Kongress Maskavā, 4. nodarbība
Kad es sāku strādāt ar grupu, man nepārtraukti rodas visa veida problēmas. Tādā veidā Radītājs man atklāj darbības lauku, lai es atrisinātu visas radušās problēmas, lai virs tām būvētu mīlestības tiltiņus, lai radītu nosacījumus Viņa atklāsmei grupā.
Tādējādi es sevi saistu ar pārējiem grupas locekļiem kā desmit sefirotās un dodu vietu Radītāja atklāsmei starp mums. (vairāk…)
Kongress Maskavā, 3. nodarbība
Radītājs atrodas visur: pasaulē, cilvēcē, desmitniekā. Mēs atbilstoši savām īpašībām Viņu tur tikai atklājam. Pieņemsim, ka pie viena galda ir sapulcējušies desmit cilvēki. Radītājs atrodas starp viņiem un ir gatavs atklāties tiklīdz izveidosies pareizs savstarpējo attiecību tīkls.
Tāpēc mums nekas cits neatliek, kā ņemt papīra lapu un uz tās uzrakstīt, kas mums katram trūkst virzot to uz galda centru, lai šajā centrā izveidotos pareiza, īsta vēlme – tas, kas no radījuma tiek prasīts. (vairāk…)
Kongress Maskavā, 3. nodarbība
Pareiza lūgšana ir lūgšana par sabiedrību, tas ir, par desmitnieku, bet lūgšanas stāvoklim „par sevi” ir jābūt iekšēji no mana „es” izsvītrotam.
Cilvēks, kurš raida lūgšanu par desmitnieku ir šī desmitnieka pārstāvis un pirmais izpelnas kļūst par vadošo saplūsmē ar Radītāju. (vairāk…)
Kongress Maskavā, 3. nodarbība
Lūgšanai nav jābūt individuālai, subjektīvai. Tā ir vislielākā kļūda, tāpēc ka garīgajā pasaulē nekas tāds nevar būt.
Garīgā pasaule ir vispārējā sistēma, dēvēta par „Ādamu”, tikai skatoties kādā mērogā. Ja augšā šī sistēma sastāv no desmit sefirot, tad pēc tam tās mērogs attiecībā pret mums vienkārši samazinās un ne vairāk. (vairāk…)
Kongress Maskavā, 3. nodarbība
Pareizi savstarpēji mijiedarbojoties grupā mēs nonākam pie darba trīs līnijās.
Kreisā līnija ir kritiskās izpausmes: kā es vērtēju Radītāju, sevi, mūsu mijiedarbību, mūsu milzīgās vēlmes, milzīgo sarūgtinājumu no tā, ka es līdz šim neesmu saņēmis nekādu atbildi. (vairāk…)
Kongress Maskavā, 1. nodarbība
Jautājums: Pēc iepazīšanās ar kabalas zinātni, mūsu pasaules notikumi un parādības man ir pārstājušas būt fragmentāras, nejaušas. Daudzi notikumi kļūst diezgan prognozējami. Var teikt, ka tie tiek uztveri pat kā zīmes vai mājieni.
Kā uztvert mūsu pasaules notikumus, kuri ar mājieniem kaut kur virza?
Atbilde: Vislabākais ir nesākt risināt jautājumus, kuri mums tiek sūtīti no augšienes. (vairāk…)
Kongress Maskavā, 1. nodarbība
Jautājums: Ja mums ir „labi un patīkami sēdēt ar biedriem kopā”, ko darīt, lai šajā stāvoklī neiestrēgtu un negaidītu sitienus?
Atbilde: Garīgajā virzībā uz priekšu nav apstāšanās. Taču, ja mēs nepareizi strādājam, tad nepārtraukti apstādinām paši sevi. Problēma ir tā, ka nepieciešams demonstrēt viens otram mērķa svarīgumu, izmantot jūtas: skaudību, greizsirdību, godkāri. (vairāk…)
Kongress Maskavā, 1. nodarbība
Garīgās pasaules apvienošanās nosacījumi ir nosacījumi „ne savā labā”, bet „citu labā”. Tas ir princips, kuru mēs vienkāršā veidā nespējam saprast.
Mūsu pasaulē mēs veidojam veselības, audzināšanas ugunsdrošības u.c. sistēmas, taču to visu darām savā labā. Citādāk mēs tajā visā nepiedalītos. Tāda ir mūsu pasaule, mūsu daba. Un nevajag maldīties un domāt, ka mēs esam citādi. (vairāk…)
Jautājums: Ja cilvēks piedzimst ar noteiktu garīgo potenciālu, vai viņš to var palielināt virs noteiktā?
Atbilde: Katrs cilvēks piedzimst ar noteiktu garīgo potenciālu, kuru iespējams palielināt ar nodarbību palīdzību kabalistiskajā grupā, kur viņš, pateicoties citiem, attīstīs savu potenciālu kopā ar viņiem. Un tā katrs. (vairāk…)
No raksta „Nav neviena cita izņemot Viņu” (Šamati Nr.1): Un lai kā cilvēks pūlētos sevi pārvarēt, arvien redz, ka atrodas tālu no svētuma, salīdzinot ar citiem strādājošajiem, kuri jūtas pilnībā vienoti ar Radītāju. Turklāt viņam allaž ir sūdzības un pretenzijas, un nespēj attaisnot Radītāja attieksmi pret viņu. Un tas sāpina viņu – kāpēc viņš neatrodas saskaņā ar Radītāju? Līdz nonāk pie sajūtas, ka viņā patiešām nav svētuma.
Es redzu, ka visi mani nodomi un vēlmes ir egoistiski. Es gribu savienoties ar biedriem un atklāt starp viņiem Rādītāju, lai spētu atdot Viņam. Tomēr pēc visām savām pūlēm, atklāju, ka tas pilnībā nav man raksturīgi. (vairāk…)