Jautājums: Ježijs Staņislavs Lecs: „Laiks ir nekustīgs – mēs tajā virzāmies nepareizā virzienā”.
Ko tas nozīmē jums?
Atbilde: Ja mēs vēlēsimies atcelt savu egoismu, tad nekavējoties sajutīsim, kā laiks izlīdzinās gluži kā saburzīts papīrs. Un pēkšņi tas iztaisnojas atkal kļūstot gluds. Visas saburzītās virsmas, stūri izlīdzinās, un kļūst viens vienots veselums un mēs uz tā. Lūk, tā arī ir laika plakne. (vairāk…)
Jautājums: Marks Tvens rakstīja: „Bieži visdrošākais veids, kā maldināt cilvēku – ir pateikt viņas tīru patiesību”.
Būtībā kaut ko mēs uzskatām par patiesību, kaut ko par meliem, un tas it kā ir mūsu pasaules uztveres pamats. Vai ir kāds mehānisms kā atšķirt īstenību no meliem? Kā cilvēkam orientēties? (vairāk…)
Jautājums: Alise jautā: „Kādēļ Radītājs naido tautas? To taču Viņš dara?”
Atbilde: Nešaubīgi, ka Viņš.
Radītājs mūs naido, lai iemācītu, lai mēs saprastu, kāda mūsos ir pretīga daba, kuru Viņš mūsos radījis.
Saprotiet, kāda neģēlība no Radītāja puses – ka Viņš mūs izveidojis tādus zemiskus un nepārtraukti mums to demonstrē. Tāpēc, lai mēs sāktu neieredzēt to, ko Viņš mūsos ir izdarījis, un vērstos pie Viņa. Paskatieties, kā izveidots! Vērsties tieši pie Viņa un lūgties, lai mūs izlabotu, padarītu mūs pretējus tam, ko Viņš ir izveidojis. (vairāk…)
Replika: Reiz jūs atbildējāt uz vēstuli cilvēkam, kurš rakstīja, ka ir pieradis teikt patiesību tieši acīs un tāpēc sabojā attiecības ar cilvēkiem. Jūs paskaidrojāt, ka, izsakot cilvēkam patiesību, viņš vienkārši vēlas viņu pārtaisīt, un to nav vērt darīt.
Jums raksta Guļmira: „Mēs neesam aitu bars, lai klusētu, nodurot galvu. Piekrītu, ir problēmas, kad runā patiesību, bet, ja visi klusēs, paturot savu viedokli pie sevis, nebūs atklātības un arī mīlestības”. (vairāk…)
Replika: Aleksejs raksta: „Mihael, jūs reiz izteicāt šādu frāzi: „Tas, kurš jūtas slikti ir tuvāk Radītājam nekā tas, kurš jūtas labi.” Es jūtos ļoti slikti, taču es nejūtu, ka esmu tuvāk Radītājam. Gluži pretēji – lai Viņš beidzot atstāj mani mierā.”
Atbilde: Tas nozīmē, ka jums vēl nav tik slikti, dārgais Aleksej. Tātad jums joprojām ir ko zaudēt. (vairāk…)
Replika: Raksta Irina: „Mēs piedzimām kā dvīnes. Es vienmēr jutu, kad nepieciešams piezvanīt Klārai, kad viņai slikti, un viņa zvanīja man. Mēs nekad nestrīdējāmies. Klāra nomira un tad man it kā atņēma spēkus. Eju pie viņas uz kapsētu, sēžu, runāju ar viņu – tāda ir mana dzīve šodien. Man ir ģimene, bērni, mazbērni, taču man nekas nenes prieku.
Cienījamais Mihael, varbūt jūs man kaut ko ieteiksies, – ko man darīt? (vairāk…)
Replika: Ludmila raksta: „Es nespēju piedot. Un uzskatu, ka katrai rīcībai ir jātiek sodītais. Taču, ja es spētu piedot, domāju, ka tad garīgi būtu daudz vieglāk. Kā iemācīties piedot?”
Atbilde: Mēs spējam iemācīties piedot, tikai pamatojoties uz to, ka izzinām savas dabas ļaunumu. Un, kad es saprotu, kāds es esmu: egoists, visu par citiem aizmirstošs, nevienam neko neatgriežu ar labestību utt. – tad es nonāku stāvoklī, kad es visas negatīvās ietekmes izsaucu uz sevi. Un tādējādi man nav ko piedot, man vienkārši nepieciešams domāt labu par citiem. (vairāk…)
Jautājums: Nav noslēpums, ka 95 – 99% laika mēs pavadām iekšējā dialogā paši ar sevi. Zinātnieki skaidro, ka no vienas puses tas ir slikti, tāpēc ka cilvēks tam tērē ļoti daudz enerģijas. No otras puses, bez šādas refleksijas nav iespējama pieredzes absorbcija, kuru cilvēks gūsts savā dzīvē.
Kā apturēt iekšējo dialogu? (vairāk…)
Jautājums: Mūsdienu pasaulē daudzi cilvēki tic, ka cilvēka nākotni vada karma, tas ir, rīcību kopums, ko viņš veic tagad. Cilvēks burtiski programmē nākotni, tai skaitā arī savas nākamās dzīves.
Vai jūsu skatījumā pastāv tāds jēdziens kā karma? Vai cilvēka rīcība veido viņa nākotni? (vairāk…)
Jautājums: Vai kabalists ir atbildīgs par to, kas notiek viņa apdzīvotajā teritorijā, kā arī par politiķiem, ierēdņiem ar kuriem viņš komunicē un reizēm viņus konsultē?
Atbilde: Kabalists jūt pilnu atbildību par visu cilvēci. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei