Pēdējo cīņu laiks
Posted on.21st novembris, 2010 at 11:24
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 311. p.: Nākotnē Radītājs uzmodinās no mirušajiem visus tos ķēniņus, kuri apspieda Israēlu: Adrianu, Lupinusu, Navuhodonosoru, Sanheribu un visus citus pasaules ķēniņus. Viņš dos tiem varu kā sākumā, un tie sapulcēs ap sevi pārējās tautas un cīnīsies par Jeruzalemi. Radītājs atdarīs, kas tiem pienākas, pie Jeruzalemes sienām, kā sacīts: “Tā būs sakāve, ar kuru Radītājs sakaus visas tautas, kuras kādreiz karojušas pret Jeruzalemi”. Tā sacīts par Mašiaha atnākšanas laiku un šī dziesma – pasaules dziesma. Lasīt vairāk
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 212. p.: “Laikā, kad viņš nolēma lejup nākt uz zemi, lai ietērptos ķermenī, Levija paaudzē tika ieliktas 425 sveces Ķēniņam, Zeir Anpinam un pieņemtie 425 likumi pavada šo garu, Mozu, līdz savai vietai. Kad parādījās pasaule, sāka starot hei – Šhina tās priekšā, – un mājas piepildījās ar tās starojumu”. 
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 110. p.: … Sacīts: “Lūk, plaša jūra” un svētais dzīvnieks pār tiem – Nukva, kas atrodas pie Zeir Anpina krūts un augstāk, kas saņem no trim Zeir Anpina dzīvniekiem, bet pati tā – ceturtais dzīvnieks. Visi saņem no tā, pat nešķīsto spēku rati un visi milzīgie karapulki un nometnes izkārtojas pēc tās pavēles, ar tās varu un klausot tās vārdam, veic apstāšanās. Tajā laikā, kad tā izkārtojas – izkārtojas visi, jo visi tie atrodas tajā. 
Mūsu pasaule – egoistiska pasaule. Tajā viss izveidots balstoties uz egoismu, spēku, stāvokli, varu. Tāpēc sieviete mūsu pasaulē spēlē it kā otrās pakāpes lomu. Vīrietim pēc dabas piemīt lielāks spēks un neatkarība. Viņš nav tik cieši saistīts ar mājām, ar bērniem, viņš apgūst plašumus, atklāj jaunas zemes, viņā vairāk attīstīta fantāzija, azarts, kaislība uz spēlēm. Vīrieši pasaulē rīkojas kā neprātīgi. Sieviete atbilstoši savai dabai ir atturīgāks spēks, nopietnāka, viņa līdzsvaro pasauli, tas ir ģimenes, mājas pavarda turētāja spēks. 
Jautājums:
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 297. p.: Laikā, kad bija uzcelts Templis, Radītājs greznojās ar šo vainagu un ieņēma Savu troni, Malhut. No tā laika, kad Templis bija nopostīts, Radītājs negreznojas ar Savu vainagu un šis baudījums, Binas gaisma, slēpts. Garīgajā laiks nepastāv – tas ir tikai pakāpienu jautājums, cik lielā mērā mēs varam pāriet no pakāpiena uz pakāpienu, pārvietojoties starp garīgā griezumiem. 
No komentāra par Lieldienu Agadu
Vēl kopš senās Babilonas laikiem palikuši cilvēki, kas izcēlušies no “Isra-ēla” (jašar-kel – vēlme pēc Radītāja). Vēstures gaitā to skaits palielinās, dvēselēm savstarpēji iekļaujoties viena otrā. Tādējādi patreiz ir tik daudz cilvēku, kuri meklē garīgo atbrīvošanu – iziešanu no egoistiskās saņemšanas īpašības – uz atdevi. Katrā no mums, mūsu iekšienē, norisinās tāda iekšējā cīņa starp vēlmēm “Isra-els”, kuras tiecas nonākt pie atdeves un mīlestības un visām parējām manām vēlmēm, kuras pagaidām nevēlas dzirdēt par atdevi un savienošanos. 
Es vēlos brīdināt, ka visi kabalas teksti jāuztver tikai ar iekšējo nozīmi – runa iet nevis par arējo pasauli, bet par cilvēka vēlmes labošanu. Šī vēlme dalās uz “Israēls” (jašar-keļ – “taisni pie Radītāja”) un “pasaules tautas” (vēlmes, kas nav virzītas uz Radītāju). 
Zoar – pats spēcīgākais garīgā spēka avots, no kura mēs varam smelt gaismu, spēku – visu, ko cilvēks vēlas. Taču nepieciešams saprast, ka visu mēs saņemam saskaņā ar savu vēlmi. Ja vēlos sasniegt radījuma mērķi un esmu virzīts tieši uz to, tad saņemu no tā simtprocentīgu palīdzību un spēku. Turpretim, ja eju citā virzienā, tad atbilstoši manas novirzīšanās mēram, gaismai jāiedarbojas uz mani, uz manu vēlmi baudīt, lai to pakļautu sev un atgrieztu mani uz pareizā ceļa. Starpību starp tiešu virzību uz mērķi un novirzīšanos no tā es sajūtu kā ciešanas.