Pasaules iekšējā sirds

Tiem, kuros ir punkts sirdī, kas saņemts vēl senajā Babilonijā un kas nonācis līdz mūsdienām, vai arī mostas tikai pašlaik – vienīgi viņiem ir brīvā izvēle. Viņos ir divi spēki: saņemšana un atdeve. Turpretī visos pārējos darbojas tikai viens spēks – saņemšana, vēlme baudīt, kas pilnībā viņus vada. Atdeves dzirkstele pagaidām vēl viņos guļ un neizpaužas.

Tāpēc viņos nav šo divu spēku klātbūtnes, starp kuriem varētu izvēlēties un nosliekt sevi un visu pasauli uz vienu vai otru pusi. Ja cilvēkos atmostas atdeves dzirksteles, viņi spēj mainīt savu likteni un visas pasaules likteni. Tāpēc tādi cilvēki tiek dēvēti par Israel, kas nozīmē  „taisni pie Radītāja” (Isra-el), jo pateicoties saņemtajai no Radītāja īpašībai spēj izdarīt izvēli un vērst sevi un pasauli uz labošanos.

Viņi ļoti atšķiras pat ar savu pasaulīgo raksturu, pateicoties tai dzirkstelei, kas viņos darbojas. Tikai viņiem, tiem, kuriem ir atdeves īpašības dzirkstele, tiek dota izvēles brīvība. Un tāpēc viņi ir pasaules iekšējā daļa, jo atrodas vistuvāk gaismai, kas aptver visu esošo. Caur viņiem gaisma var nonākt visā sistēmā, visās pārējās vēlmēs, pie visiem cilvēkiem, kurus mēs redzam šajā pasaulē. Lasīt vairāk

Vērtīgie īstenības mirkļi

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 42. p.: Vienīgais visu mūsu ciešanu un mocību, visu mūsu pārkāpumu un kļūdu cēlonis ir pilnīga Augstākās vadības nesapratne.

Ja mēs spētu izprast Augstāko pārvaldi, tas ir, atklātu Augstāko spēku un uzzinātu, ko šis spēks no mums vēlas, noskaidrojot visas attiecības starp mums un Radītāju, mēs „tajā pašā brīdī atbrīvotos no jebkādām nelaimēm un ciešanām un acumirklī izpelnītos saplūsmi ar Radītāju ar visu sirdi un dvēseli”.

Taču mēs iepazīstam ne pašu Radītāju, kā kļūdaini domā cilvēks. Jebkura izzināšana ir iespējama pateicoties tikai mūsu īpašību izlīdzināšanai, tādējādi Radītāja izzināšana nozīmē sasniegt ar Viņu īpašību līdzību. Tikai attiecībā pret sevi es varu Viņu pārbaudīt, izmērīt, sajust. Lasīt vairāk

Trīs balsti, uz kuriem turas pasaule

No Rabaša raksta „Ābrams radīja Īzaku”: Mišnā rakstīts, ka pasaules pamatu veido trīs balsti: Tora, garīgais darbs un žēlsirdības darbi. Ābrams dēvēts par „žēlsirdības cilvēku”, jo atdeva visus savus spēkus cilvēku labā. Īzaks dēvēts par „darba balstu”, par cik lika savu dvēseli uz upuraltāra.

Turpretī Jēkabs dēvēts par „Toras balstu”, jo saņēma īstenību, un Tora tiek dēvēta par īstenības mācību. Jebkuram cilvēkam jāsasniedz šie trīs balsti, kuri atklājas viens aiz otra, pateicoties mūsu svētajiem pirmtēviem, kuri atklāja katrs savu balstu. Un saņemot šos visus trīs balstus, mēs arī spēsim iet tos pašus ceļus, kurus mums izklāja pirmtēvi.

