Krasnojarskas kongress, 5. nodarbība

Jautājums: Lai nonāktu pie biedra punkta sirdī, nepieciešams atklāt sirdi un lai sirdi atklātu, nepieciešams just cilvēku. Kāpēc rodas bailes sirds atklāsmes priekšā? No kurienes tās nāk? Iepriekš, bērnībā taču mēs pratām uzticēties, turpretī tagad – nē.

Atbilde: Mums nav jāatklāj sava sirds citiem – pat biedram. Jums vienkārši ir jāatrodas viņā un viss.

Jautājums: Taču, ja viņa sirds ir aizvērta?

Atbilde: Tas nav svarīgi. Viņš neko nevar aizvērt no jums. Nav nozīmes, kā viņš reaģē, kā viņš uzvedas – jums ir jāatrodas viņa sirdī, viņa vēlmēs, viņa cerībās. Jums viņam ir jāpalīdz, jānovēl tikai labais, jāizjūt līdzjutība. Jūs vēlaties, lai viņš pastāvīgi priecātos, lai viņam būtu labi. Šādai attieksmei jābūt pret otru. Tā ir tīri dvēseliska kustība.

No Krasnojarskas kongresa 5. nodarbības, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment/Ask Question→

Krasnojarskas kongress, 5. nodarbība

Jautājums: Pēdējā laikā es nereti atceros jaunību un man kļūst kauns par to, ko es toreiz darīju…

Atbilde: Jūs vēl redzēsiet, ko jūs darījāt… To visu jums speciāli liek izjust Radītājs un jums ir jāsaprot, ka to visu ir darījis Viņš, nevis jūs.

Tas ir, jums jāapzinās, ka viss, kas norisinājās pagātnē, to visu ar jums izspēlēja Viņš – „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. Tāpēc pārstājiet sev pārmest!

Ja jūs nosodāt sevi par pagātni, tad līdz ar to jūs nosodāt Radītāju, tāpēc ka visu jūsu pagātni ir nosacījis Viņš. Tikai tagadne un nākotne, kuru jūs nosakāt ar tagadni, ir jūsu.

No 5. nodarbības Krasnojarskas kongresā, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises | Add Comment/Ask Question→

Zoar Grāmata, priekšvārds, 85. p.: Ēzeļu dzinējs ir palīdzība taisno dvēselēm, šī palīdzība tiek sūtīta no visaugstākā līmeņa, lai paceltu viņus no pakāpes uz pakāpi.

Bez šīs palīdzības, kuru Radītājs sūta taisnajiem, viņi nespētu iziet no savas pakāpes un pacelties vēl augstāk. Tāpēc saskaņā ar katra taisnā lielumu un pakāpi, Radītājs viņam sūta cildenu, neparasta līmeņa dvēseli, kas viņam palīdz ceļā.

Var sacīt, ka šī palīdzība ir tā pati gaisma, kas atgriež pie Avota. Turklāt Radītājs ir vispārējā Bezgalības gaisma, kas sūta cilvēkam tilpnes/ vēlmes. Lai paceltos uz nākamo pakāpi, nepieciešams jauns „ietērps”, kas mūsu gadījumā atnāk caur skolotāju. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks, ZOAR | Add Comment/Ask Question→

Krasnojarskas kongress, 3. nodarbība

Jautājums: Jūs sakāt, ka „nav iespējams pateikties Radītājam tajā brīdī, kad raudu”. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Es nevaru kliegt aiz sāpēm un vienlaicīgi pateikties tam, kas man šīs sāpes nodara. Tāpēc, ka sāpju sajūta liecina par to, ka jūs nevarat Viņam būt pateicīgi, tas ir, iespējams jūs to arī darāt, taču tīri ārēji. Jūs saprotat, apzināties to prātā, taču ne jūtās.

