Mums šķiet, ka pasaule it kā atrodas ārpusē, ārpus mums. Taču tā ir tikai ilūzija, kas mums dota, lai mēs spētu to labāk saredzēt. Ja pasaule neatrodas manī, bet ārpusē, tad es izturos pret to kritiski, vērojot to kā zem palielināmā stikla. Šādu palielinājumu man sniedz ego.

Ja es kādu mīlu, tad viņā nemanu trūkumus. Turpretī, ja es kādu ienīstu un nepieņemu, tad dabiski, ņemot vērā manu egoismu, katru sīkumu viņā pārvēršu lielā netikumā un visu traktēju vēršot uz apsūdzības pusi.

Taču patreiz nav svarīgi, kurā pusē es vērtēju: labajā vai ļaunajā – galvenais, ka tādā ceļā varu atklāt vairums papildu īpašību, ar lielāku atrisināšanas spēju. Tāpēc mūsu pasauli mēs redzam kā ārējo, lai gan tā pilnībā ir iekšēja. Es it kā no sevis būtu visu izmetis uz ārieni, lai detalizētāk sevi izpētītu, kā zem mikroskopa. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 1. p.: Palūkojoties uz sevi, mēs jūtamies sabojāti un zemiski līdz tādai pakāpei, ka nav neviena cita, kas sevi grūstu tādā kaunā kā mēs. Raugoties uz To, kurš mūs radījis, sanāk, ka mums jāatrodas pakāpienu virsotnē, kura apveltīta ar slavinājumiem kā nekas cits, jo no Veidotāja, kas ir pati pilnība, jānāk absolūtām darbībām.

Patiešām, mēs redzam, ka Daba ir pati pilnība un viss tajā iekārtots daudzkārt labāk nekā mums. Cilvēka attiecības ar tuvākiem nonākušas tiktāl, lai piespiestu, nogalinātu, visu absorbētu sevī, ekspluatētu, gūtu pār viņiem uzvaru visā. Mēs redzam, ka šāda pieeja ir kaitīga. Lai dzīvotu normālu dzīvi, būtu labāk, ja mēs sadzīvotu, veidojot labas attiecības uz savstarpējības principiem, saudzējot dabu un viens otru. Tāpat mēs mācām bērnus nekauties, nebūt skopiem, bet rotaļāties kopā. Taču noskaidrojas, ka bērni uz to nav spējīgi un pieaugušie – arī. Sanāk, ka mums ir slikts raksturs. To, lūk, mēs atklājam, paveroties uz pašiem sevi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Un viņš studē Viņa Toru”: Kā atklājam Esteres vīstoklī: „Pēc šiem notikumiem ķēniņš godāja Amanu”. Saskaņā ar veselo saprātu to ir grūti izprast, jo pēc tam, kad Mordehajs izdarīja ķēniņam pakalpojumu, vai tad ķēniņam nebija jāceļ godā Mordehajs nevis Amans?

Tas izskaidrojams šādā veidā: laikā, kad cilvēks neredz patieso sava ļaunuma seju, tas ir, Amana formu, tad viņš nav spējīgs lūgt Radītāju palīdzēt viņam pieveikt šo ļaunumu.

Tikai tad, kad cilvēks redz savu briesmīgo Amana spēku, kas vēlas iznīcināt un nolemt bojāejai visus jūdus (proti, nogalināt visu, kas attiecas uz vienotību), kas neļauj cilvēkam neko izdarīt atdeves labā, tādā gadījumā var vērsties ar patiesu lūgšanu. Tad Radītājs viņam palīdzēs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Ja galvenais ir vilties savos spēkos garīgajā ceļā, tad kādēļ vēl papildus apgrūtināt mūs ar dažāda veida materiālajām problēmām?

Atbilde: Radītājs neapgrūtina tevi un neliek tev ceļā nekādus šķēršļus. Tu pats sapinies. Tu būtu varējis no pirmā mirkļa, tikko uzsākot mācības, uzreiz ieklausīties padomā, ka jāizlabo attiecības starp mums – tur atrast mūsu saikni un šajā saiknē atklāt garīgo pasauli.

