Bāls Sulams „Kalpone, savas kundzes mantiniece”: Tad, kad mums nav pa spēkam uzvelt savos plecos smagu nastu un nogādāt to citā vietā, mēs meklējam veidus, pateicoties kuriem būs iespējams sadalīt nastu mazās daļās un nogādāt to pēc kārtas.

Radītājs radīja lielu, daudzslāņainu, spēcīgu vēlmi baudīt – tieši atbilstošu Savai atdevei, Savai vēlmei sniegt baudu radījumiem. Radītājs šo vēlmi izveidoja kā ļoti sarežģītu, lai tā prastu sajust, saprast Viņu, līdzināties Viņam, lai pieņemtu, apgūtu visu radīšanas nodomu un apstrādātu to atgriezeniskajā gaitā. Tāpat bagātais saimnieks, neskatoties uz savu prioritāti, vēlas, lai viesis kļūtu tieši tāds pats kā viņš, bez jebkādiem ierobežojumiem.

Šim nolūkam mums nepieciešami daudzkārtīgi posmveidīgi labojumi. Nav iespējams vienreiz nogādāt šo „nastu”, tas ir, izlabot tilpni, kuru radījis Radītājs. Šajā tilpnē/ vēlmē mums jāveic izpēte un analīze, jānonāk pie sapratnes un saskaņas, apstrādājot un realizējot to no savas puses, lai pieņemtu tieši tādu pašu formu, kāda piemīt Radītājam. Un tas viss – pateicoties īpašībām, kuras mums vispār nepiemīt. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Un sadrumstalojās tautas spēks: daži sekoja egoistisko ķēniņu un augstmaņu pēdās, bet daži sekoja kabalistiem. Un šī šķelšanās turpinājās līdz Tempļa nopostīšanai.

Un izveidoja saduķeju sektu – bagātos un augstmaņus, kas remdēja savas alkas. Viņi karoja ar tiem, kuri pārvarēja egoismu un tieši viņi uzsūtīja Romas impēriju Israēlam, un pēc tam nevēlējās noslēgt mieru ar iekarotājiem, kā ieteica viedie. Rezultātā tika nopostīts Templis un Israēla tautas labākie devās trimdā.

Kabalists vēsturi nestudē universitātē. Viņš aptver ar skatienu visu sistēmu, paceļoties pāri laika ierobežojumiem. „Laiks” viņam nozīmē darbību secību. Viņš redz garīgos cēloņus un to materializāciju šīs pasaules zaros, viņš redz procesa gaitu. Lasīt vairāk

Filed under: Baušļi, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Israēla tauta nespēj pastāvēt trimdā. Tā neradīs sev mieru trimdā līdzīgi pārējām tautām, kuras sajaucās ar citām, atrada mierinājumu un izzuda tajās bez vēsts. Ne tāda ir Israēla tauta. Tai nebūs miera tautu vidū, līdz piepildīsies sacītais: „No turienes meklēsi Radītāju un atradīsi, ja meklēsi Viņu ar visu sirdi un dvēseli”.

Israēla tauta sākās no Ābrama grupas mācekļiem, kas nāca no Senās Babilonijas. Pārējie babilonieši izklīda visā pasaulē un savstarpēji sajaucās – tā, ka šodien pat nav iespējams atrast to septiņdesmit tautu pēdas, kuras apdzīvoja Babiloniju. Robežas izzuda, jo viss norisinājās saņemošajā vēlmē.

Israēla tauta arī sastāvēja no divpadsmit paaudzēm, un tajā arī notika sajaukums, taču tā neizzuda starp citām tautām. Ārēji tā izsijājās starp tām, taču iekšēji – neslīkst šajā masā. To šai tautai apsolīja Radītājs, un mēs ar jums jau saprotam, par ko iet runa: nav iespējams saliedēt vienā veselumā saņemšanas tilpnes un atdeves tilpnes. Lasīt vairāk

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija | Add Comment/Ask Question→

Gaisma, atdeves īpašība, rada tumsu, tilpni, vēlmi, saņemšanas īpašību. Pēc tam gaisma to attīsta, virzot pa 4 pakāpēm, stadijām, stāvokļiem, kas seko viens aiz otra, līdz vēlme sāk sajust sevi kā eksistējošu un visbeidzot saprot, ko gaisma, tās Veidotājs, no tās vēlas. Gaisma vēlas ar vēlmi savienoties, sasniegt pilnīgu saplūsmi, dēvētu par Bezgalības pasauli.

