Tempļa siena sirdī
Izraēlas tauta no visas cilvēces, dēļ garīgās dzirksts, kura deg spēcīgāk nekā citos cilvēkos, ir īpaši izraudzīta grupa, lai kalpotu kā piemērs, pēc kura notiek visa attīstība.
Šai grupai tiek izvirzīta viena parasta un konkrēta prasība: vēlēties iziet no savas dabas vēlmes baudīt, katra domas pašam par sevi un ar gaismas, augstākā spēka palīdzību nonākt līdz pretējai atdeves īpašībai. Citiem vārdiem, nepieciešams atvērt sirdi, savienot sirdi ar sirdi, pacenšoties kļūt augstākiem par savu iedzimto dabu. Lasīt vairāk
Ja mēs apvienojoties pieliekam pūles, lai izpildītu Radītāja nolūku un novestu radījumu līdz izlabotībai, redzam, ka paši neesam spējīgi to izdarīt, tad mēs vēršamies pie augstākā spēka ar lūgšanu, raidām MAN, un kā atbildi saņemam MAD, apvienošanās spēku.
Nedrīkst iznīcināt nekādas noslieces, pat ja tās šķiet kaitīgas. Nepieciešams iemācīties tās izmantot, lai tās pieņemtu tādu formu, kas kalpotu kopīgam labumam. Mēs redzam, ka sabiedrības attieksme ar laiku mainās un dažādas formas, kuras iepriekš bija aizliegtas un nepieņemamas šodien ir pieejamas.
Laika kategorija ir tas, kas mūsos rada jucekli. Ja nebūtu pagātnes, tagadnes un nākotnes, bet būtu tikai viens laika punkts – tikai mirklis, mēs dzīvotu citā realitātē. Taču, tādēļ, ka mēs nezinām, kas notiks nākamajā mirklī, kurš attiecībā uz mums eksistē slēptā veidā, mums rodas problēma.
Apvienošanos nepieciešams iekarot! Tāpēc, ka atbilstoši mūsu pūlēm to sasniegt materiālajā pasaulē, katrs atbilstoši savai izpratnei un dvēseles saknei, spraucoties savienoties, uzliekam Radītājam par pienākumu to realizēt. Radītājs mūs trenē gluži kā skolotājs, instruktors, un tāpēc ne vienmēr palīdz stiprināt apvienošanos, taču reizēm gluži otrādi norāda, kur ir nepieciešams pielikt vēl vairāk pūļu.
Sevi nostiprinot garīgajā pasaulē, cilvēks nelielām porcijām pārnes Valdnieka dārgumu krātuvi no vecās valsts uz jauno zemi, līdz pārnesīs to visu. Un, lai gan neredz sava darba augļus, taču cenšas ticēt, ka strādā pareizi.
Visā kopīgā realitātes sistēmā ir tikai divi: Radītājs un radījums, augstākā gaisma un vēlme, kuru Viņš radīja iekšēji sevī kā melnu punktu, kuru Viņš attīsta.
Jautājums:
Daudzi domā, ka caur individuālu saikni ar Radītāju, iespējams sasniegt Viņa atklāsmi. Taču tas nav iespējams. Tādēļ, lai es nonāktu līdz Radītāja atklāsmei un saistītos ar Viņu, man ir nepieciešama saikne ar visu pasauli.
Iekams cilvēks nav pārgājis maksomu – garīgās pasaules robežu, viņa egoisms nepārtraukti aug un cilvēku vada tikai egoisms. Taču evolūcija nepārtraukti virzās uz priekšu: pārbaudot jaunas iespējas un atkāpjoties atpakaļ.