Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 28.-29. p.: Stājās Faraons ēģiptiešu zemē un nogalināja, un lēma sodu pār saviem valdītājiem, ministriem, ierēdņiem un visāda veida augstmaņiem. Pēc tam naktī viņš pieaicināja Mozu un Āronu: “Jo jūsu dēļ tas viss notika, tad dodiet savu svētību tāpat arī man, nenogaliniet”. Pēc tam pats viņus pavadīja un izvadīja no valsts. (vairāk…)
Jautājums: Vai pastāv atšķirība sievietes un vīrieša garīgajā attīstībā un kā tas izpaužas?
Atbilde: Ja runājam par vēsturisko procesu, mēs redzam, ka tikko Ābrams sāka atklāt Kabalas zinātni, viņš saņēma norādījumu saplūst ar savu sievišķo daļu: “Klausi, ko tev teic Sāra”. (vairāk…)
Zoar – pats spēcīgākais garīgā spēka avots, no kura mēs varam smelt gaismu, spēku – visu, ko cilvēks vēlas. Taču nepieciešams saprast, ka visu mēs saņemam saskaņā ar savu vēlmi. Ja vēlos sasniegt radījuma mērķi un esmu virzīts tieši uz to, tad saņemu no tā simtprocentīgu palīdzību un spēku. Turpretim, ja eju citā virzienā, tad atbilstoši manas novirzīšanās mēram, gaismai jāiedarbojas uz mani, uz manu vēlmi baudīt, lai to pakļautu sev un atgrieztu mani uz pareizā ceļa. Starpību starp tiešu virzību uz mērķi un novirzīšanos no tā es sajūtu kā ciešanas. Šīs ciešanas piespiež mani atgriezties. Tā mazs bērns, kuru turu aiz rokas, vēlas aizvilkt mani kaut kur sāņus, bet es noturu viņu un atgriežu atpakaļ, viņš velk mani uz otru pusi, taču es no jauna atgriežu viņu. Tāpat arī mēs. Ja novirzāmies no ceļa, gaisma ar spēku atgriež mūs atpakaļ. Bet šo spēku, kas darbojas pretsvarā manai vēlmei, mēs sajūtam kā ļaunumu – līdz pat slimībām, problēmām, ciešanām, kariem un nāvei.Tādējādi, ja vēlamies virzīties uz priekšu mērojot labu ceļu kā labi bērni, bez ciešanām, mums jāuzdod sev jautājums: kā klausīt un virzīties pareizā virzienā, taisni un bez kļūdām? Bāls Sulams raksta, ka eksistē vienkārša formula: „Israēls (tie, kas tiecas pēc Radītāja: Isra- taisni un Ēls- Radītājs), Tora (no vārda or- gaisma un oraa- instrukcija) un Radītājs (Kadoš Bar Hu) vienoti”. Israēls – tas esmu es. Tora – tā ir gaisma, kas iedarbosies uz mani, virzot uz priekšu pa labu un taisnu ceļu. Radītājs – tā ir atdeve.
Kā lai organizēju savu virzību uz priekšu pēc šīs formulas? Bāls Sulams rakstā „Gribas brīvība” skaidro, ka tas iespējams tikai ar grupas palīdzību. Ja mērķa sasniegšanu es saistu ar grupu, grupā, tad iekļaujos tajā un saiknē starp mums vēlos atklāt Radītāju, – ar to es, protams, eju pareizā virzienā. Tāpēc, lasot Zoar Grāmatu, vēloties pievilkt sev gaismu, mums pēc iespējas vairāk jāraizējas par to, lai šī gaisma izpaustos pareizi. Jo Tora var būt gan dzīves eliksīrs, gan nāvējoša inde. Var notikt arī tā, ka mēs mērosim ceļu pilnīgi citā virzienā un tad, kā sacīts: „Sēdi un neko nedari – tas ir labāk”. Tādējādi mums nepieciešams apbruņoties ar pareizu nolūku, atceroties to, ka mēs visi kopā lasām Zoar, lai gaisma mums atnestu vienotību. Nav svarīgi, ko tieši mēs lasām, cik lielā mērā saprotam, vai sadzirdam un saprotam valodu. Galvenais – nolūks. Jo „brīnumainais” Zoar spēks (sgula) iedarbojas uz cilvēku tikai atbilstoši viņa vēlmei. Tādējādi vēlēsimies savienoties un mūsu saiknē atklāt Radītāju.