Tādējādi esam dēvēti par izredzēto tautu, jo esam mantojuši no pirmtēviem trīs balstus, uz kuriem turas pasaule, tas ir, pateicoties tam, pasaule spēs sasniegt mērķi, kuram tika radīta. Lasīt vairāk

Kompass garīgajā ceļā

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 93. p.: Tad, kad valda Laba un ļauna atzīšanas koks, kas pārstāv ikdienas šķīstumu un ikdienas nešķīstumu, tad šiem viedajiem, kas salīdzināmi ar sestdienām un svētku dienām, nav nekā vairāk par to, ko viņiem dod šie ikdienas cilvēki. Tāpat kā arī sestdienā nav nekā vairāk par to, ko izlabo ar tās palīdzību ikdienās.

Cilvēks pats par sevi, savā pamatā ir tikai punkts. Visu savu „ķermeni”/ vēlmi viņš saņem no apkārtējo loka ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Turklāt šo „ķermeni” piepilda gaisma, Radītājs, kas tajā atklājas.

Tāpēc kabalisti raksta par to, kā cilvēks caur vēlmēm/ tilpnēm/ kelim, kurus saņem no sabiedrības, katrreiz atklāj Radītāju. Viss, par ko rakstīts Zoar Grāmatā, ir Radītāja atklāsmes līmeņi tajās vēlmēs, kuras mēs saņemam no apkārtējo vides. Lasīt vairāk

Īsta brīvība tiek iepazīta nebrīvē

Pastāv divi galvenie iekšējie stāvokļi: trimda un atbrīvošanās. Pēc savas būtības abi šie stāvokļi attiecas uz garīgo. Nav iespējams sajust sevi trimdā, ja līdz mums nenonāk atbrīvošanās atskaņa, atspulgs.

Bērni, kuri dzima Sibīrijas nometnēs, reizēm tur palika daudzu gadu garumā, bez jebkādas iespējas iznākt brīvībā. Viņiem tā bija vesela pasaule, visa planēta. Jā, viņiem stāstīja par kādu citu dzīvi, taču viņi paši dzīvoja un uzauga nometnes apstākļos, neredzot neko citu.

Jebkuru lietu mēs iepazīstam izejot no pretstata. Nav pietiekami tikai ar atšķirību – ainas pilnībai tai ir jākļūst diametrālai. Piemēram, ja es vēlos sasniegt mīlestību, tad man jānolaižas līdz ienaidam: jo vairāk naida, jo vairāk mīlestības es spēšu iegūt, līdz tā „nosegs visus pārkāpumus”, kļūstot absolūta. Lasīt vairāk

No kabalas nav jābīstas

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 37. p.: No kabalas nav jābīstas, jo kādreiz cilvēki novērsās no Radītāja ceļa divu iemeslu dēļ:

1)      viņi pārkāpa gudro vārdus tajās lietās, kuras aizliegts atklāt,

2)      vai arī tādēļ, ka Kabalas vārdus uztvēra to ārējā nozīmē, tas ir, atbilstoši materiālajiem norādījumiem un pārkāpa bausli: „Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu”.

Tāpēc šo zinātni patiešām ieskāva nepārvarama siena līdz pat mūsdienām. Daudzi mēģināja, uzsāka studijas, taču nespēja turpināt apgūt šo zinātni aiz nesapratnes un dēļ materiālajiem terminiem.

Vispirms tas attiecas uz pagātni, kad cilvēki vēl nebija pietiekami attīstīti. Tāpēc viņi „baudīja negatavu augli”, kas ir ļoti bīstami. Cilvēkam nedrīkst dot informāciju, kuru viņš vēl nespēj uztvert un kura neder viņa līmenim. Lasīt vairāk

Trimda un „lo lišma”

Jautājums: Ar ko atšķiras „trimda” no stāvokļa „lo lišma”?

Atbilde: Cilvēks jūt trimdu jau pēc tam, kad ir atradies uz augstas pakāpes, tāpēc var saprast, ka tagad ir nonācis trimdā. Trimda ir kritums – pēc tam, kad cilvēks kaut ko ir uzzinājis, sajutis, atradies kontaktā ar Radītāju. Tagad viņš jūt, ka zināmā mērā no tā visa ir atslēdzies.

