Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 442. p.: …Jo no Tempļa sagraušanas dienas lejā, Radītājs zvērēja, ka neienāks augstākajā Jeruzalemē, kamēr neienāks Israēls zemākajā Jeruzalemē… Par to sacīts: “Svēts būdams tavā vidē, Es nenākšu uz pilsētu”. (vairāk…)
Cilvēki, kuros mostas punkts sirdī, visdaudzveidīgākajos ceļos nonāk līdz kabalas zinātnei, kura skaidro, kā realizēt šo punktu balstoties uz vēlmi, kā izveidot ekrānu un nolūku pāri vēlmei, un atrasties priekā jau citā līmenī – priekā no tā, cik lielā mērā es spēju atrasties atdevē, identificēt sevi ar sākotnējo augstāko spēku, kurš radīja vēlmi un tajā ielika šo punktu, ar kura palīdzību es varu pacelties pāri vēlmei un saplūst ar augstāko spēku.Radījums, kurš sastāv no vēlmes un punkta, kurš tiecas pēc Radītāja, veicot labojumus, attīsta šo punktu līdz tādai pakāpei, ka tas pārvēršas par ekrānu un tad jau virs ekrāna tas var dot Radītājam, gaismai, tāpat kā gaisma un Radītājs dod radījumam, – un no tā izjūt prieku. (vairāk…)
Jautājums: Vai pietiekami izlabot sevi, lai ar to izlabotu visu pasauli?
Atbilde: Nē. Ņemot vērā, ka pastāv saikne starp dvēselēm, neviena dvēsele (pakāpe) nespēj pabeigt savu labošanos, neizlabojot nākamās pakāpes daļas. Neviens cilvēks nedzīvo sevis dēļ un visa sistēma – tā ir savstarpējās atdeves sistēma. Tādējādi nevar būt, lai kāds labotu sevi sevis dēļ. Katrs dzīvo tam, lai nodrošinātu labošanos un piepildījumu citiem. Nevar tā būt, ka sevi labojošai dvēselei nebūtu daļiņas, kuru tās labā būtu izlabojuši priekšgājēji un daļiņas, kuru tai pašai jāizlabo citu labā. (vairāk…)
Bez Rabaša rakstiem mēs nezinātu, kā pareizi orientēt sevi uz mērķi, jo Bāls Sulams sniedz mums akadēmiskus padomus, no milzīga garīgā augstuma. Mēs neesam spējīgi iegūt no turienes detaļas, lai spētu savstarpēji apvienoties, lai veiktu vismaz vienu soli un praktiski to realizētu. Taču Rabašs sāk tieši no pirmā, sākuma punkta un izskaidro mums katru soli. Balstoties uz viņa rakstiem mēs jau labāk spējam izprast un realizēt Bāla Sulama metodiku. Kad nonākam pie tiešas Kabalas realizācijas, Radītāja atklāšanas praktikas, mums kļūst nepieciešami Rabaša raksti un Zoar Grāmata. Rabaša raksti palīdz mums noformēt pareizo nolūku, bet Zoar Grāmata – pietuvināt nolūku tam, kurš atklāj garīgo pasauli, gaismu. (vairāk…)
„Klipat Noga” – tas ir stāvoklis „puse labais/ puse ļaunais” un tas ir ļoti smalks un saspringts. It kā cilvēks atrodas uz liela nozieguma izdarīšanas robežas, vai otrādi, ļoti labas rīcības, ja saņems palīdzību. Taču viņš svārstās un nav spējīgs nosliekties ne uz vienu pusi, ne uz otru, it kā būtu sašķēlies divās daļās, nav spējīgs izdarīt galīgo izvēli, nezinot, uz kuru svaru kausa pusi pārnest šo pēdējo, izšķirošo gramu. No vienas puses, viņš nav spējīgs atteikties no sava ego, no lielas vēlmes baudīt, no visa sava egoistiskā „īpašuma”. Taču no otras puses, viņš saprot, ka, ja patreiz viņš no tā neatbrīvosies pieņemot palīdzību no augšienes, tad nespēs pāriet uz citu pusi un ienākt garīgajā pasaulē. Tā viņš stāv ieejas vidū, nezinot, uz kuru pusi