāj tajā visdažādākie triecieni un problēmas, tukšums, piepildījuma un cerības zaudējums, – un pilnīgu nespēju to kaut kādā veidā mainīt! Un mēs meklējam, kā mainīt mūsu pasauli, līdz atklājam, ka it visā vainīgs ļaunums mūsos – un atklājam sev kabalu, it kā nejauši… Bet kādam vajadzēja to sagatavot priekš manis grāmatu, saitu veidā, jo mana personīgā daba, kas iekļauta īpašībā saņemt un piepildīt sevi, nav spējīga uz kontaktu ar augstāko pasauli, lai atklāti sajustu Radītāju. Šim nolūkam sākotnēji man nepieciešami ārējie līdzekļi: skolotājs, grāmatas. Parasti šī mācība tiek nodota no cilvēka cilvēkam – no cilvēkiem, kuri jau saņēma saikni ar garīgo pasauli. Lasīt vairāk

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Ir biedri, kuri pēc tikko notikušā Megakongresa laikā piedzīvotās lielās iedvesmošanās un apvienošanās, tagad izjūt nošķirtību un vienaldzību. Kā viņiem palīdzēt?
Atbilde: Tā ir laba zīme, ka kongress ir beidzies un mēs esam pārgājuši jaunā stāvoklī – ja no augstas virsotnes cilvēks krīt dziļā bedrē. Šeit var palīdzēt tikai divējādi: ar iekšējām un ārējām rūpēm. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises | Add Comment/Ask Question→

No Rabaša raksta “Kas ir Viņš, kurš noved pie lūgšanas”: Cilvēkam ir jāsaka: ”Kurš man palīdzēs, ja ne es pats, un, ja ne tagad – tad kad?”
Tādēļ aizliegts vilcināties pat uz mirkli, un nedrīkst gaidīt piemērotāku laiku, lai sāktu nodarboties ar garīgo darbu. Tas nozīmē, ka mums vienmēr jābūt gataviem vērsties pie Radītāja ar lūgumu, to pastāvīgi precizējot un pilnveidojot, līdz tiek saņemta atbilde. Taču pēc savas darbības ir jātic, ka nevis cilvēks vēršas pie Radītāja, bet gluži pretēji, tas ir Radītājs, kurš sauc viņu pie sevis, un satuvināšanās iemesls nāk nevis no cilvēka puses, bet gan no Radītāja puses… Tāpēc, pirms lūgties, sākumā ir jāpasakās Radītājam par to, ka pasauca cilvēku, lai pietuvinātu Sev. Tādā formā mēs nostādam sevi taisni pa to līniju, pa kuru gaisma plūst pie mums, pa visām tās stadijām. Un ja es atceros, ja saprotu, jūtu, turos pie domas, ka mana garīgā atmošanās nāk no Radītāja – tad man ir sākotnējā saite, ar kuras palīdzību es varu vērsties atpakaļ pie Radītāja ar savu lūgumu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Es saprotu, ka lielā grupā par cilvēku parūpēsies un viņš kritienā tiks atbalstīts, bet kā noturēties tiem, kas no pārējiem atrodas lielā attālumā, desmitiem un simtiem kilometru, piemēram, kaut kur Eiropā, svešā garīgā vidē?
Atbilde: Mums šķiet, ka fiziska satuvināšanās pozitīvi ietekmē garīgo, taču tas nav tik viennozīmīgi, savukārt ja cilvēks, atrodoties savā vietā, velta pūles saskares un izaugsmes sasniegšanai, viņš vienmēr iegūst vairāk kā pārbraucot ātrāk un tuvāk pārējiem – iesākumā vienmēr jāpamēģina vismaz pusgadu strādāt pie saiknes ar pārējiem, atrodoties savā vietā. Nepievērst uzmanību apkārt esošajiem ķermeņiem, bet tiekties caur apkārtējo saskatīt garīgos attālumus.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→