Pirmtēvu pakāpes: Ābrams, Īzaks, Jēkabs, par kuriem stāsta Tora, ir sapratnes, izzināšanas, atdeves sajūtas, Radītāja īpašību, Viņa atklāsmes pakāpes. Turpretī aiziešana Ēģiptes trimdā jau nozīmē sirds apgrūtinājumu, ko cilvēks sajūt jau pēc tam, kad sasniedzis stāvokli, kas dēvēts „pirmtēvi” (sākotnējo stāvokli). Lasīt vairāk

Dzīves noslēpums vienkāršā skaidrojumā

Vienīgais, kas mums ir nepieciešams – izlabot savas attiecības ar augstāko spēku, kurš valda pār visu un vada visu dzīvi, kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. Pastāv četras valodas, kuras klāsta par cilvēka attiecībām ar augstāko spēku: vienkāršais skaidrojums, mājiens, alegorija, noslēpums (Tora, Mišna, Talmūds, Kabala).

Tās attiecas uz četrām vēlmes pakāpēm: nedzīvo, augu, dzīvniecisko, cilvēcisko, no kurām katrai ir savs noskaidrošanas raksturs. Tādā gadījumā sanāk jau atgriezenisks dalījums, pateicoties kuram kabala nozīmē ne noslēpumu, bet parastu skaidrojumu, ar kura palīdzību cilvēkam viss atklājas. Tādējādi mums nepieciešama tieši kabalas valoda, lai mēs būtu pārliecināti, ka pareizi virzāmies uz priekšu. Lasīt vairāk

Papildinot egoisma „lādi”

Ābrama grupa iznāca no Babilonijas, sevi realizēja, kļuva par tautu, un sasniedza savas personīgās labošanās beigas Pirmā tempļa līmenī – mohin de-haja gaismas līmenī.

Pēc tam uzreiz sākās kritums – citiem vārdiem, trimdu rinda. Babilonijas trimdas laikā Israēla tauta arvien vēl atradās garīgajā līmenī, augstāk, salīdzinājumā ar iziešanu no Ēģiptes, un tikai pēc Otrā tempļa nopostīšanas Israēla tauta nokrita pilnīgi. Sākumā sašķēlās atdodošās tilpnes, tautas garīgā daļa, bet pēc tam jau – saņemošās tilpnes, tā rezultātā vēlme pakļāvās egoistiskajam nolūkam. Pirmajā posmā altruistiskā vēlme tikai nomainīja vektoru, taču vēl nesašķēlās pa īstam un tikai otrajā posmā sašķeltās saņemšanas tilpnes iekļāvās pasaules tautu vēlmēs, uzgāžot Israēlam visu trimdas smagumu un šodien tas jau nonāk pie sava beigu posma. Salīdzinājumā ar šo, iepriekšējās trimdas bija „īslaicīgi līkloči lejup”, un tikai pēdējā posmā Israēla tauta sajaucās ar visām pasaules tautām, pieslēdzās tām to autentiskajā pretestībā Radītājam. Lasīt vairāk

Tev jāpazīst pasaule, kurā tu dzīvo

Jautājums: Kad cilvēks sāk redzēt šajā pasaulē esošo „zaru” augstākās saknes?

Atbilde: Vispirms jāsaka, ka izzinot saknes, cilvēks neatraujas no zariem. Vienkārši viņa „aina” sāk viļņveidīgi paplašināties no šīs pasaules punkta līdz arvien lielāka apjoma aplim. Un atbilstoši paplašināšanās mēram cilvēks arvien ciešāk saista notiekošo ar sakni, arvien labāk saprot mūsu pasaules parādības. Paceļoties no lejas augšup, viņš sākumā saprot to, kas notiek ar viņu šeit, bet pēc tam abstraktākā formā saprot augstāko.

No otras puses, izzināšana no sapratnes atšķiras: sākumā cilvēks izzina augstāko parādību, bet pēc tam, balstoties uz izzināto, saprot tā analogu mūsu pasaulē. Lasīt vairāk