Jautājums: Ārējā pasaule rada milzum daudz traucēkļu iekšējam darbam. Tomēr kāpēc tā ir nepieciešama?
Atbilde: Ja tu nebūtu saistīts ar apkārtējo sabiedrību, ja nebūtu «izkaisīts» starp cilvēkiem, tad tava izlabošanās būtu daudz ilgāka, simtiem gadu ilga. (vairāk…)
Mēs esam nonākuši jaunā attīstības posmā un sākam saprast, ka indivīds vienkārši neeksistē, bet visa cilvēce – vienots veselums. Šajā veselumā ir apvienota nedzīvā, augu un dzīvnieku valsts, un tikai tā iekšienē mēs uztveram realitāti.
Mēs jau tuvojamies šādai pasaules uztverei. Tikai nepieciešams noturēt šo ieskatu un censties uzlūkot pasauli caur šo prizmu. (vairāk…)
Atbilde ir vienkārša. Tas tāpēc, ka garīgais ir pretējs mums, pretējs mūsu būtībai, mūsu egoistiskajai dabai. Egoisms mūs vada, un mēs to vēlamies piepildīt.
Tāpēc no visa, kas mums atrodas apkārt, mēs savā egoismā redzam tikai to, ko gribam redzēt – patīkamo vai ļaunākajā gadījumā – draudošo. (vairāk…)
Kabalisti stāsta mums par Visumu sākot no tā, ka „līdz radīšanas sākumam bija tikai augstākā, visu ar sevi aizpildoša gaisma” (ar šiem vārdiem sākas Ari grāmata „Dzīvības koks”). Proti, realitāte jau eksistēja – radījuma vēlme baudīt, kas piepildīta ar gaismu.
Radīšanas nodoms – sniegt baudījumu radītajiem. Pieņemt šo Radītāja dāvanu iespējams tikai pie diviem nosacījumiem: radījumam jākļūst tādam kā Radītājs, taču neatkarīgam no Viņa. (vairāk…)
Jautājums: Internetā pastāvīgi saduras divi viedokļi attiecībā uz augu un dzīvnieku evolūciju: darvinistiskais un kreacionistiskais. Ko par to klāsta kabala?
Atbilde: Patiesībā Darvinam taisnība gandrīz visā. Iespējams, pat šī piebilde lieka, jo viņu vienkārši nepareizi saprata. Viņš bija dziļi reliģisks cilvēks. Evolūcija patiešām iet secīgā ceļā, kur viens izriet no cita. Posmveida attīstība ielikta dabā, un mēs nevaram to noliegt. (vairāk…)
Šodien esam nonākuši pie stāvokļa, kad visā pasaulē miljoni cilvēku uzdod sev jautājumus: „Kāpēc mēs ciešam? Kāpēc mēs dzīvojam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Vai dabai attiecībā uz mums paredzēts kāds plāns?”
Tāpēc tagad arī atklājas kabalas zinātne, – jo tieši tā spēj sniegt atbildes uz šiem jautājumiem. Kopumā visas šīs atbildes nonāk pie viena: kabala atklāj mums citu realitāti. Kabalas zinātne – augstākās realitātes atklāšanas metodika, t.i., realitātes, kas atrodas ārpus mums, ārpus tā, ko patreiz sajūtam. Šim nolūkam katram no mums nepieciešams iziet zināmu iekšējo barjeru, kas aizšķērso no mums to otro realitātes daļu, kurā mēs atrodamies arī dotajā brīdī. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 199. p.: Viņam ir liela piere, taču ne pārāk, uz tās piecas līnijas: trīs iet no vienas malas līdz otrai, bet divas – nē. Viņš – skandālists, īpaši savās mājās.
Visus savus darbus veic steigā. Viņš šķiet labsirdīgs, taču tas tā nav. Viņš lepojas ar to, kā viņam nav…
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts „Noskaidrošana par 14 baušļu dalīšanu 10 vārdkopās”: … Ceturtā vārdkopa: „Un Radītājs sacīja: „Lai satek ūdeņi”” – trešais bauslis, „zināt, ka ir visuvarenais Radītājs, kurš valda pār visu pasauli, un sludināt katru dienu, kā noteicošu Viņa vienīgumu”, tas ir, aicinājuma „Šma Israēl” vienotību, kas dēvēta par augstāko vienotību, un tas – trīs Zeir Anpin iepriekšējo vārdkopu pievilkšana VAK, kas dēvēts par gadluta VAK. Un tas – vārda AVAJA „vav”.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Debesis un zeme”, 152. p.: … Tādējādi, ka augstākajiem eņģeļiem arī nav GAR de-hohma, bet tikai GAR de-hasadim, tad tā rezultātā tie sajutīs savas pakāpes maziskumu un skaudīs mums par to, ka mēs pārāk augstu sevi vērtējam.
Zoar Grāmata, nodaļa “Ki-tisa” (Ki Tisa), 31. p.: “Kā roze starp ērkšķiem, tāpat mana draudzene starp meitām”. Radītājs vēlējās padarīt Israēlu par augstāko līdzību, lai tās kļūtu par vienu rozi (Israēla) zemē, līdzīgi augstākajai rozei, Malhut.