Bāls Sulams „Vienas pakāpes atklāsme un divu apslēptība”: Dažas kabalas zinātnes nodaļas slēptas tāpēc, ka tās nav nepieciešamas un to atklāšana nesniegs nekādu labumu.
Saprotams, ka runa iet ne par iespējamo zaudējumu, bet par izpratnes skaidrību, kas ļauj pasargāties no nevajadzīgām lietām. Viedo acīs tās tiek uzskatītas par visbriesmīgāko postījumu ieroci. (vairāk…)
Bāls Sulams „Kabala un tās būtība”: Šem Tovs izskaidroja grāmatu „Apjukušo ceļvedis” saskaņā ar kabalas zinātni. Taču „Apjukušo ceļvedī”, protams, uzrakstītais nenozīmē to, kas tajā traktēts…
Jautājums: Tātad kabalisti mēdz kļūdīties?
Atbilde: Jā, protams. Tieši tāpat arī kļūdās zinātnieki. Piemēram, pasaulslavenais Stīvens Hokings, kurš pirms dažiem gadiem publiski atzina savu kļūdu. Tas liecina par viņa dižumu. „Jūs man ticējāt, – viņš sacīja, – taču es kļūdījos”. (vairāk…)
Pat materiālās pasaules līmenī mēs varam atšķirt tos vai citus spēkus, vadoties tikai pēc to darbības. Kopumā mums paveras milzīgs parādību daudzums, taču pakāpeniski mēs apzināmies to faktu, ka tajās darbojas viens spēks – saņemošā vēlme. Pat šim sākotnējam secinājumam ir nepieciešams daudz laika.
Tālā mēs atklāsim, ka saņemošā vēlme pati par sevi ir nekustīga, ka tā ir tikai „matērija”, turklāt to virza, liek tai darboties tās atdodošā vēlme. Taču tas atklāsies jau nākamajā pakāpē… (vairāk…)
Kabalas zinātne atrodas savrup no visām zinātnēm un visiem cilvēciskās darbības veidiem šajā pasaulē. Šī zinātne slēpta no cilvēkiem un vienkārša pirmavotu studēšana mums nelīdzēs to apgūt. Kabalu nesaprast vienatnē, šeit nepieciešama personiska vadība, kas ļaus to apgūt pa īstam un sasniegt to, par ko sacīts kabalas grāmatās.
Kabala nav vienkārši zinātne, tā ir Visuma gudrība. Taču to izzināt iespējams tikai ar īpaša spēka palīdzību, kurš atnāk pie cilvēka un viņu maina, piepildot ar saprāta un jūtu „gaismu”, apgaismojot prātu un sirdi. Tikai tad cilvēks apgūst kabalas zinātni, kļūst par kabalistu. (vairāk…)
Cilvēce tūkstošgadēm iztēlojās kādu iedomātu aizkapa dzīvi, taču patiesībā par „nākamo pasauli” tiek dēvēta nākamā pakāpe.
Kopumā ir piecas pasaules: Ādams Kadmons, Acilut, Brija, Jecira un Asija. Katra no šīm pasaulēm dalās piecos parcufim piecu sefirot kārtībā, bet gala rezultātā tās izveido 125 pakāpes, no kurām katra arī tiek dēvēta par „pasauli”. Runa iet par kādu „vietu” manā saņemošajā vēlmē, kas veidojas vienā vai citā veidā personīgo īpašību spektrā. (vairāk…)
Bāls Sulams „Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam”: Visi iepriekšējie Zoar Grāmatas skaidrojumi neizskaidroja pat desmit procentus no šīs grāmatas sarežģītā teksta. Lai gan arī tas mazumiņš, kas tika izskaidrots – bija neskaidrs, gluži kā paša Zoar teksts.
Bāls Sulams „TES priekšvārdā”, 125. p. raksta, ka kabalistiskās grāmatas uzrakstītas tiem, kuri jau apveltīti ar garīgo izzināšanu vai vēlas to iegūt. Tādiem cilvēkiem ir paredzētas šīs grāmatas, līdzeklis, kas palidz virzīties uz priekšu, no kurām var saņemt gaismu, kas atgriež pie Avota. (vairāk…)
No Rabaša raksta „Un tu, Israēl”: pastāv starpība starp tiem, kuri strādā atdeves dēļ un tiem, kuri strādā atalgojuma dēļ. Tas, kurš strādā atdeves dēļ, katru dienu savu darbu sāk no jauna gan prātā, gan sirdī un nevar saņemt nekādu atbalstu no pagājušās dienas.