Taču vēlme baudīt nespēj izturēt šādu stāvokli, jo sajūt ar to savu pretstatu, pilnīgu nespēju saplūst ar gaismu. Pēc tam, kad radījums attīstījās un iepazinās ar gaismas īpašībām, atrodoties ar tām kontrastā, tas iepazina sevi pašu un atklāja, ka atrodas pilnīgā īpašību pretstatā.

Radītājs vēlas saplūsmi, mīlestību, tādas attiecības ar radījumu, kas dēvētas par Bezgalības pasauli. Gluži kā bagātnieks, kurš aicina ciemos savās mājās nabago draugu, apdāvina viņu ar savu bagātību un jautā, ko tu vēl vēlies? Un nabagais atbild: „Es vēlētos, lai tas viss būtu manis paša nopelnīts”. Taču to bagātnieks viņam  iedot nespēj… Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Apslēptības laikā man ir tikai viena izvēle: iztēloties augstākā, kurš mani vada un nosaka visus manus stāvokļus, dižumu. Augstākais ar nolūku izliekas par mazāku, lai dotu iespēju zemākajam strādāt.

Ja atklāsies Radītājs, augstākais spēks, kurš valda un nosaka visu, tad nebūs vietas manai ticībai, atdevei. Es redzēšu, ka viss atrodas Viņa rokās un man nebūs ar ko strādāt. Tāpēc es lūdzu apslēptību.

Es sāku novērtēt apslētību, jo Viņa apslēptībā es dzīvoju. Turklāt Viņam atklājoties, es izzūdu. Ja Radītājs atklāsies, tad es pārvērtīšos par pilnīgu nulli, sajūtot, ka Viņš visu vada un visu nokārto, turpretī man nav ko darīt – es it kā neeksistēju. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Visbeidzot cilvēks atzīst, ka jāmainās viņam pašam.

Tāda sapratne nenāk uzreiz – kurš tad sākumā to vēlēsies? Taču pakāpeniski noskaidrojas, ka krīze nevājinās un nelaimes tikai pieaug. Šodien mēs jau redzam: visās mūsu darbības jomās cilvēce pieļāvusi milzums kļūdu un nonākusi pie kraha. Tādējādi rodas jautājums: kur slēpjas notiekošā cēlonis? Kāpēc viss, ko esam izveidojuši, strādā pret mums?

Visu sistēmu trūkumi atklājas diendienā – mūsu egoisms tās bojā arvien vairāk. Piemēram, veselības aprūpe: milzīgais zāļu daudzums būtībā ir inde, kas sagrauj mūsu organismu. Tās speciāli tiek izstrādātas tā, lai mēs uz tām „uzsēstos” un lietotu tās visu atlikušo dzīvi, pievienojot aizvien jaunus nosaukumus.

Speciālisti rada jaunākās medicinīskās iekārtas un aparātus izmeklēšanām un analīžu veikšanai. Lai gan tie nav nepieciešami: cilvēku jau bez tā nogurdina un nogāž gar zemi tik lielā mērā, ka viņš vairs nezina, kur viņam likties no tādas dzīves. Un to dēvē par „žēlsirdību”? Mēs arī paši nezinām, ko vēlamies. Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kā jūs raugāties uz papildinājumiem attiecībā uz TES un citiem oriģinālajiem kabalas avotiem, kas parādās pēdējā laikā? Vai pamatojoties uz tiem var studēt kabalu, aplūkot tos kā pamat vai papildmateriālu?

Atbilde: Kabala nav vienkārši zinātne, kuru var apgūt ar prāta piepūli, pasaulīgajām spējām. Grāmatas, kuras sarakstījuši kabalisti, neklāsta par pasaulīgo pasauli, bet par to, kas tiek uztverts un sajusts atdeves īpašībā, kuru cilvēkā rada augstākā gaisma, O”M. Atkarībā no tā, kā cilvēkā izveidojas atdeves īpašība, viņš sāk pareizi uztvert kabalas grāmatu tekstus iegūtajā atdeves īpašībā, kli/ tilpnē.

