Ja pietuvoties cilvēkam vispiemērotākajā brīdī, kad viņš ir izmisis un nezina, kā pāriet uz jauniem kritērijiem, lai rūgtuma vietā sajustu saldmi, tad viņš ieklausīsies. Šeit arī ietverta krīzes būtība.

Iepriekš mēs pastāvīgi meklējām un atradām līdzekļus, kas ļauj to izdarīt, pateicoties tam, cilvēce auga un virzījās uz priekšu. Gluži kā bērni, kas aug, pateicoties rotaļlietām, kas kļūst arvien mērķtiecīgākas un tādā veidā viņos pakāpeniski mainās gaume, sapratne, apzināšanās par to, kas tiek dēvēts par saldmi, bet kas par īstenību.

Tad, kad mēs sasniedzam savas egoistiskās attīstības beigas, tad atklājam, ka atrodamies rūgtā stāvoklī, kuru nav iespējams pārvērst saldā. Nav nekādas īstenības un melu, kuri var līdzēt un mūs mainīt, lai mēs rūgtuma vietā sajustu saldmi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Acīmredzot, ir vērts saprast, ka mūsdienās nav nekādas brīvas izvēles?

Atbilde: Patiešām, mūsu laikos nav izvēles. Pasaule grimst bezdibenī, bet mēs stāvam malā un vērojam. Tas nav labi. Cilvēce  it kā noslīd no sliedēm, bet mums jāpapūlas to noturēt, apturēt.

Es runāju nopietni. Man ir tāda sajūta, it kā man būtu milzīgas rokas vai liels tīkls rokās un man vajag viņus visus aizturēt, tāpēc ka viņi tiecas uz leju un ja viņus neapturēt, tad aizvilks mūs aiz sevis. Un tas nav vēlams.

Turklāt dabas programma, Radītāja programma – nemainīga.Viņš kā mīlošs tēvs, kas paņem rokās siksnu un sāk mācīt savu nepaklausīgo dēlu.

No 5. nodarbības Sanktpēterburgas kongresā, 14.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Kongresi, Metodikas izplatīšana, Norises - Nav komentāru→