Rakstā „Kabala un filozofija” Bāls Sulams raksta, ka kabalisti izšķir četras mīlestības pakāpes. Tas ir, tad, kad es sāku izprast, ka līdz manīm kaut kas nonāk, es varu to iedalīt četrās pakāpēs.

To patīkamo sajūtu, kas nonāk pie mums ar augstākās gaismas iedarbību, kabalisti dēvē par dāvanu. Saņemot šo dāvanu, es sāku pētīt, kas man to ir iedevis, kas tā ir par īpašību, kāpēc Viņš pret mani tā izturas, ar kādu nolūku un tā tālāk. Citiem vārdiem, es neko nesaņemu, izņemot savu dāvanu, taču no šīs dāvanas, no iedarbības, kādu tā uz mani izraisa, es varu izzināt Dodošo.

Ja es būtu saņēmis dāvanā kādu kārbiņu, tad raugoties uz to, neko nespētu noteikt, bet vienkārši domātu, ka tas, kurš man to ir atsūtījis, labi izturas pret mani. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kāpēc uz Zemes dzīvo tieši septiņi miljardi cilvēku, nevis 700 miljardi, jo tad kopīgā tilpne būtu daudzkārt lielāka un mēs sajustu lielāku baudu?

Atbilde: Lieta nav kvantitātē, bet gan kvalitātē. Šeit noris kvalitatīvs palielinājums – cik lielā mērā es varu iziet no sevis.

Tad, kad es sāku pacelties virs sava egoisma, es vispār nejūtu citus cilvēkus. Viņu vietā es jūtu lauku, vēlmi, vektorus, ar kuriem varu savienoties, saplūst mūsu kopīgajās vēlmēs, tieksmēs un izzināt tālāk.

Lielākā bauda – Augstākā izzināšana: Augstākā spēka, Augstākās vadības izzināšana, jo tā izveidota bāzējoties uz plusa un mīnusa pretstatu: vēlme saņemt un vēlme atdot. To sadursme mūsos rada milzīgus tukšumus, kurus mēs piepildām un no tā gūstam baudu.

Tā ir milzīga kārtības un harmonijas trūkuma izzināšana, bet pēc tam šīs harmonijas izzināšana. Tad, kad pretmeti, kuri iepriekš bija pilnīgi nesavienojami, savienojas kopā un viens otru papildina, tad cilvēks savās jūtās un prātā (izzināšanā) sasniedz neaprakstāmu prieku…

Jautājums: Proti, jo lielāks kalns, jo priecīgāka augšupeja beigās?

Atbilde: Līdz ar to priecīgāka sajūta, kad tu stāvi tā virsotnē.

No TV raidījuma „Sarunas ar Mihaelu Laitmanu”, 11.03.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Mūsu pasaulē cilvēki tiecas gūt uzvaru: esmu visus apdzinis, esmu lielākais utml. Kad cilvēks uzvar un kad viņš zaudē kopīgajā integrālā saprāta pasaulē?

Atbilde: Pamēģināsim nostumt malā pilnīgi visas mūsu pasaules izzināšanas kā egoistiskas un kuras tāpēc pilnīgi neattiecas uz nākamo līmeni – līmeni Cilvēks. Tas ir, viss, kas tiek izzināts mūsu pasaulē uztura, seksa, ģimenes, bagātības, slavas, varas, zināšanu veidā – nākamajā līmenī ir tukša nulle.

Nākamais līmenis ir filtrs, caur kuru iziet tikai tīri altruistiskas darbības, tas ir, darbības bez jebkāda labuma sev, tikai citu labā. Jums ir jāsaplūst ar citiem, jāsajūt viņu vēlmes kā savas, un tad jūs varat tās piepildīt.

Jautājums: Kas integrālajā līmenī tiek uzskatīts par uzvaru un vai tur mēdz būt sakāves?

Atbilde: Mēdz būt gan sakāves, gan uzvaras, taču jebkurā gadījumā tas viss ved uz uzvaru, jo sakāve ir vienkārši trūkuma atklāšana, kādu instrumentu trūkums, ar kuru palīdzību jūs varat sevi izlabot un virzīties tālāk.

Jautājums: Par kādiem instrumentiem iet runa?

Atbilde: Par spēkiem, īpašībām, atdeves spēku, saikni ar citiem, saikni ar dabu, par garīgās situācijas izpratni, kurā jūs atrodaties.

Kopumā instruments ir viens – atdeves īpašība, taču tajā ir daudz dažādu funkciju.

No TV raidījuma „Sarunas ar Mihaelu Laitmanu”, 11.03.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs | Add Comment/Ask Question→

Bailes var būt dažādas: par savu stāvokli šajā pasaulē, par saviem radiniekiem, visu pasauli. Taču tās visas ir pasaulīgas bailes, kuras izriet no tā, ka cilvēkam pagaidām vēl nav pareizās saiknes ar Radītāju, lai saprastu, ka viss atrodas Viņa rokās un nav neviena cita, izņemot Viņu.