doties, kā bruņinieks krustcelē. Šis ir stāvoklis, kurā jāveic izvēle. Šeit tikai grupa, tikai augstākā gaisma spēj palīdzēt cilvēkam beidzot izšķirties nodot sevi augstākā rokās – un pāriet uz atdevi ar ticību, kas augstāka par zināšanām. Lūgšana šeit – ne par palīdzību, jo tas nozīmētu, ka cilvēks jau pieņēmis lēmumu. Taču lūgšana tieši par to stāvokli, kurā viņš nav spējīgs izvēlēties. Šis stāvoklis ir gada sākums, jaunu izmaiņu sākums. No vienas puses, mēs sajūtam sevi par grēciniekiem, bet no otras, mums nav spēka atteikties no visām šīm egoistiskām īpašībām un stāvokļiem. (vairāk…)
Kabalas zinātne nerunā par mūsu materiālo pasauli. Attiecībā uz jēdzienu “Adam Kadmon” es biju satriekts, ieraugot, kā aino materiālo formu kabalā, paužot to kā metafizisku jēdzienu saskaņā ar dievišķo saprātu… Pasarg Dievs, ļaut sev tā materializēt šos svētos jēdzienus, pat ja arī tikai ar mācību nolūku. (Garīgajā nav formas, bet pastāv tikai spēki un tādējādi mums iespējams attēlot tikai spēku samērus. Skat. Bāla Sulama attēlus “Sefer Ailan”).
Rabīns Kūks. Vēstule Nr. 1, 162. lpp. (vairāk…)
Kabalas zinātne nerunā par mūsu materiālo pasauli. Zoar Grāmata runā nevis par materiālajiem notikumiem (kuri norisinās cilvēka egoistiskajās vēlmēs), bet par augstākajām pasaulēm (kuras tiek sajustas altruistiskajās vēlmēs), kur laika kārtība (darbības) nav tāda kā materiālajā (egoistiskajā) pasaulē. Garīgie laiki izpaužas formu un pakāpju atšķirībā, kuras atrodas augstāk par vietu (egoistiskā vēlme) un laiku (darbību kārtība, jo cēlonis un sekas garīgajā atdeves īpašībā pretstatā to kārtībai materiālajā). Zoar Grāmata, Komentārs “Sulam”. Nodaļa Vayetze, 139. Kabalas zinātne runā tikai sākot no garīgās pasaules Asija saknes un augstāk (tas ir, augstāk par mūsu pasauli. Tādējādi visi tie, kas pūlas piemērot kabalu mūsu pasaulei – nejēgas vai šarlatāni).
Rabīns Nahmans no Breslavas. Sihot Moaran, 225.
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 244. p.: Nākamajai pasaulei sacīts: “Kā Koka dienas [būs] Manas tautas dienas”. “Kā Koka dienas” – tas ir, Dzīvības Koka. Tajā pašā laikā sacīts: “Iznīcinās Viņš nāvi uz mūžiem”, – jo Dzīvības Kokā nav izmaiņu un nav tajā nāves. Runa iet par to, ka cilvēks atrodas lēmuma pieņemšanas punktā, izvēlē starp labo un ļauno, klipat Noga. (vairāk…)
Kabalas zinātne nerunā par mūsu materiālo pasauli. Visi notikumi Torā – tie ir augstākie noslēpumi (tiem, kuri vēl nav ieguvuši atdeves īpašību un tādēļ nespēj izzināt to patieso jēgu). Zoar Grāmata, Komentārs “Sulam”. Nodaļa Behaalotecha, 58. Kabalas zinātne neko nerunā par mūsu materiālo pasauli (stāvokli, kurā valda egoisms).
Bāls Sulams. “Gribas brīvība”.
Jautājums: Kāpēc kabalisti tīšuprāt sajaukuši mums galvu, sarakstot savas grāmatas ar tādiem vārdiem, it kā runa iet par materiālo pasauli?
Atbilde: Tas darīts tādēļ, lai no šī sajaukuma tu sāktu izprast patiesību. Nesajaucot galvu, tu tā arī neko nesapratīsi. Tādējādi kabalisti uzrakstījuši tik daudz grāmatu, jo mums jānonāk pie atklāsmes, balstoties uz tās pretstatu: no vēlmes baudīt – līdz vēlmei dot. (vairāk…)