Jāstrādā ar savām jūtām tā, lai, labojot egoismu, sāpju vietā jūs spētu sajust baudu. Ja šķērslis nāk no Radītāja, tas nozīmē, ka šim  šķērslim ir jāpārvēršas priekā, baudā. Mēs ar to arī nodarbojamies. Tas nozīmē, ka labojam mūsu kelim/ tilpnes.

Taču, kamēr jūtat savā stāvoklī kādu trūkumu, nevar uzskatīt, ka jūs pateicaties Radītājam. Principā, Viņam nav jāpateicas. Tad, kad jums ir labi, tas tad arī nozīmē jūsu neapzinātu pateicību Viņam. Turklāt, ja jūs to vēl arī samērojat ar Viņu, tad tā ir pilnīga pateicība. Viss ir ļoti vienkārši.

No Krasnojarskas kongresa 3. nodarbības, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises | Add Comment/Ask Question→

Krasnojarskas kongress, 2. nodarbība

Jautājums: Kā vienkāršā veidā paskaidrot cilvēkiem, kuri attālināti no kabalas, ka dvēsele ir mūžīga un nemainīga, neskatoties uz to, ka planētas iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieaug?

Atbilde: Planētas iedzīvotāju skaits palielinās tāpēc, ka turpinās kopīgās dvēselēs šķelšanās. Ņemot vērā, ka arvien lielāka garīgā atbalsta trūkuma dēļ mēs pastāvīgi krītam, tad arī egoisms kļūst lielāks. Lai mums būtu vieglāk to izlabot, dvēseles daļiņas kļūst arvien mazākas. Pretējā gadījumā mēs netiksim galā ar tik milzīgu egoismu.

Dvēsele ir viena uz visiem, un mēs visi esam tās daļiņas. Tajā mērā, kādā mēs spējam pielāgoties viens otram, mēs atklājam šo īpašību, šo tilpni, ko dēvē par „dvēseli”.

No 2. nodarbības Krasnojarskas kongresā, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Jautājumi un atbildes, Kongresi, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Norises | Add Comment/Ask Question→

Ja tu izjūti ciešanas, tad tas ir rakstīts par tevi: „Muļķis sēž salicis rokas klēpī un pārmet sev”. Milzīga veiksme ir tad, ja tev ir spēcīga biedru vide, kas tevi atbalsta un kurā tevi nepārņem kauna sajūta, ka vari iekrist viņu rokās un pilnīgi paļauties uz viņiem. Tādā gadījumā tu neizjutīsi ciešanas, bet tūdaļ atklāsi pret savām ciešanām līdzekli, kurš ļauj visu situāciju vērst par labu.

Ja tu sev pārmet, tad tā ir zīme, ka neesi spējis precīzi noteikt, no kurienes pie tevis atnāca sāpes, kāda iemesla dēļ, no Kā un ar kādu mērķi. Tu esi aizmirsis, ka „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – „Viņš ir pirmais un Viņš – pēdējais!”. Turpretī tu iedomājies, it kā tu būtu izraisījis šīs sāpes un it kā pats esi pie tā vainīgs. Tāpēc arī tu sevi plosi.

Taču, ja visu notiekošo tu saistīsi ar Radītāju – ar labošanās procesu, nevis ar akla likteņa iegribām, tad pārstāsi sev pārmest un sliktas sajūtas acumirklī pārvērtīsi par līdzekli, kas ļauj pacelties augšup, izveidot saikni ar Radītāju, kurš šo situāciju tev ir sūtījis, lai tu rastu ar Viņu kopīgu saikni.

No nodarbības: no Rabaša raksta, 06.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

No Rabaša vēstules (nr. 16): Ja cilvēks slinko darbā, viņš nespēj redzēt patiesību par to, kā slīkst maldos. Turpretī, tikai palielinot  savu centību darbā, lai sniegtu prieku savam Veidotājam, spēs redzēt patiesību: to, ka iet maldīgu ceļu, kas dēvēts „lo lišma”. Tas ir pārejas punkts starp īstenību un maldiem.