Viņš nesaprot, ka pilnībā iekļaujas Radītāja pārvaldē, tādējādi bīstas par sevi šajā pasaulē. Saiknes ar Radītāju trūkuma dēļ, viņš sevi un šo pasauli jūt it kā atdalītu no Augstākā spēka. Viņam šķiet, ka šī pasaule pastāv pati par sevi.

Pēc tam ir nākamais posms, kad cilvēks sāk baidīties par stāvokli nākamajā pasaulē: par sevi pašu, radiniekiem, par pasauli. Tas ir, viņš atdala sevi un pasauli no Radītāja, it kā visi šie jēdzieni pastāvētu atrautībā viens no otra. Un tāpēc viņš meklē starp tiem kādu saikni, kas spēs garantēt viņam vislabāko eksistenci. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 33. p.: Ja cilvēka ticība nav pilnīga, un viņš nodarbojas ar Toru un darbu tikai tāpēc, ka Radītājs novēlējis viņam mācīties, tad tādā Torā vispār neatklāsies ietvertā tajā gaisma, par cik cilvēka acis sabojātas un pārvērš gaismu tumsā, līdzīgi sikspārnim.

Šāda nodarbošanās jau iziet no „taisnīgās kalpones” varas, par cik ar tās palīdzību cilvēks neizpelnīsies nonākšanu pie lišma un tāpēc pāriet klipas, „nešķīstās kalpones” varā, kura manto šo Toru un darbu un tos aplaupa sev par labu, nolaižot tos klipot pārvaldē. Un sanāk, ka kalpone ir kundzes mantiniece.

Cilvēks, kurš atrodas šajā pasaulē, kādā no brīžiem sev jautā: „Kāda ir manas dzīves jēga?” Šis jautājums viņam dod zināmu saikni ar Toru, kabalas zinātni, un viņš sāk ar to nodarboties, jūtot, ka tas var sniegt atbildi uz viņa jautājumu par dzīves jēgu, par dzīves noslēpuma atminēšanu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Mēģināsim noskaidrot, kādās savstarpējās attiecībās ir kabalas zinātne ar filozofiju.

Principā filozofija pēta, kas ir dzīve, kāda ir tās jēga, mērķis, kāda ir cilvēka attieksme pret dzīvi un dabu. Īsāk sakot, filozofija it kā aptver visu. Pie tam tā nav zinātne, par cik pēta cilvēku un realitātes cilvēcisko līmeni – citiem vārdiem, to sfēru, kuru mēs nevaram izmērīt. Šeit nav skaidru un precīzu tēžu, kuras varētu pieņemt kā faktus.

Ar zinātniskām metodēm mēs pētam nedzīvo, augu un dzīvniecisko dabu – zemākos līmeņus, uz kuriem cilvēks raugās no augšienes, no nākamās attīstības pakāpes. Mums ir iespēja nolaisties lejup pie tiem, apvert ar prātu, izpētīt, saprast šos līmeņus. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeni, kurš attiecas uz dzīvniecisko dabu.

Taču „cilvēku” mūsos mēs neesam spējīgi izpētīt ar precīzām metodēm. Mēs cenšamies zinātniski izšķirot un klasificēt visas iespējamās iekšējās parādības, reakcijas, priekšstatus, domas un vēlmes – taču nesanāk. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir mūsu personīgais līmenis, tā pati pakāpe, turpretim izzināt es varu tikai to, kas atrodas zem manis. Lasīt vairāk

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabala un citas zinātnes | Add Comment/Ask Question→

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 172. p.: …”Cilvēka tēls” – kā cilvēka sejas attēls, kas ietver visas formas, tas ir, trīs sejas, lauva-vērsis-ērglis. Tie ietverti cilvēka sejas attēlā no Malhut puses tajā, jo cilvēks (adam) ietver Zeir Anpin un Malhut.

…”Cilvēka tēls”, kas ietver noslēpumus, kuri līdz pasaules radīšanai tika izteikti un ieviesti septiņos ķēniņos, kuri valdīja mainīgajā pasaulē, neskatoties uz to, ka viņi sašķēlās un nespēja pastāvēt.

Cilvēka tēls – tas, ko mēs veidojam saiknē starp mums, līdz izveidosies Ādams Rišons. Pūles, kuras katrs pieliek, lai apvienotos, veido šo jauno tēlu, dēvētu „Ādams Rišons”.

