Kabalisti – par kabalas apgūšanu, 4. d.
Par katra cilvēka pienākumu apgūt Kabalas zinātni
Nav iespējams, lai visa Izraēlas tauta citādi nonāktu līdz šai lielajai atbrīvošanai (no egoisma), kā tikai Kabalas apgūšanas ceļā, kas ir visvieglākais ceļš (cilvēka dabas labošanai). No citas puses, tikai vienas atklātās Toras nodarbību ceļā izpelnīties to spēs tikai dažas personas, kuras apveltītas ar brīnumaino spēku, pie tam ar lielas centības palīdzību – bet ne liela tautas daļa (taču saskaņā ar Radītāja nodomu, visai cilvēcei jānonāk līdz pilnīgai savas egoistiskās dabas izlabošanai). Viņi gatavoja to (šo kabalas izglītības sistēmu) slepenībā, viņi nolēma turēt to slepenībā līdz noteiktam laikam, bet ne uz visiem laikiem, kā sacīts Zoar: “Kabalas gudrība atklāsies pēdējās dienās”.
Bāls Sulams “Kabalas zinātne un tās būtība”
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 36. p.: Tādēļ, ka šī darbība (zelta teļa grēks) tika veikta, tie izraisīja nāvi, izraisīja ķēniņvalstu pakļaušanu verdzībai (malhut), noveda līdz pirmo bauslības galdiņu sašķeltībai, noveda pie tā, ka mira daži tūkstoši [cilvēku] no Israēla. Tas viss – lielā salašņu pūļa pievienošanās dēļ, kas piestiprinājās tiem.
Zoar – pats spēcīgākais garīgā spēka avots, no kura mēs varam smelt gaismu, spēku – visu, ko cilvēks vēlas. Taču nepieciešams saprast, ka visu mēs saņemam saskaņā ar savu vēlmi. Ja vēlos sasniegt radījuma mērķi un esmu virzīts tieši uz to, tad saņemu no tā simtprocentīgu palīdzību un spēku. Turpretim, ja eju citā virzienā, tad atbilstoši manas novirzīšanās mēram, gaismai jāiedarbojas uz mani, uz manu vēlmi baudīt, lai to pakļautu sev un atgrieztu mani uz pareizā ceļa. Starpību starp tiešu virzību uz mērķi un novirzīšanos no tā es sajūtu kā ciešanas. Šīs ciešanas piespiež mani atgriezties. Tā mazs bērns, kuru turu aiz rokas, vēlas aizvilkt mani kaut kur sāņus, bet es noturu viņu un atgriežu atpakaļ, viņš velk mani uz otru pusi, taču es no jauna atgriežu viņu. Tāpat arī mēs. Ja novirzāmies no ceļa, gaisma ar spēku atgriež mūs atpakaļ. Bet šo spēku, kas darbojas pretsvarā manai vēlmei, mēs sajūtam kā ļaunumu – līdz pat slimībām, problēmām, ciešanām, kariem un nāvei.Tādējādi, ja vēlamies virzīties uz priekšu mērojot labu ceļu kā labi bērni, bez ciešanām, mums jāuzdod sev jautājums: kā klausīt un virzīties pareizā virzienā, taisni un bez kļūdām? Bāls Sulams raksta, ka eksistē vienkārša formula: „Israēls (tie, kas tiecas pēc Radītāja: Isra- taisni un Ēls- Radītājs), Tora (no vārda or- gaisma un oraa- instrukcija) un Radītājs (Kadoš Bar Hu) vienoti”. Israēls – tas esmu es. Tora – tā ir gaisma, kas iedarbosies uz mani, virzot uz priekšu pa labu un taisnu ceļu. Radītājs – tā ir atdeve.
Jautājums:
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 808. p.: Laikā, kad aizgāja Jēkabs, spīdēja mēness un augstākās saules, Zeir Anpin, tieksme uz to atmodās. Jo, kad aust saule, Jēkabs, paceļas cita saule, Zeir Anpin un saplūst Zeir Anpin ar Nukvu. Un mēness, Nukva, spīd no Zeir Anpina. Tas viss tiek runāts tikai attiecībā uz cilvēku, kurš izzina garīgo. 
Zoar Grāmata iedarbojas uz mums ar tajā slēpto gaismu. Ja vēlamies izmantot šo gaismu mūsu labošanai, tad vienīgā vieta, kuru nepieciešams izlabot, atrodas saiknē starp mums. Tādēļ katram no mums jācenšas iztēloties, kur tieši jāveic labošanas. Jo patreiz mēs pat īsti nesajūtam, ka brālīgās mīlestības vietā starp mums valda nemotivēts naids un atšķirtība. Šai īpašībai no jauna jāpārvēršas mīlestībā. Zoar Grāmatas spēks spēj to veikt. Tad atjaunotajā saiknē starp mums mēs atklāsim visu augstāko pasauli.
Bāls Sulams rakstā „Iekš sevis ieraudzīšu Radītāju”, nodaļā „Izzināšanas apzināšanās – tikai ar Kabalas metodikas palīdzību”, raksta, ka augstākās vadības noliegums līdzinās tam, it kā cilvēkam jautātu: „Kurš uzrakstīja tādu neparasti gudru grāmatu?”, bet viņš atbildētu, ka patiesībā tāda gudrā pasaulē nav un viss norisinājās tāpēc, ka viņa mazais dēls izlēja tinti uz tīrām lapām – tinte izplūda un izveidojās burtos, kuri savienojās šīs neparastās zinātnes vārdos. 
Jautājums: