Dzelzs starpsiena pēc patērētāja pasūtījuma…

Jautājums: Kāpēc Bāls Sulams raksta, ka no kabalas mūs atdala dzelzs starpsiena, kuru nepieciešams uzspridzināt?

Atbilde: No savas puses Bāls Sulams jūt absolūtu nepieciešamību atklāt kabalu, taču no ļaužu puses viņš neredz tajā nekādu vajadzību. Kabalu atgrūž visiem spēkiem, izmanto visas iespējamās atrunas. Tauta izskatās gluži kā sasirgusi, nevēloties atzīt vienīgās zāles, kuras var glābt tās dzīvību. Tādējādi jāpūlas nogādāt tai šīs zāles jebkurā veidā, gluži kā bērnam: pievilcīgā iesaiņojumā un ar jebkuru pierunāšanu, iepriekšējiem paskaidrojumiem. Kaut kas taču ir jādara!

Vienkāršs cilvēks nejūt, kāda starpsiena atdala viņu no kabalas zinātnes. Tikai vēlāk mēs sākam to atklāt. Kabala – Radītāja atklāšanas metodika cilvēkam šajā pasaulē. Turklāt šāda atklāšana ir pretmetā mūsu dabai. Ja vien mēs sajustu, ka Radītāja atklāšana būs salda un nāks par labu mūsu egoismam, nesīs mums vairāk naudas, vairāk uztura, labklājību ģimenē, slavu, varu, zinības – mēs ar prieku to pieņemtu. Ja Radītājs piepilda mūsu pasaulīgās vēlmes, tad jebkurš ir gatavs tiekties pēc Viņa. Lasīt vairāk

Dzīve ir laba, ja saproti tās jēgu

Pastāv tikai viens līdzeklis, kas ļauj sasniegt radījuma mērķi – kabalas zinātne. Visus pārējos mērķus, kuri mums paveras šajā pasaulē, ir iespējams sasniegt izmantojot savus spēkus. Taču mums nav spēka, kas ļauj sasniegt radījuma mērķi, nav nekādas iespējas to izprast. Mēs sākotnēji neesam iekārtoti tā, lai prastu šo mērķi saskatīt un sasniegt.

Taču mūsu attīstības procesā ielikts stāvoklis, kurā mēs jutīsimies slikti bez radījuma mērķa sasniegšanas, pat dzīvojot vienkāršu pasaulīgi dzīvi, kas it kā pilnīgi nav saistīta ar augstāko mērķi. Tomēr materiālajā pasaulē mēs eksistējam tieši tādēļ, lai no tās paceltos augšup un sasniegtu radījuma mērķi.

Tādējādi pienāk tāds mūsu attīstības posms, kad mēs piepeši jūtam, ka jau diezgan, tā nedrīkst turpināt un nepieciešams noskaidrot dzīves jēgu. No šī brīža cilvēks sāk meklēt šo jēgu. Lasīt vairāk

Purvā grimstošā sauciens

No Rabaša raksta „Patiesa lūgšana par patiesu vēlmi”: „Laikā, kad cilvēks pūlas atdot Radītājam, viņš atklāj, ka viņa ķermenis nespēj izdarīt ne mazāko kustību, ja nedomā saņemt no viņa labumu. Un šeit viņam sākas trimda, tas ir, ciešanas no tā, ka lai cik daudz viņš strādātu, nav redzama nekāda virzība uz priekšu, bet visa pamatā ir egoisms.

Visas viņa ciešanas ir tajā, ka viņš nav spējīgs strādāt Radītāja labā. Viņš vēlas strādāt atdeves dēļ, bet ķermenis, kas pakļauts egoistisko spēku verdzībai, viņam to neļauj. Tad viņš sauc Radītāju, lūdzot viņam palīdzēt, jo redz, ka atrodas egoistisko spēku verdzībā un nav nekādas iespējas izrauties no šīs varas. Tāda lūgšana tiek dēvēta par patiesu, par cik cilvēks pats nespēj iziet no šīs trimdas un pretoties savai dabai un tikai Radītājs spēj viņu izvest.

Visus stāvokļus: trimdu un atbrīvošanos cilvēks iziet savā iekšienē, savā attieksmē pret personīgo dabu un pret Radītāju. Pastāv divi spēki, divi mērķi, kuru dēļ cilvēks var strādāt, virzīt sevi: savam labumam vai Radītāja labā. Lasīt vairāk

No punkta A uz punktu B ar kabalas zinātni

Kabala – zinātne un sistēma un Radītāja izzināšanas realizācija. Mūsu mērķis ir atklāt Viņu, tādējādi nav augstākas un savarīgākas zinātnes par šo. Jebkura gudrība tiek vērtēta atbilstoši tās mērķim. Kabala ir kompleksa: tā ne tikai skaidro darbību kārtību, bet arī pavada mūs visa realizācijas procesa garumā.

