Kongress Maskavā, 1. nodarbība
Jautājums: Ja mums ir „labi un patīkami sēdēt ar biedriem kopā”, ko darīt, lai šajā stāvoklī neiestrēgtu un negaidītu sitienus?
Atbilde: Garīgajā virzībā uz priekšu nav apstāšanās. Taču, ja mēs nepareizi strādājam, tad nepārtraukti apstādinām paši sevi. Problēma ir tā, ka nepieciešams demonstrēt viens otram mērķa svarīgumu, izmantot jūtas: skaudību, greizsirdību, godkāri. (vairāk…)
Kongress Maskavā, 1. nodarbība
Garīgās pasaules apvienošanās nosacījumi ir nosacījumi „ne savā labā”, bet „citu labā”. Tas ir princips, kuru mēs vienkāršā veidā nespējam saprast.
Mūsu pasaulē mēs veidojam veselības, audzināšanas ugunsdrošības u.c. sistēmas, taču to visu darām savā labā. Citādāk mēs tajā visā nepiedalītos. Tāda ir mūsu pasaule, mūsu daba. Un nevajag maldīties un domāt, ka mēs esam citādi. (vairāk…)
Kongress Odesā „Vienotības aplī”, 1. nodarbība
Lai sajustu augstāko pasauli, mūsu pasaulē pastāv tikai viens nosacījums – jāizveido neliela sabiedrība, minimums no desmit cilvēkiem, kuriem nepārtraukti jācenšas būt savstarpēji saistītiem, gluži kā dzīvs organisms – pilnīgā, labā, integrālā vienotībā.
Un ja mēs pacentīsimies savstarpēji izveidot šādu struktūru, tad pakāpeniski sevī sāksim sajust jaunas integrālas īpašības. Taču tās neattieksies uz katru no desmit dalībniekiem atsevišķi, bet gan kļūs par viņu kopīgām īpašībām. (vairāk…)
Kongress Odesā „Vienotības aplī”, 1. nodarbība
Kabala ir tāda pati zinātne kā visas citas zinātnes, kuras mēs mūsu pasaulē izzinām. Daudzas paaudzes ir cītīgi strādājušas, lai šo zinātni attīstītu, apvienotu un noformētu sarežģītu zinību kopējā sistēmā, jo tās ir zināšanas par vadības sistēmu, kas atrodas līmeni augstāk nekā mūsu pasaule.
Mēs viegli spējam vadīt nedzīvo, augu un dzīvniecisko dabu, tādēļ ka tie ir līmeni zemāk par mums, lai gan būtībā mēs visi atrodamies vienā pasaulē. Taču līmenis par ko stāsta kabala, ir augstākās pasaules līmenis un tur pastāv tādi likumi, kurus mēs šeit nejūtam, tur darbojas jauni, mums pilnīgi nesaprotami noteikumi. (vairāk…)
Kongress Sanktpēterburgā, 4. nodarbība
Bāls Sulams „Gudrības augļi”, raksts „Nav pienācis laiks savākt ganāpulku”: Viens nedrīkst atdalīties no sabiedrības un lūgt par sevi, pat aiz vēlmes sniegt baudu Radītājam.
Pat ja vēlies vērsties pie Radītāja un tev ir vistīrākie nodomi, un visideālākās vēlmes lūgt Viņu ne sevis dēļ, bet citu labā un Viņa paša dēļ, taču tu sūti šīs vēlmes Radītājam vienatnē, tās nekur nepacelsies un paliks ar tevi. (vairāk…)
Kongress Sanktpēterburgā, 6. nodarbība
Mums ļoti uzmanīgi jāizmanto frāze „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un nav jāatsaucas uz šo frāzi visās dzīves situācijās sevis attaisnošanai.
Vai jūs esat izzinājuši To, par Kuru sakāt: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”? – Nē. Taču izmantojat šo izteiksmi, kad jums ir ērti. Jums nav tiesību operēt ar saraustītām frāzēm, kuras kabalisti citēja, vadoties no savām izzinošajām kelim (tilpnēm). Jums to nav! Taču jūs izmantojat šo jēdzienu kā gatavu formulu un sākat to pielietot. Nepareizi, tā nedrīkst! (vairāk…)
Kongress Čīlē, 2. nodarbība
Jautājums: Ja es izlaboju savu realitātes uztveri, tad, kur notiek izmaiņas – individuāli manī vai visā apkārtējā pasaulē?
Atbilde: Visas izmaiņas notiek tikai cilvēkā. Tu nekad neredzi to, kas atrodas ārpus tevis. Tavā galvā ir ekrāns, uz kura attēlojas visa šī pasaule.
Ja gribi tā redzēt patieso realitāti, tad nepieciešams sasniegt mīlestību pret visiem. Tad viss universs pārvērtīsies vienā vienkāršā gaismā. Nebūs cilvēku un šīs pasaules, paliksi tikai tu, ietverts baltas gaisma okeānā, tas ir, tikai tu un Radītājs. (vairāk…)
Kongress Sočos, 3. nodarbība
Jautājums: Kā sievietei iemīlēt garīgo skolotāju (Ravu)?
Atbilde: Es domāju, sievietei ir vieglāk salīdzinājumā ar vīrieti, jo viņai taču nav iekšējās pretestības ar skolotāju.
Iemīlēt Ravu nozīmē iemīlēt savas garīgās eksistences avotu. Patiesībā Ravs ir garīgās enerģijas raidītājs, bet mums – avots. Tāpat, piemēram, vecāki ir avots savam zīdainim, jo viss, ko viņš saņem, viņš saņem no viņiem. (vairāk…)
Kongress Toronto, saruna maltītes laikā.
Jautājums: Kā jūs izprotat, kas ir Radītājs?
Atbilde: Nav iespējams izprast Radītāju.
Mēs esam vēlmes. Tāpēc tas, ko mēs jūtam, mēs varam saprast atbilstoši tam, kā mēs izjūtam un apzināmies savas vēlmes. Vēlme ir primāra. Pēc tam jau saprāts uztver, domā un novērtē to, ko sajūt.
Tādējādi izzināt Radītāju, Viņu nesajūtot, nav iespējams. Turklāt Radītāja sajušana ir tikai mūsu savstarpējās saiknes sajūta. Mēs uztveram Viņu kā pareizo saikni starp mums, jo Viņš ir „bo-u-re” (Bore), tas ir, „atnāc un ieraugi”. (vairāk…)
Kongress Sočos, 1. nodarbība
Laime nav mērāma ne bagātībā, ne dzīvokļa lielumā, ne elektroierīču daudzumā virtuvē, ne arī sekmīgā biznesā. Laime nav mērāma materiālajās vērtībās.
Pirmkārt, laimes sajūta nav subjektīva, tā aptver veselas cilvēku grupas. No vienas puses, laimes indeksā ir integralitātes rādītājs: ja visi cilvēki man apkārt ir nelaimīgi, es nespēju justies laimīgs.
Es varu justies, pieņemsim, spēcīgs, taču ne uz ilgu laiku, jo arī tas prasa kādas sabiedrības daļas atzinību.Laimi var sajust kolektīvā apvienībā, kad starp cilvēkiem valda atbalsts un saskaņa. (vairāk…)