Piezīmes iekavās – manas.
Egoisms ielikts katra cilvēka dabā
Egoisms ielikts katra cilvēka dabā, tāpat kā arī visos dzīvniekos (taču cilvēkā tas virzīts vēl uz otra izmantošanu un pazemošanu, un pie tam pastāvīgi attīstās).
Bāls Sulams. Pēdējā paaudze, 1. d.
Cilvēks pat pirkstu nepakustinās, ja tas nenesīs viņam vismaz kādu labumu.
Bāls Sulams. Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam. Lasīt vairāk
Žurnāls „Physics Essays” (A. Sorlijs, D. Fiskarleti, D. Kleiners no ZPI „Bistra”): Ņūtona ideja par laiku kā absolūtu lielumu nav pareiza. Pasaules ainai vairāk atbilst: laiks, kas mēra izmaiņu secību.
Parasti mēs laiku uzskatām par absolūtu fizikālo lielumu, par neatkarīgu pārmaiņu (t uz grafiku horizontālās ass demonstrē fizikālās sistēmas evolūciju). Taču patiesībā mēs nekad nemēram pašu t. Mēs mērām objekta īpašības: frekvenci, ātrumu utml.
Citādi sakot, reāli eksistē objekta īpašību maiņa un (tēlaini) pulksteņa rādītāju kustība, bet mēs samērojam pirmo ar otro, lai izmērītu objekta īpašības. t – pats par sevi matemātisks lielums un nepastāv realitātē.
Tas nenozīmē, ka laiks nepastāv, bet norāda uz to, ka tas saistīts ar telpu, nevis eksistē pats par sevi, un ka laiks nav absolūts.
Uz to vēl norādīja Einšteins: „Laiks nepastāv neatkarīgi, ir tikai notikumu secība, pēc kuriem mēs to mērām. Laiks – tā ir notikumu secība”.
Replika: Tieši tā, lūk, zinātnieku uzskats pietuvojas kabalistu zinībām. „Desmit Sfirotu Mācībā” 1. nod. uzreiz tiek dots laika definējums kā notikumu secība, nevis kā eksistējošs patstāvīgi. To pašu definējumu dod arī ARI (16. gadsimts), bet viņš to aizguva no Zoar Grāmatas (m. ē. 2. gs.).
Viedoklis. Ļevs Gindilis (astrofiziķis, kosmonautikas akadēmijas RAN loceklis, SETI vadītājs, Apvienotā Zinātnes centra zinātniskais sekretārs): Zinātniskā pieredze māca, ka līdz šim attīstība uz Zemes mēroja savu ceļu tādā veidā, ka stiprākie pakļāva sev vājākos. Sociālo un kultūras atturību sistēma lika šķēršļus naidīgo pušu pilnīgai iznīcināšanai.
Taču tagad cilvēce pirmoreiz nonākusi līdz tādam brīdim, sasniegusi tādu līmeni, kad tālākā agresivitātes un ienaidnieka iznīcināšanas līdzekļu palielināšana nenovēršami novedīs pie pasaules civilizācijas iznīcināšanas, un, iespējams, arī pie visas Zemes biosfēras bojāejas.
Tādēļ vēsturiskajai korekcijai jāveic apziņas izmainīšana: cilvēcei no naida jāpāriet uz sadarbību.
Ja cilvēce nemācēs veikt šo soli – tā aizies bojā pašiznīcināšanās ugunī vai apkārtējās vides pilnīgas iznīcības rezultātā.
Šķiet, cilvēki sāk to apzināties, un sadarbības idejas, neskatoties uz pretspēku sīvo pretestību, arvien vairāk nostiprinās cilvēku vidū.
Civilizācijai, kas sasniegusi stāvokli, kas pietuvojies informācijas krīzei, nepieciešama pieeja jaunam zinību avotam, kas atšķiras no mūsdienu zinātnisko zināšanu avotiem.
Viss, kas notiek pēc četrām gaismas izplatīšanās stadijām vēlmē, tā ir tikai radījuma reakcija uz savu Radītāja atklāšanu. Viss universs, izņemot bezgalības pasaules Malhut, ir tās iespaidi par to, ko tā atklāj savā iekšienē. Tas tiek dēvēts par pasaulēm, par izplatīšanos no augšienes uz leju, par šķelšanos un atgriešanos atpakaļ no lejas uz augšieni.
Viss noris tikai Malhut iekšienē, izņemot to, nekā cita vairāk nav. Visa realitāte – tie ir pārdzīvojumi, sajūtas, Malhut reakcija – līdz tā nonāk līdz galīgajai noskaidrošainai, dēvētai par „Galīgo izlabošanos”. Lasīt vairāk
Visaptveroša, globāla savstarpējā saikne – tas ir zinātnisks fakts. To apstiprina daudzi pētījumi. Turklāt mēs esam saistīti ne tikai ar vienu vai otru preču piegādes maršrutiem.
