Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Trešais bauslis”, 204. p.: … Seši uzsaukuma vārdi “Klausies (šma), Israēl” – tie ir seši ZON nobeigumi.
Un nepieciešams savienot šos sešus ZON nobeigumus tā, lai tie savienotos vienā veselumā ar sešiem augstākajiem nobeigumiem, t.i., Aba ve-Ima un IŠSUT.
Jautājums: Kāpēc mums tik grūti atrast vārdus, lai nodotu mūsu ideju citiem?
Atbilde: Ja mēs spētu labāk sajust garīguma nozīmes, tad atrastu tiem vienkāršus vārdus, kas var nonākt līdz katra cilvēka sirdij.
No kurienes nāk mūsu pasaules vārdi? Kāpēc kaut kāds zemnieks, kurš kādreiz dzīvojis pie Jeruzalemes, paraudzījās uz Olīvkalnu un deva tam tādu nosaukumu – viņam vienkārši likās, ka tam piestāvēs šis vārds. Tāda vēlme viņam izpaudās no dabas, bet daba nāk no augšienes.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Toras baušļi. Pirmais bauslis”, 192. p.: Ieraudājās rabīns Šimons sūrojoties: “Slikti, ja es vēstīšu, un slikti, ja nevēstīšu!
Ja vēstīšu, tad uzzinās grēcinieki, kā kalpot savam Kungam! Ja nevēstīšu, tad biedriem tas būs liegts!”.
Jautājums: Par ko šeit tiek runāts? Lasīt vairāk
Jautājums: Kāds spēks paceļ pasaules sestdienā pēc Ādama Rišona piedzimšanas un pirms viņa grēkā krišanas?
Atbilde: Pastāv tāds spēks, kas dēvēts “atmoda no augšienes” (itaruta de-leila). Var uzskatīt, ka tā vienkārši ir augstākā gaisma, kas nāk no Bezgalības pasaules mums nesaprotami, kā un kādēļ.
Par Izraēlas tautu tiek dēvēta tā senās Babilonijas iedzīvotāju daļa, kuri saņēma atmodu uz „Radītāja darbu”, uz saplūsmes sasniegšanu ar Viņu. Ābrams tādus cilvēkus izvēlējās un organizēja no tiem savu grupu.
Mēs pievienojamies tai pašai grupai, kura daļēji eksistē dzīvojošos mūsdienās mūsu pasaulē, bet daļēji dvēselēs, kurām nav materiālā iemiesojuma.
Jautājums: Kāpēc kabalisti slēpa kabalas zinātni tik daudzus gadus, ja to vienalga nevar izmantot tas, kurš vēl nav tam gatavs?
Atbilde: Kabalas zinātni brīvi varēja apgūt līdz pašai Tempļa nopostīšanai. Tempļa nopostīšana bija garīguma sajūtas iznīcnāšana Izraēlas tautā.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Ceturtais bauslis”, 212. p.: Sacīts: “Taps par spīdekļiem – meorot, kas nozīmē or-mavet (nāves gaisma)”, jo egoisms seko aiz saprāta. Saprāts – gaisma, egoisma tumsa – nāve.
Taču, kad gaisma aiziet, savienojas vārda “nāve” burti, kad tiek izveidota vienotība nevis Aba ve-Ima vietā, bet ZON vietā, lejā, gaisma no turienes aiziet.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Priecīgs svētkos, taču nepasniedz nabagiem dāvanu”, 176. p.: Tad vērsās pie Viņa augstākie eņģeļi: “Pasaules Valdniek! Šis cilvēks, kurš mielojās un piesātinājās, varētu rīkoties žēlsirdīgi pret nabagiem.
Taču viņš mums neko neiedeva”, – tas ir, tāpat arī augstākie eņģeļi, Žēlsirdības un Taisnības eņģeļi un visi tie, kas piekrita radīšanas darbībai, sāka viņu apsūdzēt.
Zoar Grāmata, nod. “Vaeira” (Vayeira), 167. p.: “Kad Radītājs mīl cilvēku, Viņš sūta tam dāvanu. Kas tā ir par dāvanu? “Nabagais” – lai caur to kļūtu cienīgs”.
Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir augstākās pasaules pretstats. Kas augstākajā pasaulē ir atalgojums – mūsu pasaulē ir sods, bet tas, kas ir atalgojums mūsu pasaulē – sods augstākajā pasaulē. Tādējādi par augstākās realitātes atklāšanu sacīts: “Es ieraudzīju apgrieztu pasauli”. Dāvana no augšienes – tā ir atmoda, kad cilvēku modina ar vēlmi. Jo mēs visi nākam no nedzīvā līmeņa, no “pīšļiem”, citiem vārdiem, no tik zemas vēlmju pakāpes, kur cilvēks nesajūt savu garīgo esamību, garīgo vajadzību, nezina, no kurienes nācis un kādēļ, nezina mērķi un dzīves jēgu, neko nejūt. Tāds ir mūsu izejas punkts. Viss pārējais atnāk tikai ar piepūli, vēlmes paaugstināšanu. Par to sacīts: “Es radīju ļaunuma sākotni”. Taču cilvēkam jāsajūt, jāatpazīst sevī radījums. Reizi pēc reizes tas atmostas viņā arvien spēcīgāk un cilvēkam jānosaka, ka tas patiešām ir ļaunums.