Savas izzināšanas pakāpē viņš jutekliski uztver un saprot katra vārda un nozīmes jēgu. Līdzīgi tam, kā skolnieks ar katru mācību gadu skolā arvien vairāk un dziļāk izprot apgūstamo vielu. Virzoties augšup mērojot 125 pakāpes, kas ļauj iegūt atdeves īpašību,  kabalists izzina visas saiknes starp dvēselēm, kuras vienkopus arī tiek dēvētas par augstāko pasauli – līdz pat pilnīgai saiknei – Bezgalības pasaulei, neierobežotai vienotībai. Saskaņā ar vienotības pakāpi un tieši tajā tiek sajusts Radītājs. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes, Kabalas apgūšana | Add Comment/Ask Question→

Mainīties var tikai ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Šī gaisma atnāk pati par sevi,  lai virzītu mūs uz priekšu uz izzināšanas stāvokli, kurā mēs atrodamies. Tā pastāvīgi staro arvien vairāk, citiem vārdiem, tā staro nepārtraukti, bet rešimot (informācijas gēni) nāk, nomainās un pastiprinās, tādējādi mēs sajūtam, ka maināmies.

Mēs vēlamies izdarīt vienu vai otru, veikt kādus atklājumus, attīstīt tehnoloģijas un veicināt izaugsmi – tas viss saskaņā ar rešimot. Tie uzliek mums pienākumu – un mēs rīkojamies. Pēkšņi Ņūtons atklāj vispasaules gravitācijas likumu, piepeši Einšteins attīsta relativitātes teoriju, pēc tam parādās citi zinātnieki ar jauniem atklājumiem – tādā veidā pasaule virzās uz priekšu. Atnāk dažādi cilvēki – slikti un labi, un šķiet, it kā viņi virza pasauli uz priekšu. Tādā veidā gaismas iedarbībā mēs dzīvojam iekš rešimot, kuri attīstās.

Taču, ja vēlamies atmodināt gaismu, lai tā starotu ne tādēļ, lai vairotu mūsu egoistisko vēlmi, bet lai to mainītu un pārvērstu vēlmē atdot, tad mums jāveic darbība, kas nāk no mums un kas dēvēta „pūles”. Šī darbība tiek radīta virs vēlmes, jo mums jāveic izmaiņas mūsu vēlmē. Šīs izmaiņas mēs veicam ar garīgās dzirksteles palīdzību, kas slēpjas mūsos, mūsu vēlmē, kas ļauj mums saprast, ka var rīkoties citādāk, var spēlēt ar mūsu vēlmi savādāk – tā vietā, lai izmantotu tuvāko, rīkoties viņa labā, sasniegt mīlestību un atdevi pret tuvāko. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment/Ask Question→

No Bāla Sulama raksta „600 tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele dalījās vairums dzirkstelēs. Taču kā lai to saprot – garīgais nedalās daļās un sākotnēji nebija radīts nekas cits, izņemot vienoto dvēseli – Ādams Rišons.

Un patiešām pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgo dvēseli, kā sacīts Berešit: „Un iedvesa viņā dzīvības elpu”. Tā pati dvēsele atrodas katrā no Izraēlas dēliem – pilnībā ikvienā, gluži kā Ādamā Rišonā. Jo garīgais nedalās un nesašķeļas daļās, kā tas raksturīgs materiālajam. Turpretī 600 tūkstoši daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs, dvēsele dalās ar cilvēka egoismu.

Sākumā mēs jūtamies tā,  it kā atrastos ārpus kopīgās dvēseles, jo mūsu ego mūs norobežo no tās. Taču rezultātā katrs pilnīgi izzina to vienīgo kopīgo dvēseli, garīgo tilpni, izlaboto vēlmi baudīt, kas pieder radījumam, kurš atrodas Bezgalības pasaulē saplūsmē ar Radītāju. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kopīgā dvēsele „Ādams” | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kāpēc esošo krīzi jūs tik neatlaidīgi dēvējat par jaunu attīstības pakāpi?

Atbilde: Krīze, kas izpaužas arvien vairāk, sākusies ne šodien, bet 20. gadsimta vidū. Krīze nav ne finanšu, ne ekonomiskā, bet vispārējā – visā, ar ko nodarbojas cilvēks: izglītības, audzināšanas, ģimenes uc. krīze… Tās ilgums runā par to, ka tas nav pārejošs process, bet jauns sabiedrības stāvoklis.

Cilvēce, savā attīstībā pārejot no pakāpes uz pakāpi, vienmēr nelabprāt, ar problēmām un sāpēm sķīrās no iepriekšējā stāvokļa un pārgāja uz nākamo. Tā ir kā dzimšana – ar sāpēm, asinīm, saspringumu. Lasīt vairāk

Filed under: Jautājumi un atbildes, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→