Kabalas zinātne skaidro, ka mūsu dzīve ir veidota īpaši. No vienas puses mēs dzīvojam fiziskajā ķermenī, dzīvnieciskajā līmenī kā visi dzīvnieki, ierobežotu gadu skaitu.
Taču savas eksistences laikā uz šīs zemes mēs saņemam lielisku iespēju sasniegt daudz augstāku līmeni – Ādams, „līdzīgs” (dome) daudz augstākai pasaulei – mūžīgai un pilnīgai. Lasīt vairāk
Jautājums: Kā attiekties pret tuva cilvēka zaudējumu? Nav iespējams samierināties ar to, ka tikko cilvēks bija un pēkšņi viņa vairs nav. Prāts nepiekrīt tam, ka mūsu dzīve ir īslaicīga. Nāve mums šķiet nereāla.
Atbilde: Vai tāda attieksme neliecina par mūsu uztveres ierobežotību un naivumu, par sava stāvokļa neizpratni, brieduma trūkumu? Mēs neesam spējīgi uztvert dzīvi un nāvi. Lasīt vairāk
Jautājums: Kā sliktas domas ietekmē dzīvi? Un kāpēs es esmu par tām atbildīgs, ja tās man sūta Radītājs?
Atbilde: Cilvēks attiecībā pret Radītāju ne par ko nav atbildīgs, izņemot vienu: ja viņam ir dota iespēja būt patstāvīgam, veikt garīgo augšupeju, bet viņš to neizmanto. Tad ir problēma. Lasīt vairāk
Jautājums: Dabas zinātnēs tiek veikti eksperimenti, lai izzinātu dabu. Vai kabalisti veic eksperimentus ar augstāko dabu?
Atbilde: Kabalistam nav nekā cita, kā tikai šie eksperimenti. Taču tie notiek katru mirkli, tāpēc ka viņš nepārtraukti pieliek pūles, lai uzturētu saikni ar tā dēvētajiem kabalas ģildes biedriem. Lasīt vairāk
Replika: Kabalas zinātne pēta egoismu. Tomēr psiholoģija arī pēta mūsu egoisma reakciju uz dažādiem ārējiem kairinājumiem un spēj to pierakstīt formulu veidā. Kāda tad ir atšķirība?
Atbilde: Psiholoģija formulu veidā neko nevar pierakstīt, tāpēc ka cilvēkam viņa egoismā nav nekādu gradāciju, viņš nespēj to vadīt. Lasīt vairāk
Kongress Maskavā, 2. nodarbība
Radīšanas mērķis ir absolūta mīlestība.
Varētu šķist, ka kabalai kā zinātnei par savstarpējām saiknēm starp pretrunīgām, pretējām radības daļām nevajadzētu operēt ar tādiem terminiem kā „mīlestība”, jo tajos nav nekādu precīzu ierobežojumu, mērījumu, attiecību. Šie termini vairāk ir raksturīgi mākslai, literatūrai, psiholoģijai, taču ne zinātnēm. Lasīt vairāk
Kongress Maskavā, 1. nodarbība
Jautājums: Pēc iepazīšanās ar kabalas zinātni, mūsu pasaules notikumi un parādības man ir pārstājušas būt fragmentāras, nejaušas. Daudzi notikumi kļūst diezgan prognozējami. Var teikt, ka tie tiek uztveri pat kā zīmes vai mājieni.
Kā uztvert mūsu pasaules notikumus, kuri ar mājieniem kaut kur virza?
Atbilde: Vislabākais ir nesākt risināt jautājumus, kuri mums tiek sūtīti no augšienes. Lasīt vairāk
Kongress Maskavā, 1. nodarbība
Jautājums: Ja mums ir „labi un patīkami sēdēt ar biedriem kopā”, ko darīt, lai šajā stāvoklī neiestrēgtu un negaidītu sitienus?
Atbilde: Garīgajā virzībā uz priekšu nav apstāšanās. Taču, ja mēs nepareizi strādājam, tad nepārtraukti apstādinām paši sevi. Problēma ir tā, ka nepieciešams demonstrēt viens otram mērķa svarīgumu, izmantot jūtas: skaudību, greizsirdību, godkāri. Lasīt vairāk
Jautājums: Kāpēc cilvēks nepārtraukti šaubās par to, ko iepriekš uzskatīja par īstenību? Vai kādreiz pienāks tāds mirklis, kad pat vismazākais atklājums paliks neapstrīdēts?
Atbilde: Nē, citādāk mums nebūs motivācijas virzīties uz priekšu. Visa mūsu zināšanu un īpašību evolūcija ir veidota uz „nolieguma nolieguma” likumu.
Mēs vienmēr noliedzam bijušo un uz tā veidojam tagadni, bet noliedzot tagadni veidojam nākotni. Necentieties apstāties un iesaldēt vakardienu vai šodienu, jo tādējādi jūs visam liekat sastingt. Mums ir jāpiekrīt tam, ka mūsu dzīve ir nepārtraukta kustība uz priekšu.
No nodarbības krievu valodā, 13.03.2016.
Jautājums: Ko nozīmē šķērsot Gala jūru?
Atbilde: Gala jūras šķērsošana nozīmē, ka tikai tas, kurš patiešām ir spējīgs tiekties uz atteikšanos no jebkādas personīgās ieinteresētības, no jebkādas domas par sevi, kurš vēlas atraut no sevis Faraonu un aizmukt, izrauties no Ēģiptes, tikai tādiem cilvēkiem jūra pašķiras. Lasīt vairāk