Patieso ceļu ir iespējams redzēt tikai ar noteikumu, ka tu neslinko un pieliec visus spēkus, kurus saņem no apkārtējo loka, tiecoties pietuvināties atdevei, vispirms starp biedriem un pēc tam arī Radītājam. Ja cilvēks pūlas atdot un palielināt sev mērķi, apkārtējo loka ietekmi uz viņu, tas ir, visus pozitīvos faktorus, kas veicina virzību uz priekšu, tad tikai tādā gadījumā viņš sāks redzēt savu ļauno sākotni: „redzēs patiesību par to, ka iet viltus ceļu, kas dēvēts lo lišma”.

„Tas ir pārejas punkts starp īstenību un maldiem”. Proti, mēs pieliekam visas pūles, lai ietu pareizo ceļu. Tikai tad atklājam, ka ejam nepareizi. Šī atklāsme arī ir atalgojums par mūsu darbu. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Kongress Krasnojarskā, 1. nodarbība

Jautājums: Tad, kad mēs sakām „Viena ģimene”, tad attiecībā uz grupu viss ir lieliski. Taču tad, kad runa iet par pārējiem septiņiem miljardiem, tad viņi atrodas tik tālu no īstenās apvienošanās, ka spēj apvienoties tikai tādēļ, lai viens ar otru karotu. Kas var kļūt par kodolu, kas savienos septiņus miljardus kā vienu ģimeni?

Atbilde: Līdzko mēs sāksim apvienoties un strādāt ar masām, tad, vadoties no mūsu apvienošanās, cilvēki sāks uztvert to gaismu, kas caur mums nonāk pie viņiem. Šī gaisma viņus mainīs. Viņi sajutīs milzīgas bailes nošķirtības priekšā un milzīgu pievilcību savstarpēja saiknē, kas būs vienīgā iespēja izglābties. Tādējādi mums no tā nav jābīstas. Mums vienkārši jādara savs darbs. Turpretī gaisma visu izkārtos un savienos.

No 1. nodarbības Krasnojarskas kongresā, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment/Ask Question→

Krasnojarska: 1. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: Jebkuriem attīstības procesiem ir savs cikliskums: sākums, maksimums un finālstadija. Vai Jums nerodas sajūta, ka attiecībā uz egoistisko sajūtu civilizācijas attīstība nonāk pie sava beigu posma?

Atbilde: Šodien mēs no jauna esam atgriezušies pie Divupes! Mēs no jauna atrodamies Senajā Babilonijā. Tikai šī Babilonija patlaban aptver visu Zemeslodi. Tā Divupe, tā civilizācija, kurā atradās trīs miljoni cilvēku, tagad izaugusi līdz septiņiem miljardiem. No kā aizgāja, pie tā paša arī nonāca, tas ir, pie tās pašas krīzes, pie kuras bija nonākuši senie babilonieši. Tieši to arī paredzēja kabalisti.

Jautājums: Taču senie babilonieši tomēr zināmā veidā izgāja no egoisma?

Atbilde: Viņi neizgāja no krīzes, bet atrisināja to citā veidā: attālinājās viens no otra un izsijājās pa visu Zemi. Taču mēs to nevaram. Lasīt vairāk

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Kongresi, Norises, Senā Babilonija | Add Comment/Ask Question→

Krasnojarska: 2. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: No kā atkarīgs laiks pārejā no vienas pakāpes uz otru?

Atbilde: Pāriešanas laiks no pakāpes uz pakāpi ir atkarīgs tikai no tevis. Mums katram ir jābūt gribas brīvībai. Ja esmu atkarīgs no citiem, tad man nav gribas brīvības.

Proti, no vienas puses, mēs pilnībā esam viens no otra atkarīgi, taču no otras puses, mēs absolūti ne no viena neesam atkarīgi. Man jāiztēlojas, ka visa grupa atrodas ideālā stāvoklī un viss ir atkarīgs tikai no manis. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment/Ask Question→