Rakstā „Kabalas zinātne un tās būtība” Bāls Sulams raksta: „Kopumā kabalas zinātne – Radītāja atklāšana visos iespējamos ceļos, visās stadijās, kas atklājas pasaulēs un kuras jāatklāj nākotnē visās izpausmēs, kādas reizēm var atklāties tikai pasaulēs, līdz visu paaudžu beigām”. Bez tam Ramhals grāmatā „138 gudrību vārti” raksta: „Visa kabalas zinātne paredzēta tikai tam, lai izzinātu augstākās gribas pārvaldi: pamatojoties uz ko, tā ir radījusi visus šos radījumus, ko vēlas no tiem un kāds būs pasaules visu apgriezienu rezultāts”.

Lūk, Bāla Sulama vārdi no raksta „Kabalas zinātnes būtība”: „Šī zinātne ir ne vairāk un ne mazāk kā sakņu kārtība, tās nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar negrozāmiem un absolūtiem likumiem, kuri nosaka vienu ļoti cēlu mērķi, kas dēvēts par Radījuma Dievīguma atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”. Lasīt vairāk

Kabalistu mantojums: ne tikai grāmatas

Kabalas zinātnē vēsturiskais aspekts spēlē sekundāru lomu. Nav svarīgi, kādos laikmetos un kādā paaudzē darbojās viens vai otrs kabalists. Svarīgi, ka kopējā pasauļu sistēmā viņš īstenoja visus labojumus, kurus veicis, lai ar to palīdzību sekotāji varētu virzīties uz priekšu komfotablākā un patīkamākā ceļā.

Es nevaru savstarpēji novērtēt un salīdzināt kabalistus, kamēr vēl pats neatrodos augstākajā sistēmā. Es spriežu pēc tā, ko redzu šodien. Teiksim, kāds atstāja vairums lielisku darbu, kuri liek iedegties manam prātam un jūtām, ļaujot virzīties uz priekšu. Attiecīgi šis kabalists manās acīs ir dižens.

Taču no otras puses, Bāls Šem Tovs, piemēram, neatstāja pēc sevis nevienu grāmatu, tomēr visi pārējie kabalisti pacēlās augšup pateicoties viņa mācībai. Tāpat ARI neko neuzrakstīja – visus viņa darbus pierakstīja māceklis Haims Vitals. Bija arī tādi kabalisti, kuri rakstīja grāmatas, taču galvenokārt viņi  darbojās pasauļu sistēmā un tieši tur ieguldīja savu galveno artavu, saīsinot ceļu nākamajām paaudzēm. Šeit viss ir atkarīgs no dvēseles saknes. Tikai saistošajā tīklā starp dvēselēm mēs varam saskatīt, ko katrs no viņiem darīja kopējās sistēmas ietvaros, kādus labojumus tajā veicis.

Lasīt vairāk

Vai tu zini, kāpēc kabala atnāca pasaulē?

Līdz Otrā Tempļa nopostīšanai kabalas zinātne bija Izraēlas tautas mācība – tās pašas grupas, kuru Ābrams izveda no Babilonijas un organizēja no tās tautu, dzīvojošu saskaņā ar kabalas likumiem. Tempļa nopostīšana izpaudās viņu  kritumā no mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu pakāpes  – nemotivētā naidā.

Kopš tā laika kabalas zinātne pārstāja pastāvēt tautā, kuru mēs joprojām turpinām dēvēt par Izraēlas tautu, neskatoties uz to, ka tā vairs neapvienojas atbilstoši mīlestības pret tuvāko likumam, tādējādi tai nav tiesību tikt dēvētai Israel (jašar-eļ), kas nozīmē tiekšanos „tieši pie Radītāja”. Tādēļ tika zaudēta sapratne par kabalas zinātnes vajadzību vispār. Bāls Sulams par savām bažām raksta, „lai tikai kabala netiek pilnīgi aizmirsta Izraēlas tautā”.

Viņš no tā baidās, taču pārējie par to vispār nedomā, jo nezina, kādam nolūkam kabala ir nepieciešama. Šajā sakarā Bāls Sulams raksta rakstu „TES priekšvārds”, lai paskaidrotu, kāpēc nepieciešams studēt grāmatu „Desmit Sfirotu Mācība” (TES) un vispār kabalas zinātni kopumā. Lasīt vairāk

Iedomājies vēlmi – un izpildījās!