Tev neviens netraucēja vienkārši pieņemt šo padomu un izpildīt. Tad šķēršļi, kas pastāvīgi pastiprinās, tev neliktos kā traucēkļi, tā būtu katrreiz jauna vēlme, kas ļautu atklāt nākamo, daudzkārt augstāku pakāpi. Šī pakāpe netraucētu, gluži otrādi, palīdzētu tev pacelties augšup un palielināt, nostiprināt saikni, atklāt tās iekšējo būtību, kas dēvēta par gaismu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 27) skolniekiem: Protams, es vēlos apvienoties ar jums ar visu savu miesu un dvēseli, šajā un nākamajā pasaulē. Taču es nespēju strādāt savādāk, kā tikai garīgajā un dvēselē, jo pazīstu jūsu dvēseli un spēju ar to apvienoties.

Turpretī jūsu sirdī nav iespējams strādāt savādāk, kā tikai ķermenī, jo jums nav izprotams mans garīgums, lai prastu ar to apvienoties. To saprotot, jūs tāpat sapratīsiet, ka es pats nejūtu nekādu attālumu no jums, turpretī jums, protams, nepieciešama ķermeņa un vietas tuvība, taču tas tikai attiecībā pret jums pašiem un jūsu darbu, nevis attiecībā pret mani un manu darbu.

Es lūdzos Radītājam, lai Viņš vestu jūs pa īstenības ceļu un lai jūs atbrīvotos no visiem pavērsieniem, kas ceļā jums uzglūn un lai ko jūs darītu, jūsu rokās Radītājs gūs panākumus. Turpretī no savas puses, jums stingri jāseko manam ceļam, kuru esmu jums izklājis, ar jūsu prātu un sirdi, kaislīgā tieksmē un lūgšanā un tad, bez šaubām, Radītājs mūs novedīs pie panākumiem, un drīzumā mēs apvienosimies ar miesu un dvēseli šajā pasaulē un nākamajā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

No Rabaša raksta “Israēl, atgriezies pie sava Radītāja”: Kāpēc Radītājs tiek dēvēts par sasisto siržu dziednieku? Tāpēc, ka cilvēkā galvenais – “sirds” – tilpne, kas saņem visu svētumu no augšienes. Taču, ja šī tilpne ir sasista, tad viss, ar ko tā tiek piepildīta, izplūst uz ārieni. Tāpēc, ja sirds ir sasista, tas ir, atrodas egoistiskās vēlmes varā, tad tajā nespēj ienākt gaisma, pretējā gadījumā tā visa nonāks pie nešķīstajiem spēkiem. Tas tiek dēvēts par “sasisto sirdi”.

Radītājs spēj cilvēkam palīdzēt tikai tad, kad sirds sajutīs, ka ir sasista. Līdz tam brīdim nav kam palīdzēt. Sirds sasitas vienā reizē, taču mēs to labojam mazās daļās, un tas ir milzīgs atvieglojums mūsu darbā. Mums nav jāiegulda milzīgas pūles, lai izlabotu visu uzreiz: no sava esošā egoistiskā stāvokļa tiešā ceļā līdz Bezgalības pasaulei.

Tā vietā savu labošanos mēs varam veikt pakāpeniski, mazām porcijām, it kā nestu ķēniņa dārgumu krātuvi pa vienai monētai no vienas vietas uz otru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 57): Tajā mirklī, kad pārpildīsies tavu pielikto pūliņu trauks, atnāks lūgšanas laiks. Taču līdz šim brīdim tici tam, ko sacījuši viedie, ka nav iespējams rast garīgo atklāsmi, nepieliekot pūles.

Tad, kad piepildīsies pielikto pūļu mērs un tava lūgšana kļūs pilnīga, tad Radītājs atbildēs uz to ar visu savu devību, kā sola viedie: „Tici, ka ieguldīji pūles un atradi!” Līdz tam tu neesi spējīgs uz lūgšanu, kuru Radītājs sadzirdēs.

