No Rabaša raksta „Kapēc taisnīgie izpaužas pateicoties grēciniekiem”: Lai cilvēks virzītos uz priekšu garīgajā ceļā un sasniegtu pilnīgu atdevi, nevis apstātos pacēluma stāvoklī, uzskatot, ka tālāk nav kurp virzīties, Radītājs pārvērš viņu par grēcinieku, sūtot viņam noziedzīgas domas par to, ka nav vērts strādāt Radītāja labā, bet gan tikai savā labā.

Tā cilvēks krīt, taču nesaprot, ka kritums viņam tiek dots kā palīdzība virzībai uz priekšu, bet uzskata, ka iet pretējā virzienā. Tāpēc viņš jūtas kā pakārts starp debesīm un zemi, sliktākajā stāvoklī, salīdzinājumā ar jebkuru citu cilvēku uz zemes un tāpēc ir gatavs vērsties pie Radītāja ar lūgšanu.

Radītājs dzird jebkuru lūgšanu, kā sacīts: „Tam, kurš atnācis attīrīties – palīdz” – ar to, ka iedod viņam svēto dzēseli. Sanāk, ka noziedzīgas domas cilvēkam tika sūtītas, lai viņš varētu palūgt Radītājam palīdzību, pretējā gadījumā viņš tā arī paliktu tajā pašā stāvoklī visu savu dzīvi, kā pašā darba sākumā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kas mudinās mani mīlēt tuvāko? Kālab es viņu mīlēšu?

Atbilde: Pirmkārt, mēs runājam par mīlestību nevis pret tuvāko cilvēku, nevis pret sirds izredzēto, bet pret to, ar kuru tev sākotnēji bija pilnīga „neitralitāte”, bet pēc tam jūs sākāt apvienoties kopīga garīgā mērķa vārdā, kuru nav iespējams sasniegt bez savstarpējās saiknes.

Ceļā uz mērķi jūs sajūtat savstarpēju nošķirtību, līdz pat lielam naidam. Jūs strādājat ar šo naidu, katrreiz izjūtot sirds apgrūtinājumu, reizēm modinot mīlestību, bet pēc tam no jauna nocietinoties. Jūs pastāvīgi pārdzīvojat pacēlumus un kritumus, pie tam pamatā izjūtat tieši nošķirtību un naidu.

Jūs pastāvīgi pūlaties ieņemt nepiedalīšanās „nišu”, kas vismaz ļauj uzturēt ārējos sakarus, lai gan neved uz virzību uz priekšu. Tas ir vissliktākais „nedzīvais” stāvoklis, kad biedri neiedrošinās viens ar otru satuvināties, bīstoties atklāt naidu. Taču bez naida nav iespējams virzīties uz mīlestību un paliek tikai viena vienaldzība. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 107. p.: Pēc tam, kad cilvēks izpelnas Radītāja gaismas atklāsmi tādā mērā, ka katrs viņa izdarītais pārkāpums, tostarp ar ļaunu nolūku, pārvēršas viņam bauslī, viņš kļūst jautrs un priecīgs par visām izciestajām mocībām, rūgtām ciešanām un vairums raizēm, kuras izgājis savas dzīves laikā, sākot no divkāršās un vienkāršās apslēptības.

Tās pārvēršas viņam tagad parastā priekšdarbā, kas vērsts uz baušļa izpildīšanu, lai pēc tam saņemtu par to lielu un brīnumskaistu atalgojumu uz mūžīgiem laikiem.

No šiem vārdiem izriet, jo vairāk esmu cietis, jo vairāk tagad iegūšu. Vai tad man ir vērts izjust ciešanas, lai pēc tam saņemtu lielāku labumu? Tā tas sanāk mūsu valodā, mūsu egoistiskajā uztverē. Pagātne nedzēšas – labošanās ir tajā aspektā, lai pārvērstu to no rūgtas patīkamā. Vēlmes vietā, kas cietusi no tumsas un iztukšotības, kariem, slimībām, sāpēm, tas ir, piepildījuma trūkuma, mēs tagad jūtam piepildījumu, bet tā iekšienē atalgojumu un mīlestību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Novosibirskas kongress, 2. nodarbība

Jautājums: Ar ko atšķiras garīgums no dvēseliskuma? Ir cilvēki sirsnīgi, patīkami, bet garīgs cilvēks var būt ne ļoti patīkams. Kāda starp viņiem ir atšķirība?

