Viedie ir sacījuši: „Šī pasaule līdzinās priekštelpai pirms nākamās pasaules. „Sagatavo sevi priekštelpā, lai ieietu zālē”.
Lieta tā, ka dzīve sākas pēc mūsu egoisma nāves, kad rodas patiešām eksistējoša mūžīga stāvokļa, pasaules, Radītāja sajūta. Lasīt vairāk
Jautājums: Kāpēc kabala ar mani runā caur prātu, lai gan es neko nesaprotu, un pieprasa izmaiņas un darbu jūtu līmenī, lai gan es vēl nejūtu Augstāko pasauli?
Atbilde: Tāpēc, ka mūsu jūtas noved pie jauna prāta! Prāts ir jaunu vēlmju, jaunu jūtu sekas. Lasīt vairāk
„Baušļu pildīšana” kabalas grupā ir desmit cilvēku vai mazāk apvienošanās, kuri savstarpēji nolemj, ka vēlas sasniegt Radītāju.
Un tāpēc viņu pienākums ir savienoties un sākt veidot grupu, kura ir apvienota pēc dvēseles likumiem, pēc savstarpējās atdeves likumiem. Labi, ja viņi ir desmit, taču, ja tā nesanāk, tad ir rakstīts, ka minimālais daudzums ir divi. Lasīt vairāk
Jautājums: Es nebaidos nomirt, taču piedzimt no jauna baidos un nevēlos. Kāds šeit ir Radītāja nodoms?
Atbilde: Tu baidies piedzimt no jauna, tāpēc ka zini, kas tas ir: atkal dzimšana, šūpulis, bērnudārzs, skola, slimības, potes, problēmas, aizvainojumi.
Sacīts, ka sēdēja viedie un domāja: „Kurš ir laimīgāks: piedzimis vai nepiedzimis cilvēks?” Un izlēma, ka laimīgāks ir nedzimušais. Taču, ja tu esi piedzimis, tad izpildi savu uzdevumu un vairs nepiedzimsti.
No nodarbības krievu valodā, 02.09.2018.
Replika: Ja cilvēks nav lasījis Rabašu, Bālu Sulamu, viņš nezina par radīšanas nodomu. Lai gan tas šķiet savādi, jo cilvēce tik ļoti ir attīstījusies, veikusi daudzus pētījumus, taču līdz tam nav nonākusi.
Atbilde: Tāpēc, ka cilvēciskais prāts tam nav gatavs. Cilvēki runā par to, ka daba ir vienota, savstarpēji saistīta, taču cilvēks nespēj tam adaptēties, jo pats tāds nav. Cilvēks nav integrāli saistīts ar dabu, sabiedrību un tāpēc nespēj to izdarīt. Cilvēkam ir neintegrālas smadzenes, neintegrāla jūtība, uztvere. Lasīt vairāk
Parasti mēs attīstāmies, pateicoties tam, ka iztēlojamies daudz augstākas jūtas un prātu, nekā iepriekš: arvien vairāk un vairāk, un tādējādi augam. Taču tas viss atrodas mūsu materiālajā prātā. Šādā ceļā nav iespējams nonākt līdz garīgai izzināšanai, tāpēc ka garīgais strādā pēc pretējiem likumiem.
Tāpēc es palieku ar savām parastām jūtām un prātu, fiksējot to šajā stāvoklī, taču virs sava viedokļa, prāta un sirds, virs savām vēlmēm un domām, tas ir, virs sevis paša būvēju vēl vienu, man pretēju stāvokli. Lasīt vairāk
Izveidot jaunus maņu orgānus, lai atklātu garīgo pasauli nozīmē izveidot starp mums savstarpējās saiknes, kurās mēs spēsim atklāt Radītāju un tādējādi sniegt Viņam baudu. Šo jauno uztveri dēvē par „ticību, kas augstāka par zināšanām”, Binas līmeni, atdevi, altruistisku nodomu.
Gatavojot mūs šādai labošanai Radītājs pakāpeniski slēpj garīgās pasaules, nolaižot tās līdz šīs pasaules līmenim, kur spēj eksistēt radījumi un sašķeļ kopīgo dvēseli daudzās daļās. Lasīt vairāk
Kāpēc mēs jau iepriekš nespējam zināt garīgo ceļu un pa to virzīties tāpat kā materiālajā, saņemot spēku, zināšanas, prātu? Šādi tas darbojas zinātnē un jebkurā materiālā lietā – visur, izņemot garīgo.
Taču garīgais no mums prasa veikt darbības vēl pirms, mēs tās sapratīsim un vēl pirms tam, kad būs mūsu spēkos to izpildīt. Lasīt vairāk
Ierobežot sevi par labu desmitniekam, nozīmē padarīt biedrus svarīgākus par sevi – no tā sastāv viss mūsu darbs. Šādi jautāja Faraons: „Kas ir Radītājs, lai es klausītos Viņa balsī”, proti, kas šeit valda: es vai Viņš. Kas pirmais: vēlme saņemt vai vēlme atdot, es vai grupa? Tieši to man nepieciešams atrisināt. Lasīt vairāk
Mietpilsoņa lūgšana: katru mirkli patīkami justies, to prasa arī visa nedzīvā daba, augi un dzīvnieki. Tā ir parasta instinktīva līgšana, kuru cilvēks sajūt kā dabiskas rūpes pašam par sevi, vai arī reliģijas ietekme, kura cilvēkam māca vērsties pie Radītāja ar lūgumu pēc piepildījuma. Lasīt vairāk