Viedoklis (O. Bogomolovs, ekonomists, politiķis, PSRS ZA akadēmiķis): Krīze, kuru mēs pārdzīvojam, ir pasaules kārtībā nobriedušo kardinālo pārmaiņu apliecinājums. Ekonomikas joma ienāk pārejas stadijā uz jaunām regulēšanas formām un tehnoloģisko iekārtu, kurā info-nano-bio-tehnoloģijas, trīsdimensiāli izstrādājumu printeri iegūst pamatnozīmi. Briest pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, tiek globalizētas ražošana, kultūra, starptautiskās attiecības.

Vienpolārā pasaule ar ASV priekšgalā piekāpjas daudzpolārajai, kas pieprasa līdztiesību, daudzu valstu interešu ievērošanu un piekrišanu. Arvien vairāk krājas cilvēces garīguma un tikumības krīzes simptomi. Cilvēce pārdzīvo pāreju pasaules izpratnē un dzīves iekārtošanā. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Ziņojums: Zemes iedzīvotāju skaits pieaug ātriem tempiem, drīz cilvēki sajutīs pārtikas, ūdens un pat gaisa deficītu. Jau pašlaik 1 miljards cilvēku cieš no hroniska bada.

Līdz 2050.gadam Zemes iedzīvotāju skaits var sasniegt 10 miljardus – un cilvēki sāks cīnīties par pārtiku. Pēc Global Footprint Network datiem, mēs jau esam izlietojuši ūdeni, kurš dabiskā ceļā piepildīja ūdenstilpnes, zāli ganībās, zivis no jūrām un ezeriem, novācām visas ražas no auglīgajām zemēm un izsmēlām visus mežu resursus. Cilvēcei nav teritoriju, lai glabātu atkritumus, siltumnīcas gāzes – globālās sasilšanas vaininiekus. Lasīt vairāk

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (O. Muzika, PhD, prof.): Krīžu procesu, kas notiek mūsu sabiedrībā, raksturīga īpatnība ir vērtību pārvērtēšana un citas jēgas piešķiršana cilvēka lomai attiecībā uz mūsdienu nobriedušajām globālajām problēmām.

Saasinājās pretruna starp cilvēka centieniem uz stabilitāti un kardinālas sevis izmainīšanas nepieciešamību, priekšstatu pārvērtēšanu ar mērķi izdzīvot agresīvajā sociālajā vidē. Skaidri redzama dzīves un profesionālo vērtību krīze, kas veicina dzīves jēgas, atbildības, perspektīvu zaudēšanu. Cilvēks atrodas kritiskā pārejas punktā no haosa uz kārtību (bifurkācijas punkts). Lasīt vairāk

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (M.Hazins, analītiķis): Baņķieri un finansisti baidās pazaudēt varu pār pasauli. Tādēļ viņi visādi mēģina apturēt notikumu dabisko attīstību. Visa Eiropas finanšu sistēma tiek pakļauta agresīvam uzbrukumam, kuru veic spekulanti un starptautiskās reitingu aģentūras.

Var turēt aizdomās noziedzīgu vienošanos, taču procesa dalībniekiem ir nopietns pamats: parāda apjoms ir tik liels, ka to atdot vairs nebūs iespējams. Turklāt tas tika izveidots, paredzot tā refinansēšanu, nevis atgriešanu.

Šodien pasaules finanšu sistēma atrodas jautājuma priekšā: ko darīt ar parādiem? Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (Džordžs Soross, amerikāņu finansists): Eiropas integrācijas process sasniedza apogeju, kad tika ieviesta vienotā valūta. Taču eiro izrādījās par nepilnvērtīgu valūtu: tam bija vienotā centrālā banka, taču nebija vienotās finanšu ministrijas. Vācija uzstāja, ka nav ES kopējo garantiju, t.i. integrācijas.

Būdama lielākā kreditora lomā, Vācija diktēja tai izdevīgus palīdzības nosacījumus, ar to veicinot parādnieku maksātnespēju. Eiro maiņas kursa pazemināšana padarīja tās ekonomiku vēl spēcīgāku. Tādējādi integrācija pārtapa dezintegrācijā. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (M.Koroļuks, IFK „Solid” pārvaldes nodaļas vadītājs): 2008.gadā mēs iestājāmies kredītu cikla samazināšanās fāzē. Tā ilgs minimums līdz 2015.gadam. Šī perioda laikā pasauli satricinās banku krīzes, „jostu savilkšanas” politika novedīs pie vāja ekonomiskā pieauguma.