Atbilde: Par dvēseliskiem mēs dēvējam ikdienas dzīvē patīkamus cilvēkus, kuri gatavi uz ātru līdzjutību. Tāds cilvēks tevi saprot, tev ir tuvs, var būt līdzcietīgs, palīdzēt utt.

Garīgs cilvēks ir tas, kurš, salīdzinājumā ar mūsu pasaules cilvēku, skarbā darbā ar sevi, „laužot zobus”, spītējot sev, ar milzīgu spriedzi pāraug par kaut ko abolūti citu – atdeves īpašībā, kuras nav mūsu pasaulē.

Pie tam šī īpašība veidojas pateicoties milzīgai tieksmei, milzīgam nolūkam, milzīgai piepūles koncentrācijai, uzmanībai, pastāvīgam darbam un ļoti stiprai kontrolei pār sevi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātne un filozofija”: Pastāv līdzība par to, kā Ašmadejs izdzina ķēniņu Zālamanu no Jeruzālemes un ieņēma viņa troni. Zālamans devās no vienām durvīm pie otrām, skaidrojot, kas viņš ir, taču viņam neticēja. Tāpat arī filozofija ieņēma kabalas vietu: filozofijas traktātus ir vieglāk saprast, par cik meli ātri iedzīvojas. Būdams par visiem gudrāks, Zālamans stāvēja augstāk par visiem un pat izcili viedie nespēja viņu izprast līdz galam…

Patiešām, kā kabalists, kurš atrodas visaugstākajā garīgās izzināšanas līmenī, var paskaidrot kaut ko cilvēkiem? Pie tam, ja daudzu nodomi neaiziet tālāk par personīgo kabatu un pusdienu galdu. Ārpus šīm robežām cilvēks vienkārši neko neredz. Teleekrāns ir viņa redzes loka robeža.

Daži vēl interesējas par ziņām, bet citiem nav pat elementāru zināšanu par pasauli, kurā viņi dzīvo. Par to liecina vairums testu un eksāmenu rezultāti. Piemēram, krievu un gruzīnu konflikta laikā daudzi amerikāņi nolēma, ka runa iet par kara darbībām Džordžijas štatā. Pat pamatzināšanas ģeogrāfijā un dažādu valstu atrašanās vieta bieži vien izrādās „nepieejama greznība” „izglītotajā” pasaulē. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Rakstā „Kabalas zinātne un filozofija” Bāls Sulams mums pierāda, ka filozofijā nav nekā patiesa, par cik šīs zinātnes izpētes pamats ir nederīgs. Filozofi bāzējas uz izdomātām koncepcijām, kurām nav reāla fundamenta. Izpētīt var tikai materiālu un materiālā ietērptu formu, turpretī filozofi nodarbojas ar abstraktu formu un būtību.

Patiesībā mēs nekad nevaram zināt, vai mums ir izdevies nonākt līdz abstraktai formai; bet būtība izzināšanai vispār nav pieejama, un mēs pat nespējam to iedomāties. Tādējādi filozofijai nav nekādu pierādījumu, nekāda reāla pamatojuma. No šejienes izriet liels sajukums un pretrunas, kas mūsdienās filozofiju pārvērta „lamu vārdā”. Tās vietā mēs varam paļauties tikai uz materiālistisko psiholoģiju, kura pilnībā balstīta uz lietišķo zinātnisko pētniecību, nopietnu un faktoloģisku.

Psiholoģija pēta tikai parādības, kas raksturīgas materiālam, – formu, kas ietērpta materiālā. Tas ir pareizi, taču no otras puses, psiholoģija neielūkojas augstāk, un tāpēc tā ir ierobežota. Tikko dzimusi pagājušā gadsimta sākumā, psiholoģija jau izgāja savu attīstības ceļu un pabeidza to aptuveni 80. gados. Tai vienkārši nebija ko vairāk pētīt. Faktiski materiāls beidzās, bet viss pārējais iziet ārpus mūsu iespēju ietvariem. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Kas tiek domāts ar vārdiem: „Pateicoties pūlēm, pieliktām Toras apgūšanā, izpelnīsies Radītāja vaiga atklāsmi”?

