Jautājums: Reizēm dzīvē noris tādi notikumi, kurus it kā kāds ir noteicis, taču reizēm tie šķiet aplama nejaušība. Austrumos pastāv jēdziens „karma”, taču arābu valodā ir sakāmvārds: „No tev augšā nolemtā neizmuksi”.
Vai patiešām mūsu liktenis ir noteikts gluži kā iepriekš uzņemtā filmā, vai arī to ir iespējams izmainīt? (vairāk…)
Kabalisti atalgojumu un sodu uztver, nevis kā parasti cilvēki, bet kā reakciju, kas nāk no sistēmas. Tāpēc viņi pret jebkādu kritiku un apvainojumiem attiecas mierīgi kā pret sistēmas ietekmi, kas viņus vēlas virzīt uz priekšu.
Viņi to nepieraksta kādam konkrētam cilvēkam, tikai vispārējai sistēmai. Un tāpēc apvainojumi, kuri kādam citam šķistu kā sods, kabalistam ir darba materiāls, ar kuru jāstrādā, līdz tajā sajutīs atalgojumu. (vairāk…)
Bāls Sulams, „Izvēles brīvība”: Un ja tā, tad, lūdzu, sakiet man: kur ir mana vēlmes brīvība?
Taču no otras puses, ja pieņemam, ka nav vēlmes brīvības, tad katrs no mums nav nekas cits kā sava veida mašīna, kas radīta un darbojas pēc ārējo spēku norādījumiem, kas liek tai darboties tieši norādītā veidā.
Tas nozīmē, ka katrs no mums ir ieslodzīts augstākās vadības cietumā, kas ar divu uzraugu palīdzību: baudu un ciešanām, mūs velk un grūž pie savas vēlmes, turp, kur šis spēks vēlas. Tādējādi šajā pasaulē nav nekāda „es”. (vairāk…)
Jebkurā mūsu garīgā stāvokļa punktā ir divi ceļi. Tāpēc Torā nepārtraukti tiek pieminēta frāze: „Skaties, Es šodien jums piedāvāju svētību un lāstu”.
Šī frāze ir aktuāla katru laika sprīdi, tāpēc ka cilvēkiem ir dota izvēles brīvība. Cilvēks ir tāda būtne, kura saprot, sajūt, zina un ir spējīga realizēt izvēles brīvību. (vairāk…)
Sacīts: „Pirms viņi sauks, Es atbildēšu”. Proti, pirms cilvēks atver muti, pirms viņš sajūt, ka kaut kas parādās viņa sirdī un prātā, Radītājs viņam to visu sirdī, prātā un uz mēles organizē. Un nav nekā, kas nāktu no cilvēka, bet tikai no Radītāja.
Taču cilvēkam vienīgā izvēles brīvība ir tajā, lai šo visu attiecinātu uz Radītāju, ka nav neviena cita, izņemot Viņu, Laba un Labu daroša un tikai atbilstoši šim principam viss eksistē. (vairāk…)
Nesekojiet citiem dieviem, to tautu dieviem, kas ap jums, jo Tas Kungs, tavs Dievs, kas mīt tavā vidū, ir stiprs un dusmīgs Dievs, ka Tā Kunga, tava Dieva, dusmas neiedegas pret tevi un tevi neizdeldē no zemes virsus. [Tora, Likumu grāmata, Vaethanan, 6:14 – 6:15]
Jautājums: Ko nozīmē „nesekot citiem dieviem”?
Atbilde: Lieta tā, ja tu seko egoismam, tad tu seko Faraonam, kurš sevī iemieso visu, sakot: „Kas ir Radītājs, lai es Viņu klausītu”. Tā ir Radītāja pretējā puse, kuru Viņš pats mums demonstrē, lai mēs saprastu, ka atdeves un mīlestības īpašība ir augstāka par egoisma īpašību. (vairāk…)
Jautājums: Vai var apgalvot, ka materiālās un garīgās pasaules atšķirība ir tajā, vai mēs savu eksistenci apzināmies vai neapzināmies? Pat mūsu pasaules zinātnieki stāsta, ka mēs eksistējam neapzināti.
Atbilde: Patiešām, mēs eksistējam automātiski, absolūti neapzināti un vispār nesaprotam, kas mēs esam, ko darām un kādēļ. Visi mūsu orgāni, šūnas, viss kas atrodas mums visapkārt, tas viss mums tiek atainots no augšienes un tikai tad mēs sajūtam mirkli, kuru izdzīvojam. (vairāk…)
Jautājums: Vai var teikt, ka izvēles brīvība ir ilūzija? Tādēļ, ka Radītāja nolūks jau ir noteikts un vēlamies mēs to vai nē, mēs visi nonāksim pie Viņa atklāsmes, bet man tikai ir ļauts izvēlēties, sekot šim nolūkam vai nē.
Atbilde: Tas ir nepareizi. Neskatoties uz to, ka radīšanas nolūks un mans galīgais stāvoklis jau ir noteikts, ir ļoti svarīgi, kā es pieņemu to, ka Radītājs mani vada, tāpēc ka tikai izejot no tā, ka es pareizi uztveru to, kā Radītājs pret mani attiecas, es spēju sniegt Viņam baudu. (vairāk…)
Jautājums: Jūs apgalvojat, ka viss attīstās pēc noteiktas programmas un tajā pat laikā stāstāt par gribas brīvību. Vai šeit nav pretruna?
Atbilde: Nē. Attiecībā uz visu cilvēci patiešām eksistē vispārējā attīstības programma un atsevišķa attīstības programma attiecībā pret katru cilvēku.
Tomēr virzīties pa ceļu, kurš tev jau iepriekš nolemts tu vari vai nu piespiedu kārtā, kad tevi kā dzīvnieku dzen uz priekšu ar ciešanām, vai kā cilvēks, tiecoties uz priekšu apzināti. Tāda ir atšķirība. (vairāk…)
Jautājums: Kur atrodas punkts, no kura sākas mana brīvā izvēle? Kas jāietver šim punktam? Kā es redzu caur to pasauli? Kā es dalu visas lietas svarīgajās un nesvarīgajās, dārgās un nenozīmīgajās, kā izveidoju prioritāšu skalu?
Atbilde: Izvēles brīvība sākas no tā punkta, kas dēvēts par dvēseles pamatu. Tieši no šī punkta sākas dvēsele. Tāpēc šī punkta meklējumi – galvenais, caur ko mēs izejam un nodarbojamies sagatavošanās periodā.
Noskaidrot brīvības punktu iespējams sasniedzot tikai pirmo, vismazāko atdeves īpašības pakāpi. Tad mēs sākam saprast, kas mums ir jāizvēlas un no kā. Izvēle vienmēr atrodas starp divām alternatīvām.
Ja izvēlei mums iedos divas pilnīgi identiskas lietas, mēs nespēsim izvēlēties. Mēs svārstīsimies no vienas lietas uz otru un tā arī nespēsim izšķirties. Vienai attiecībā pret otru jāatrod kāds trūkums vai priekšrocība. (vairāk…)