Kredītu krīze Eiropā, ASV sāks cīnīties ar savu kolosālo kopējo parādu, izpaudīsies Ķīnas parādu problēmas (nākamā lielā pasaules krīze var sākties tieši tur). Tā kā viss vēl ir priekšā…

Replika: Tomēr nez kāpēc visiem liekas, ka liktenis, pat bez mūsu pūlēm, izvilks mūs no visām problēmām! Kā sacīt, tiksim tam pāri paši neko neuzsākot. Tādā veidā mēs noslīdam līdz karam. Turklāt mēs arvien vairāk esam pretstatā dabai, kura mums izpaužas kā vienota sistēma.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (M.Hazins, analītiķis): Žans-Klods Trišē, ilggadējs Eiropas Centrālās bankas vadītājs, aicināja pastiprināt budžeta kontroli: „Eiropas savienības valstis izrādīja noziedzīgu nolaidību ignorējot eiropas Stabilitātes un pieauguma pakta prasības, kas noteica stingri ierobežot valsts budžeta deficīta apmēru. Tā pārkāpšana bija nepieciešama sociālo izmaksu turpināšanai”.

Taču tad, krītošā pieprasījuma apstākļos, kritīs arī iedzīvotāju dzīves līmenis. Proti, viņa aicinājums ir tīra demagoģija: viņš apzināti dod neizpildāmus padomus, gatavojas „nomazgāt rokas”. Kāpēc viņš klusēja, kad valstis un pilsoņi ņēma kredītus, zinādami, ka neatdos? Trišē taisnojas, ka viņš šeit nav vainīgs – „es sacīju, taču viņi manī neieklausījās”. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Man ir saprotams, kāpēc no mums slēpjas piepildījums. Taču kāpēc no mums slēptas mūsu savstarpējās saiknes?

Atbilde: Saikne un piepildījums ir nedalāmi viens no otra.

Kas ir gaisma? Kā lai paskaidro, kas ir sajūta? Piepeši savā iekšienē attiecībā pret kādu es sajūtu zināmas vibrācijas: naidu, mīlestību, bailes, rūpes. Šīs vibrācijas nav nākušas kaut kur no ārienes, tās dzima manī – manas attieksmes pret to cilvēku iekšienē. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (R.Skidelskis, britu Augšnama jeb Lordu palātas biedrs, politekonomijas profesors. Avots: Aljazeera): Rietumu civilizācija atdzisa no mērķa iekrāt bagātību, atklājot, ka tas nogalina iespēju gūt baudījumu no šīs mantas. Kapitālisms bagātās valstīs izsmēla sevi. Pieredze rāda, ka peļņa vairs nepadara cilvēkus par laimīgiem. Kapitālisms ir brīnišķīga sistēma, lai pārvarētu deficītus. Veicot efektīvu ražošanu, tas palīdzēja daudzām valstīm izkļūt no nabadzības. Taču kad preču deficīts pārvēršas to pārmērībā, sistēma turpina izgudrot un ražot jaunas preces. Cik ilgi?

Tas ir amerikāņu dzīves stils, kur nauda un preces „runā”. Kapitālisma beigas nozīmē, ka vairs nav nepieciešamības tajos ieklausīties. Cilvēkiem jāsāk vērtēt to, kas viņiem ir, tā vietā, lai pastāvīgi vēlētos kaut ko vairāk. Bagātie pārstāj tiekties kļūt vēl bagātāki. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Mums ļoti svarīgas ir „apaļās tilpnes” (igulim), jo tās satur visu Galīgās labošanās gaismu. Visa tā gaisma, kuru mēs vēl neesam spējīgi pieņemt, līdz galīgajai labošanai atrodas apaļajās sfērās un no turienes spiež uz mums, rūpējas, nonāk pie mums gaismas veidā, kas atgriež pie avota, kalpo kā apkārtējā un iekšējā gaisma.

Mēs visu saņemam no apaļajām sfērām. Pateicoties tām, norisinās visa mūsu attīstība, jo līdz tam brīdim, kamēr man nav garīgās tilpnes (un mums nekad nav tilpnes nākamajai pakāpei), es atrodos zem apaļo sfēru spiediena. Tilpne tiek mazgāta ar apkārtējo gaismu, un šī gaisma atrodas apaļajās sfērās. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→