Jautājums: Kādā veidā apvienojoties un nostādot sevi līdzībā ar vispārīgā lauka domu, mēs sasniedzam nemirstību?

Atbilde: Mēs sasniedzam nemirstību, tāpēc ka pati doma ir nemirstīga!

Mēs izejam caur mūsu fiziskajiem matērijas, enerģijas stāvokļiem, caur visu to, kas tika radīts no Lielā sprādziena punkta, un no šī stāvokļa izejam. Paceļamies virs matērijas, enerģijas, informācijas domas laukā.

Jautājums: Bet doma pati par sevi ir enerģija?

Atbilde: Jā tā to var dēvēt, tāpēc ka kaut kā to vajag noteikt mūsu sajūtās. Taču tā nav materiālā enerģija. Mēs runājam par tīru domu, kura ir virzīta uz atdevi, nevis uz saņemšanu. Tā ir pretēja visām mūsu domām, virzieniem, nodomiem.

Kad mēs cenšamies savstarpēji apvienoties un iepazīt šo vispārējo domu, mēs saduramies ar ļoti interesantu atklājumu, ka tā ir pretēja mums, tāpēc ka darbojas absolūtā atdevē.

Pēc savas dabas tā ir doma, uz kuras turas visa enerģija, matērija, informācija, visa daba: nedzīvā, augu, dzīvnieciskā, cilvēks, mūsu pasaule – vispār viss, ko vien mēs spējam iedomāties. Šai domai pašai par sevi ir absolūti mums pretēja daba – nevis saņemšana, bet atdeve.

No TV raidījuma „Tuvplānā. Nemirstības noslēpumi”

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Realitātes uztvere | Add Comment →