Visa šī pasaule, visas augstākās pasaules, visas to pakāpes, kuras lejupnāk no augšienes virzienā uz leju, viss mūsu darbs šajā pasaulē paredzēts tikai tam, lai sasniegtu lūgumu, kliedzienu, lūgšanu, vēršanos pie gaismas, Radītāja, lai Viņš mūs izlabotu. Turpretī mūsu uzdevums – tikai atklāt vajadzību laboties un tur mums nebūs atlaides. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Pasaulē miljoni cilvēku gaida Mesiju. Kāpēc kabalisti sākotnēji nepaskaidroja jēdzienu „Mašiah”?

Atbilde: Cilvēkiem to nav iespējams paskaidrot. Labāk es paskaidrošu tev, bet papūlies to nodot citiem.

Mēs atrodamies lielā pasaulē, milzīgā realitātē, taču uztveram no tās tikai pavisam mazu daļu, kuru dēvējam „šī pasaule”. Dzīve un nāve – viss notiek šajā mazajā sfērā ar nosaukumu „Visums”.

Viss ir atkarīgs no apziņas. Mūsu ķermenis attiecas tikai uz dzīvniecisko līmeni, taču ar to mēs sevi šodien asocējam: barojam un dzirdam, mazgājam un liekam gulēt, īsāk sakot, pastāvīgi par to rūpējamies.

Tā esmu iekārtots: ja ķermenis ir dzīvs un vesels – man ir labi, ķermenis slimo – man slikti, ķermenis mirst – un es kopā ar to. Man šķiet, ka izņemot ķermeni, nekā cita nav. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē atdeve tuvākajam un kāpēc nav tiešs, neatliekams sods par atdeves sabiedrībai likuma nepildīšanu?

Atbilde: Veikt atdevi tuvākajam nozīmē palīdzēt viņam virzīties uz mērķi. Pretējā gadījumā tā nav atdeve, ja tikai runa neiet par palīdzību vitālo vajadzību nodrošināšanā. Katram nepieciešami līdzekļi, lai eksistētu, jo nedzīvajam, augu un dzīvnieciskajam līmeņiem ir jāuztur sava dzīvība. Taču visā pārējā nepieciešams tikai palīdzēt tuvākajam iziet cilvēciskās attīstības stadiju.

Attiecībā uz neatliekamo sodu par atdeves likuma nepildīšanu, tas nav iespējams. Tūlītējs sods tev tāpat liktu darboties kā nedzīvajai, augu un dzīvnieku dabai: ja kas izdarīts ne tā kā nākas – uzreiz saņēma sodu, rīkojās pareizi – atalgojums. Tad tu vienkārši būtu „ieprogrammēts” tāpat kā dzīvnieks.

Taču, kāds no tā labums, ja tevī neattīstās Cilvēks? Tas var attīstīties tikai apzināti, apdomāti, sapratnes, attīstības, jaunu īpašību iegūšanas ceļā, bet galvenais, jaunu vērtību iemantošanas ceļā, virzoties augšup, virs ikdienišķā līmeņa, pie nesaistošiem lēmumiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kādā tilpnē cilvēks atklāj garīgo pasauli?

Atbilde: Atstarotajā gaismā – citiem vārdiem, atdevē, kad viņš rūpējas par tuvāko vairāk kā par sevi pašu, kad tuvākais viņam svarīgāks par sevi pašu.

Jautājums: No kā cilvēkam jāatsakās, lai iegūtu šo garīgo tilpni?

Atbilde: No domām par sevi.

Kā es, būdams pilnībā egocentrisks, pāriešu pie tāda stāvokļa, kurā pilnībā pārslēgšos citiem par labu? Kur ņemt tādu vēlmi, kur rast spēkus, kā pielikt pūles?

Šeit man palīdzēs gaisma, kas atgriež pie Avota. Tas arī tiek dēvēts par „brīnumu iziešanā no Ēģiptes”: es atbrīvoju jūtas un prātu no savas vēlmes varas, no raizēm par sevi pašu un veltu to tuvākajam. Protams, to nav iespējams izdarīt vienpersoniski. Gūsteknis nespēj atbrīvot sevi no ieslodzījuma, nespēj izvilkt aiz matiem no purva. Vēlme un rūpes par sevi ir viss, kas man pieder. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→