Ādams Rišons, kas radīts no augšienes pasauļu lejupnākšanas laikā, bija it kā prototips, eņģelis, par cik radīts bez mūsu pūlēm. Turpretī, pateicoties mūsu pūlēm, tas pārvēršas no dzīvnieka par cilvēku. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, ZOAR | Add Comment/Ask Question→

Israēls ir augsta pakāpe. Ikviens cilvēks, kurš atdalās no materiālajām interesēm un virza sevi tikai uz saplūsmi ar Radītāju, atdeves spēku atbilstoši īpašību līdzības likumam un  tikai tam velta katru mirkli – tāds cilvēks tiek dēvēts „jašar-eļ” (taisni pie Radītāja), Israēls.

Viens no šī ceļa posmiem ir Savienības noslēgšana, kad cilvēks iekļauj sevī tuvākos – citus, kuri arī tiek dēvēti par Israēlu. Kādreiz viņi jau bija savienoti, taču viņos iespraucās vēlme baudīt, ļaunā sākotne viņus atdalīja. Turklāt tagad, neskatoties uz to, ka viņi atklāj šo ļauno sākotni, tomēr pastāvīgi strādā, lai savienotos kopā, lai varētu sasniegt apvienošanos, lai dotu Radītājam tilpni baudas saņemšanai.

Radīšanas mērķis – sniegt baudu veidojumiem. Tā ir darbība no Radītāja puses, taču tādā gadījumā, kāpēc tas izvirzīts par uzdevumu radījumam? Tāpēc, ka radījumam jāvirza sevi uz tādu stāvokli, lai ļautu Radītājam sniegt baudu radījumam. Lasīt vairāk

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment/Ask Question→

Visa mūsu dzīve, visa mūsu vēsture, kuru izejam no radīšanas sākuma un līdz beigām, dalās divās daļās: trimda un atbrīvošanās. Nav nekā vairāk par šiem diviem stāvokļiem:

• vai nu esmu atrauts no Augstākā spēka un atrodos trimdā, kādā ilūzijā, „sapnī” ar nosaukumu „šī pasaule”, savas egoistiskās vēlmes ietekmē, kas mani atslēdz no garīgās pasaules redzējuma un sajūtas;

• vai arī – ar noteiktu darbību palīdzību, kuras man iemāca kabalas zinātne, es nonāku pie Augstākā spēka  atklāsmes un pieprasu, lai šis spēks izvestu mani no trimdas, lai paceltu pāri šai pasaulei uz augstāko pasauli un kad tas beidzot notiek, es izpelnos atbrīvošanos.

Atšķirība starp trimdu (galuts – גלות) un atbrīvošanos (geula – גאולה) – burtā alef (א), kurš simbolizē Radītāju, pasaules Valdnieku (אלוף). Tādā veidā dalās visa mūsu realitāte, viss attīstības process. Protams, mēs par to nezinām, līdz piepeši saņemam atmodu, kas ļauj pārtraukt trimdas periodu, tumsas, šīs pasaules sajūtas, vissliktākā stāvokļa izjūtu – un pāriet uz jaunu periodu, jaunu līmeni, jaunā stāvoklī, kas dēvēts par „atpestīšanos”. Tādēļ mēs mācāmies. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda | Add Comment/Ask Question→

No Bāla Sulama vēstules skolniekiem (Nr. 50): Valdzinošās un lolotās nākotnes sākums tuvojas mums ar Radītāja palīdzību. Tādējādi es vēlos un ļoti ilgojos pēc tā, lai jūs būtu man līdzās ar miesu un dvēseli (tas ir, lai jūs pietuvinātos man, nevis es jums, par cik pēdējais ir izslēgts un pat bezjēdzīgs – un saprotošajam ar to ir pietiekami).

Cik ļoti es tagad nožēloju par svētku mēnesi pagājušā gada sākumā. Tas bija ļoti lielas vēlmes periods, taču jūs tajā laikā neatradāties man līdzās. Un tāpēc pilnīgi saprotama tā nožēla, kas dēļ tā pavadīja mani  visu gadu. Tā iemesls ir lepnība un iedomība, kas jūsos ielavījās. Un tādā pašā mērā starp jums radās nemotivēts ienaids. Un saprotams, ja jūs ienīstat vienu no grupas, tad tā ir skaidra pazīme, ka arī ar mani jūs neatrodaties absolūtā mīlestībā.

Šie vārdi uzrakstīti saskaņā ar mīlestības likumu, saplūsmes likumu: gluži kā ģimenē, kurā nav mazie un lielie – mīlestības likums vienlīdzīgi saista kopā visus. Tādējādi ikvienam jāpaceļas pār savu kritiku, jo viņš nosoda, pateicoties personīgajiem trūkumiem. Ar mīlestības acīm neviens netiks novērtēts kā mazāks salīdzinājumā ar pārējiem. Ja tu  savienojies saskaņā ar mīlestības likumu, augstāk par zināšanām, tad spēsi pareizi savienoties ar visiem vienlīdzīgā pakāpē. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks | Add Comment/Ask Question→