Jautājums: Ja pajautāsim bērnam: „Ko tu vēlies?”, tad vienmēr atradīsies mazais cilvēciņš, vēl dzīves nenomocīts, kurš sacīs: „Vēlos būt burvis!”. Būtībā mūsu problēma ir tajā apstāklī, ka vairs neprotam vēlēties ļoti daudz un ļoti stipri. Dzīve mūs ir pieveikusi, likusi kļūt par maziņiem, izciest, mocīties, velēties, lai nebūtu ciešanu: „Tikai neaiztieciet un būs labi”.

Atbilde: Mēs visu savu dzīvi nodarbojamies tikai ar to, ka pūlamies atbrīvoties no ciešanām, tā vietā, lai nonāktu pie īstiem piepildījumiem, baudas, izzināšanām (tas mums nav). Mūsu eksistence mūs nospiež. Tā, protams, ir liela cilvēces nelaime. Un cilvēks, kurš to apzinās, saprot, ka dzīvei šādā veidā nav jēgas.

Taču, vai dzīvei ir jēga citādā veidā? Kad uzdod sev šo jautājumu, tad, iespējams, jau sāc redzēt kādu izeju. Lasīt vairāk

Nav viegli būt Dievam, taču – iespējams

Jautājums: Kādu varētu iedomāties neiespējamāko fantastisko vēlmi, lai cilvēki iesauktos: „Tas ir ko vērts!”?

Atbilde: Iztēlojieties, ka cilvēks spēj visu! Viņš var kļūt nemirstīgs, viszinošs, bezgalīgs, visvarens, – taču tikai tādā mērā, kādā visu, ko iegūs, viņš vēlēsies nodot citiem, neko sev neatstājot, – lai tikai varētu būt šis nododošais.

Replika: Skolā es mācījos ar vienu gudrinieku, kurš reiz pavēstīja: „Vēlos būt Dievs. Vēlos, lai mana bauda būtu bezgalīga, paātrināti augtu un šis paātrinājums lai augtu pa eksponenti”. Vai tāds pieaugums ir iespējams šajā pasaulē?

Atbilde: Protams. Taču Dieva nav. Tas līmenis, kuru mēs sasniedzam vispārējā vadībā, tas arī ir Dieva līmenis, Radītāja līmenis.

Nav viegli būt Dievam? Varbūt. Taču tas ir iespējams. Lasīt vairāk

Slepenā kontaktpoga

Jautājums: Iekšējā piepūle nes cilvēkam ciešanas. Vai var sacīt, ka šīs ciešanas aizstāj viņam tās, kuras nāk tiešā ceļā no dabas – viesuļvētras un citas dabas katastrofas?

Atbilde: Principā, jā.

Tā vietā, lai atjaunotu viesuļvētras nopostītās mājas, tā vietā, lai ciestu trūkumu un tiktu pakļauti nāves briesmām, var pielikt dvēseliskās, iekšējās pūles. Taču tām jābūt ar kvalitatīvu raksturu, tai pašā laikā daba mūs piespiež veikt kvantitatīvās pūles.

Starpība starp kvantitāti un kvalitāti ir kolosāla. Mēs to zinām no piramīdas likumiem, tā dalās četros līmeņos: nedzīvais (N), augu (A), dzīvnieciskais (Dz) un cilvēciskais (C). Cilvēciskajā attīstības līmenī mēs ieguldām pūles nolūkā. Taču cilvēki atrodas viszemākajā līmenī. Cik milzīgas pūles viņiem jāiegulda visā piramīdas pamatnes platumā! Cik lielu vēlmes teritoriju viņiem nāksies aptvert, cik tonnu dzelzsbetona uzlauzt, cik daudz darba stundu patērēt, cik daudz problēmu un slimību pārdzīvot, cik lielu trūcību izjust! Lasīt vairāk

Brīvība starp Radītāju un Faraonu

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 13. p.: Torā ir divas daļas:

1.      Baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju.

2.      Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem.

Abas šīs daļas paredzētas, lai vestu cilvēku uz galīgo mērķi – saplūsmi ar Radītāju.

Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem, noved pie principa „tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”. Turpretī baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju, noved pie principa „tev būs mīlēt Radītāju”. Tādā veidā mums ir divas pakāpes ceļā uz mīlestības baušļa īstenošanu: sākumā cilvēks realizē bausli attiecībā pret cilvēci, un ja viņam tas izdodas, sasniedz absolūto mīlestību pret Radītāju. Lasīt vairāk