Jautājums: Kāpēc kabalisti lika šķēršļus parastās pasaulīgās zinātnes izplatīšanai  Izraēlas tautas vidū?

Atbilde: Kabalisti nelika šķēršļus zinātnes izplatīšanai, bet tikai tajā mērā, cik liela ir vajadzība pēc šīs zinātnes. Līdz Tempļa nopostīšanai visa tauta nodarbojās ar garīgo izzināšanu ar visu savas dvēseles uzticību. Kādēļ tad viņiem rastos vajadzība pētīt vaboles mežā vai elektrību?

Ārējā zinātne pēta, kādā veidā strādāt ar visām iespējamām gaismas izpausmēm šajā pasaulē viszemākajā pakāpē. Tajā nav nekāda labuma, ja tiešā veidā es varu strādāt ar Radītāju, ar tām pašām parādībām augstākajā līmenī. Tur es patiešām iekļaujos darbībā un strādāju ar parādību, tā ir liela atšķirība. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Jautājums: Ja ar kādu notiek nelaime, pirmā doma, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, bet otrā doma – labi, ka tas nenotika ar mani. Un šī gļēvulība tev parāda, ka parokoties dziļāk, tur nekā cita nav.

Atbilde: Ne jau gļēvulība parāda, bet Radītājs tev parāda, ka tu esi egoists un tavā attieksmē pret citu cilvēku nav nekā cita, izņemot egoismu.

Jautājums: Un ko darīt?

Atbilde: Lūgt, lai varētu laboties līdz tādam stāvoklim, kad pārdzīvosi par citu tik lielā mērā, ka labāk būtu saslimis viņa vietā. Lūk, kad cilvēks vēlas slimot otra vietā, viņš kļūst absolūti vesels. Taču tikai tādā gadījumā, ja viņš to prasa labošanās nolūkā.

No nodarbības krievu valodā, 07.02.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds grāmatai „Panim Meirot””, 3. p.: Zināms, lietderīgais un kaitīgais spēks darbojas paralēli, tas ir, jo vairāk labuma, jo vairāk arī iespējamā ļaunuma. Un par cik katra atsevišķa cilvēka spēks ņem virsroku pār visu dzīvnieciskās pasaules spēku visās paaudzēs un laikos, tad arī ļaunais spēks tajā ņem virsroku pār visiem.

Un kamēr tas nav pacēlies tik lielā mērā, lai savu spēku izmantotu tikai labiem mērķiem, tam nepieciešama pastiprināta aizsardzība, lai tas neiegūtu par daudz gudrības un zinību. Tādējādi pirmie viedie noslēpa Zinības no ļaužu masām, aiz bailēm, ka gadīsies negodprātīgi mācekļi, kuri zinību spēku izmantos ļaunos nolūkos un nodarīs kaitējumu, un, izmantojot cilvēka milzīgo spēku, lai apmierinātu savu mežonīgo dzīvniecisko kaisli, iznīcinās visu universumu. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka dvēsele pilnīgi atdalās no Radītāja un tajā pašā laikā līdzinās Viņam pēc īpašībām? Atbilstoši garīgajiem likumiem, ja abiem ir vienlīdzīgas īpašības, tad abiem ir jābūt vienam veselumam?

Atbilde: Dvēsele ir vēlme saņemt, nevis vēlme atdot. Tādā gadījumā, kāpēc dvēsele tiek dēvēta par atdodošo? Neskatoties uz to, ka tā ir vēlme saņemt, tā pilda darbības, ar kurām pielīdzinās atdeves vēlmei.

Kaut gan tās iekšienē „sēž” vilks, taču no ārpuses izskatās, ka tā būtu aitiņa. Tagad viss ir atkarīgs no tā, kā šis vilks uzvilks sev šo aitas ādu vai novilks to – pēc savas izvēles un vēlmes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā mērīt savu stāvokli ārpus vēlmes gūt baudu un vai tas ir iespējams, ja mēs pastāvīgi tajā atrodamies?

Atbilde: Tas nozīmē, ka esmu gatavs palikt uz mūžiem savā esošajā stāvoklī, tas ir, absolūtā atdevē (hefec hesed), lai kas notiktu. Turklāt, jo augstāk es paceļos augšup, jo zemāk nolaižas mans stāvoklis hefec-hesed, proti, izplatās viszemākajā līmenī. To dēvē par dimensiju ārpus vēlmes baudīt. Stāvoklī hefec-hesed es neradu kādus nolūkus, bet pūlos palikt pēc iespējas mazākā pastāvīgā stāvoklī.

Tiek uzskatīts, ka es radu nolūku ārpus vēlmes gūt baudu, ja atalgojumu neuztveru kā piepildījumu savam egoismam. Šādu spēju es saņemu gluži kā dzelzs stieni, kas pacelts augšā ar magnētu. Pateicoties magnētam, dzelzs stienis var karāties gaisā. Tāpat arī vēlme, atbilstoši tam, kā gaisma uz to iedarbojas, vēlme paceļas no sava egoistiskā nolūka un var karāties gaisā, atdeves nolūkā.

Pati vēlme nemainās, taču tās nolūks no sevis pašas pagriežas uz tuvāko, tas ir, Radītāju. Tādā veidā mēs saņemam iespēju vērtēt ārpus vēlmes baudīt.

No sagatavošanās nodarbībai, 02.03.2014.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 69. p.: Ja cilvēks pieliek pūles Toras iekšējās daļas un tās noslēpumu studēšanā, tad atbilstoši tam noved pie tā, ka pasaules iekšējās daļas – „Israēla tautas” – tikumība pacelsies arvien augstāk un augstāk virs pasaules ārējās daļas – „pasaules tautām”.

Tātad viss atkarīgs no tā, kam tiek dota priekšroka, iekšējam vai ārējam. Abas šīs daļas ir nepieciešamas – gan Torā, gan mūsu darbos, gan nolūkos, vēlmēs, lai kas tas būtu. Mums vienmēr ir jāatšķir – kas atrodas iekšienē, bet kas ārpusē, – un viens ir jāvērtē augstāk par otru.

Līdz ar to cilvēks tur kursu uz pareizo mērķi un virzās uz priekšu. Būtībā mums nav citas nodarbes, kā katru savas dzīves mirkli vērtēt augstāk iekšējo salīdzinājumā ar ārējo. Atklāt, kas ir kas un vienu likt virs otra. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→