Sākotnējā radīšanas darbībā jau pašā saknē ir ielikts viss, kas turpmāk notiks. Katrā vēlmē, kas atklājas jau eksistē ieliktā programma, tas ir, atklājas nevis vēlme, bet gan informatīvs ieraks, „rešimo”.
Šie informatīvie gēni parādījās pasauļu izplatīšanās rezultātā no Bezgalības pasaules caur visiem garīgajiem līmeņiem, parcufim, pasaulēm, sefirot līdz tie nonāca līdz mūsu pasaulei.
Replika: Saadi, 12.gs. persiešu dzejnieks, sūfists ir sacījis: Ja tu esi vienaldzīgs pret citu ciešanām, tu neesi pelnījis tikt dēvēts par „cilvēku”.
Atbilde: Jā. Patiešām par cilvēku var dēvēt to, kurš līdzpārdzīvo. Tas nozīmē, ka viņam eksistē tiekšanās uz saikni ar citiem. Un pareizā saiknē ar citiem – līdzcietībā, labvēlīgā komunikācijā utt., cilvēks veido savu matricu, kuru dēvē par „Ādamu” (cilvēku). Lasīt vairāk
Jautājums: Vai eksistē sods par paaudzes grēkiem? Pastāv tāds jēdziens, ka par tēvu grēkiem jāmaksā bērniem?
Atbilde: Kopumā, jā. Tāpēc, ka mēs neeksistējam paši par sevi, kā mēs domājam. Parasti cilvēki uzskata, ka var darīt visu, ko vēlas, nesaprotot, ka atrodas dabas ietvaros, kurai ir savi likumi. Lasīt vairāk
Kāds ir korona vīrusa parādīšanās iemesls? Tādēļ, ka nav pareizas saiknes starp visiem radījuma elementiem visos līmeņos: nedzīvā, augu, dzīvnieciskajā, cilvēciskajā.
Tur, kur atbilstoši attīstības programmai, kas mūs virza uz galīgo labošanos, vajadzētu parādīties savienojumam, taču tā vēl līdz šim nav – no šo pārrāvumu vietām kā no plaisām sienās lien ārā vīrusi. Lasīt vairāk
Jautājums: Ko garīgajā koordinātu sistēmā nozīmē „laiks” un „atpakaļ”? Vai tā ir iemeslu un seku saikne, laiks vai kas cits?
Atbilde: Garīgajā vispār nepastāv kustība atpakaļ, tāpēc ka tā ir regresija. Tikai uz priekšu. Lasīt vairāk
Jautājums: Kas ir kritums un kā to jūt mūsu pasaulē?
Atbilde: Kritums ir atdalīšanās vienam no otra, pacēlums – tuvošanās viens otram. Gluži to pašu mēs jūtam mūsu pasaulē, taču garīgajā tās ir citas īpašības. Lasīt vairāk
Dienu no dienas situācija visā pasaulē arvien vairāk pasliktinās. Tas liecina par to, ka cilvēce nevirzās pareizā virzienā un neatvieglo savu stāvokli.
Tā vietā, lai ietu gaismas ceļu, kas ir vēlams radījumam un Radītājam, cilvēce tāpēc, ka nesaprot, kas notiek un ko nepieciešams darīt, iet ciešanu ceļu – izejot dabisku notikumu attīstību, tas ir, zem spēku spiediena, kas mums uzliek par pienākumu virzīties uz priekšu. Nav izvēles nākas iet. Lasīt vairāk
Nepieciešams tiekties uz to, lai mūsu vēršanās pie Radītāja būtu pēc iespējas tālāka no mūsu egoisma, un mēs vēlētos apvienoties centrālajā punktā starp mums. Tas nozīmē, ka es anulēju sevi un attiecos pret visiem vienlīdzīgi, un starp viņiem nav slikto un labo, tuvo un tālo, bet visi ir absolūti vienādi.
Es nepārtraukti rūpējos par to, lai nedomātu par individuālu labumu, par savām jūtām, sapratni, piepildījumu, bet visu daru tikai tāpēc, lai izveidotu kli (tilpni), apvienošanos, vienotību – Radītāja, Viņa diženuma atklāšanās vietu. Lasīt vairāk
Ticība, kas augstāka par zināšanām, prasa īpašu prātu. Lieta tā, ka šīs pasaules cilvēks: tu un es, katrs no mums, ir veidots no egoisma – vēlmes gūt baudu, kura iekšienē jūt visu realitāti.
Mēs jūtam tikai to, kas mums spēj nest baudu vai gluži pretēji izsaukt ciešanas, tas ir, plusu vai mīnusu atbilstoši savai egoistiskai vēlmei patīkami dzīvot. Lasīt vairāk
Siržu savienošanās – tā ir sajūta, ka mēs atrodamies vienā sirdī: saprotam viens otru, jūtam, mums ir viens mērķis un ir tikai viens spēks, kurš mūs vada. Taču savienošanās priekšnoteikums ir saprast sevī, ko nozīmē atšķirtība.
Viens neeksistē bez otra, pretstati viens otru atbalsta. Divām īpašībām nepieciešams būt kopā: Radītājs un radība, vēlme baudīt un vēlme atdot. Tad mēs vienu jūtam uz otra fona. Lasīt vairāk