Esam saistīti no iekšienes, starp mums parādās iekšējs tīkls. Vēlos to vai nē, bet ja es dzīvoju uz Zemes, tad esmu sakausēts ar citiem. Lasīt vairāk
Radošais spēks tikai tad atklāsies tā veidojumā, kad gaisma izplatīsies vēlmē caur visām 4 AVAJa stadijām. Tikai tad atklāsies patiesā vēlme baudīt, saskaņā ar kuru jau var definēt: kas ir radījums, ko tas vēlas, kā tas atbild Radītājam?
Tāpēc AVAJa tiek dēvēts par „Radītāja svēto Vārdu”. Ko tad ietver tā svētums? Turklāt vārds vienmēr ir tas, ko dod pats radījums. Tomēr šis vārds tiek nosaukts par svētu, jo tieši tādā formā, pēc visām 4 gaismas iedarbības stadijām uz vēlmi – vēlmē atklājas Radītāja īpašība, kas iedarbojas uz vēlmi, un iespiež tajā savu formu. Tādēļ tā tiek dēvēta Radītāja vārdā. Lasīt vairāk
Jautājums: Ko nozīmē kļūt par sirmgalvi kabalā?
Atbilde: „Sirmgalvis” – tas, kurš sasniedzis gudrību (Hohma).
Taču gaisma Hohma atrodas absolūtā mierā, bet mums tās saņemšanai trūkst tikai gaisma Hasadim, „ietērps”. Proti, „sirmgalvis” ir cienījams nevis par to, ka viņam piemīt „gudrība” (Hohma), bet par to, ka radīja sev ietērpu no gaismas Hasadim, kurā spēja ietērpties „gudrība”, gaisma Hohma.
Par gudro tiek dēvēts Radītājs. Gudrais cilvēks tiek dēvēts par „taļmid haham” – „gudrā māceklis”, jo viņš mācās, kā iegūt gudrību (Hohma), un ļaut Radītājam viņā ietērpties. Mēs turam cieņā kabalistus par antiegoistiskajiem ekrāniem un ticību, kurus tie ieguvuši, un, pateicoties tam, viņos spēja ietērpties Radītāja gudrība. Taču ne jau tāpēc, ka viņi paši par sevi kļuvuši tik gudri. Tādēļ viņi tiek dēvēti par „gudrā mācekļiem”, proti, Radītāja mācekļiem.
No nodarbības pēc Rabaša raksta
Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 75. p.: Tam, kurš vēlas doties ceļā, jāceļas vēl naktī un, attiecīgi nakts stundai, kas iestājusies, uzmanīgi jānovēro austrumu puse un jāpievērš uzmanība burtu veidam, kuri pēc kārtas sit pa debesu velvi: tad, kad viens paceļas, otrs – nolaižas. Tā ir tāda burtu dzirksteļošana, ar kuru tika radītas debesis un zeme. Lasīt vairāk
Piezīmes iekavās – manas.
Cilvēka būtība – vēlme saņemt
Vēlme (saņemt, baudīt) – galvenais, tā ir (vienīgā) cilvēka būtība.
Bāls Sulams. Šamati. 153. raksts „Doma – vēlmes sekas”
Visu radījuma daļu būtība – vēlme saņemt, ne vairāk un ne mazāk (atšķirība starp visām radījuma daļām visās pasaulēs ir tikai skaitliska un kvalitātīva atšķirība vēlmē piepildīties).
Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai, 20. p.
Dvēseles būtība – tikai vēlme saņemt (bauda piepildījums) un centies to izprast. Visa vienas būtības atšķirība no otras, kuru vien spējam atklāt, ir nekas cits, kā atšķirība to vēlmēs saņemt.
Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai, 21. p.
Jautājums: Ir tādi svētki, kas dēvēti Šavuot – lielā Toras Dāvāšanas diena.Visi parējie kabalas avoti būtībā ir tikai Toras komentārs, un visas filozofijas, reliģijas un mācības arī izcēlušās no Toras. Kā kabala attiecas pret Toru – kā pret grāmatu, vai kā pret labošanās metodiku?
Atbilde: Tora – gaisma, kas atgriež pie avota, pie Radītāja. Tā nav grāmata, bet gaisma, atdeves spēks, kas atnāk no Radītāja – atdeves avota, un izlabo cilvēku, lai viņš arī kļūtu par atdodošo. Tad cilvēks kļūst par Toras daļu un piepildās ar Toras gaismu – Hasadim gaismu Hohmas starojumā. Tas tiek dēvēts par Toras atklāsmi, gaismas atklāšanos cilvēka iekšienē. Lasīt vairāk