Atbilde: Par Toru dēvē egoistiskās sākotnes labošanās metodiku, kā sacīts: „Es radīju ļauno sākotni un kā piedevu tai Toru, kā līdzekli ļaunās sākotnes labošanai”. Es mācos tāpēc, lai pievilktu sev gaismu, kas apslēpta augstākajās pakāpēs, gaismu, kas atgriež pie sava avota.  Šī gaisma ir iekļauta Torā. Es ceru, tā mani mainīs: dos man jaunu prātu un jaunu sirdi – visu jaunu līdz tādai pakāpei, lai es sevi vispār nepazītu.

Taču galvenais šajā jaunajā „Es” būs tas, ka man atklāsies Radītājs. Tas nozīmē, ka manī sāks valdīt atdeves un mīlestības spēks. Tāpēc es „pielieku pūles Toras apgūšanā”. Taču ne tādēļ, lai saņemtu abstraktas zinības, bet vēloties savienoties ar apgūstamo materiālu. „Uzzināt” – nozīmē nodibināt saikni. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 99. p.: „Un nostājās kalna pakājē”. Tā notiks pēdējās atbrīvošanās laikā, tas ir, mācekļu vadībā, kas mantojuši zināšanas no viedajiem, līdzīgi vergam, kurš iet līdzās sava kunga zirgam.

Jautājums: Kā panākt, lai vergs ietu līdzās kunga zirgam, nevis otrādi?

Atbilde: Tas ir atkarīgs no mums. Bāls Sulams Zoar Grāmatas Priekšvārda beigās raksta, ja savā darbā mēs pareizi sadalīsim iekšējo un ārējo, tad arī pasaulē viss dalīsies atbilstoši. Un otrādi, ja mēs sevī neveicam pareizo dalījumu, tad arī pasaule dalās nepareizi.

Tādējādi visi pasaules pārmetumi liecina tikai par to, ka tu pats vēl neesi iekšēji dalīts pienācīgā veidā. Tev iekšējie, garīgie jēdzieni, tādi kā atdeve, mīlestība, Radītājs, grupa nepaceļas virs materiālā jēdziena. Rezultātā tu visu pasauli apgriez otrādi “ar kājām gaisā”, nolaižot iekšējo lejup un ārējo paceļot augšup kā kaut ko svarīgu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 96. p.: Un tie, kuri izpelnījušies, vairs nevar atkāpties no pienācīgas baušļa izpildes, līdzīgi cilvēkam, kurš nespēj atkāpties no brīnišķīgas baudas, kas nāk viņam rokās. Turpretī no pārkāpuma viņi bēg prom kā no ugunsgrēka.

Par viņiem sacīts: „Jūs, kas saliedēti ar jūsu Radītāju, dzīvojat visi šodien”. Radītāja mīlestība atnāk, un tiek dota viņiem kā personīgā mīlestība caur dabiskiem kanāliem, kurus cilvēkam sagatavojusi radījuma daba. Un tagad zars ir saistīts ar savu sakni kā tam pienākas, un dzīve milzīgā parpilnībā nepārtraukti tiek dota zaram no sava avota. Tādējādi Toru dēvē par „dzīvi”.

Attiecībā uz mums pagaidām tā nav „dzīve”. Ja mēs tādu stāvokli justu, tad uztvertu to kā melnu baismīgu bezdibeni. Īstenībā dzīve ir bezgalīga bauda no atdeves tuvākajam. Cilvēks iegūst vēlmi atdot un līdz ar šo vēlmi paceļas pāri savai vēlmei baudīt, to tāpat arī izmantojot atdeves dēļ. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātne un filozofija”: Pagājis filozofu laiks un beigusies to vara, kuri pieturas pie filozofiskām koncepcijām. Par to jāizsaka pateicība pētniekiem, kas nodarbojas ar materiālistisko psiholoģiju, kura uzcēla savu fundamentu uz filozofijas drupām un iekaroja sabiedrisko domu.

Visi jau atzīst filozofijas nenozīmīgumu, par cik tā nav izveidota uz reāla pamata… Tādējādi esam pateicīgi materiālistiskajai psiholoģijai, kas deva filozofijai iznīcinošu triecienu.

Tā ir ļoti delikāta tēma. Savā laikā filozofija centās pārņemt savā varā ebreju tautu un ieņemt kabalas zinātnes vietu. Turpretī psiholoģija it kā saglabāja šo vietu kabalas pārraudzībā, tajā pašā laikā filozofija nonāca līdz savam beigu posmam

Taču divdesmitā gadsimta gaitā arī psiholoģija sevi pilnībā realizēja. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→