Viņam nav citas izejas, kā katru dienu tikai atjaunot darba pamatus, tas ir, iemeslus, kas liek viņam mērot īstenības ceļu. Katru dienu viņam it kā sevi jāpierunā, ka ir vērts būt par Radītāja darbinieku. Katrreiz, uzsākot darbu, ķermenis viņam prasa paskaidrot, kāpēc viņam liek atdot visus savus spēkus Radītāja labā. Un jādod viņam atbilde, pretējā gadījumā ķermenis atsakās strādāt. Tāpēc katru dienu turpinās tie paši strīdi, tie paši jautājumi un tās pašas atbildes. (vairāk…)
Jautājums: Mēs maināmies tāpat kā kustas pasaule?
Atbilde: Pasaule kustas atbilstoši mūsu pārmaiņām.
Viss, ko mēs redzam, ir mūsu īpašību projekcija. Pieņemsim, patlaban es redzu septiņus miljardus cilvēku, turpretī pakāpeniskas savas garīgās izaugsmes rezultātā es tos redzēšu kā savas daļas. Ārējo apjomu, ķermeņu, seju vietā es sākšu sajust viņu iekšējo struktūru, iekšējās īpašības, iekšējo garīgo būtību.
Mēs kā smalki rasas pilieni sāksim saplūst kopā vienā lielā pilienā un savā vienotībā nonāksim pie vienota garīgā organisma, kas dēvēts par „Ādamu” – līdzīgs Radītājam.
No nodarbības par tēmu „Grupa un izplatīšana”, 22.10.2013
Jautājums: Ko nozīmē praktiskā kabala?
Atbilde: Prakstiskā kabala – kad tu sāc sajust augstāko gaismu, kura iziet caur tevi un citiem.
Kad pūlies savienoties ar biedriem, tu jūti, kā starp jums ieslēdzas egoistiskais lauks, kurā sāk darboties gaisma, kā šī gaisma ienāk, iziet, mijiedarbojas ar šo lauku, sāk to pilnveidot, attiecībā pret to veic ierobežojumu.
Pēc tam sāk strādāt atstarotā gaisma un tu sajūti, kā šī gaisma tevī ienāk un iziet no tevis un kas līdz ar to notiek. Tu to jūti sevī.
Nav nekā ārēja! Viss, ko tu redzi, tu redzi un jūti sevī – garīgajā nekas netiek sajusts no ārpuses.
No nodarbības par tēmu „Grupa un izplatīšana”, 21.10.2013.
Jautājums: Kā mums izturēties pret lepnību?
Atbilde: Ar ko tad šī īpašība ir slikta? Man ir jālepojas. Sacīts: „Lepojies visos Radītāja ceļos”. Proti, es lepojos ar to, ka attiecos uz cilvēces augstāko kārtu, kura tiek piesaistīta Augstākai gaismai un kuru Radītājs patlaban vēlas pacelt augšup. Atbilstoši pacēlumam, tā ir nākamā kārta, augstākā visā cilvēcē un tai patlaban jānonāk garīgajā kontaktā ar Radītāju.
Es to vēlos. Es lepojos, ka atrodos šajā līmenī starp saviem biedriem. Kālab gan nē? Ir jābūt pareizai lepnībai, ne tādai, kad tu noniecini citus, bet kad tu kļūsti par Augstākās gaismas pavadoni visai cilvēcei un sāc rūpēties par cilvēci tāpat kā augstākais par zemākajiem. Tu rūpējies par cilvēci ar mīlestību un tas ir pavisam cita veida augstākais, kā tēvs attieksmē pret bērniem.
Replika: Taču, no otras puses, lepnība noved cilvēku pie izolācijas, pie noslēgtības.
Atbilde: Re, kāda lepnība. Es runāju par pozitīvo lepnību. Izvēlies, kādā no tām tu atrodies un lūdz, lai tev paliktu tikai pozitīvā.