Jautājums: Ja lasot Zoar Grāmatu, es lūdzu par manu materiālo apstākļu uzlabošanu, lai tie būtu optimāli atdeves īpašības iegūšanai, tad ar to izsaku neapmierinātību par Radītāja darbībām?
Atbilde: Vispirms nepieciešams saprast, ka viss, ko saņemam patreiz un katru mirkli, nāk no augšienes, taču neattiecas uz notiekošo tā, it kā viss nāktu nezināms no kurienes un no kā, un tagad es vēršos pie Radītāja, lai Viņš glābtu mani no tā, ko man nodarījuši citi. Turpretim, visu notiekošo man tāpat sagatavojis Radītājs, lai no šodienas stāvokļa es pareizi orientētos – un tiektos pēc Viņa. (vairāk…)
Zoar Grāmata iedarbojas uz mums ar tajā slēpto gaismu. Ja vēlamies izmantot šo gaismu mūsu labošanai, tad vienīgā vieta, kuru nepieciešams izlabot, atrodas saiknē starp mums. Tādēļ katram no mums jācenšas iztēloties, kur tieši jāveic labošanas. Jo patreiz mēs pat īsti nesajūtam, ka brālīgās mīlestības vietā starp mums valda nemotivēts naids un atšķirtība. Šai īpašībai no jauna jāpārvēršas mīlestībā. Zoar Grāmatas spēks spēj to veikt. Tad atjaunotajā saiknē starp mums mēs atklāsim visu augstāko pasauli.
Jautājums: Ja Kongresā nodarbības laikā es dežūrēju apsardzē? Visi sēž un klausās jūs, bet es no ārpuses pārbaudu caurlaides. Pat ja dzirdu radiotranslāciju caur austiņām, tas jau nav tas…
Atbilde: Tieši tā arī ir tava “peļņa”. Jo tu apkalpo citus: viss, ko viņi “uztver” nodarbībā, tu organizē un nodrošini. Citiem vārdiem, viņi patreiz saņem piepildījumu ar tavu starpniecību.
Jautājums: Bet kā tad tā, līdz manīm taču nenonāk nekas no viņu iespaidiem?
Atbilde: Tieši otrādi, visi viņu iespaidi nonāk no augšienes caur tevi. Tu it kā saņem atalgojumu no katra no viņiem. Vai tas ir slikti? (vairāk…)
Brīvība sākas tur, kur es lemju: vai tikšu galā no augšienes vai nē, vai ir Radītājs, vai esmu atkarīgs no Viņa uz visiem 100%? Tomēr, ja nē – tad kur ir mana brīvība? Ja nav nekādas brīvības un neko nevar mainīt, – tad nav par ko domāt. Bet ja esam spējīgi uz brīvām darbībām – tad ko tās sevī ietver? Tieši šeit sākas noskaidrošana: kādēļ es dzīvoju, kāda ir dzīves jēga, kas ar to notiks, kāds tajā labums? Proti, es vēlos zināt, vai esmu savas dzīves saimnieks un vai varu tajā kaut ko mainīt? Šie jau ir jautājumi, kas cilvēkā nonāk no cilvēka līmeņa. Visas noskaidrošanas nosaka, kur varu rīkoties pats, pretstatā Radītājam, dabai, kas valda visā – vai eksistē tāds brīvs punkts ārpus manis, atsevišķi no visas dabas. (vairāk…)
Radītājs mums sūta nelaimes un problēmas, visiespējamākās nepatīkamās lietas, – bet mums jāsaskata tajās labsirdīgs nolūks un tēvišķa mīlestība. Jo Radītājs labs un dara labu gan ļaunajiem, gan labajiem. Citiem vārdiem, Viņš nedala mūs labajos un ļaunajos, jo tādus mūs radījis, bet katrs no mums pēc sava prāta uztver Radītāja attieksmi, proti, savu dzīvi. (vairāk…)
Mēs dēvējam gaismas tilpņu vārdos: NEHIJ, HABAT, HAGAT. Taču kāpēc tās nevarētu vienmēr dēvēt to pastāvīgajos vārdos: Nefeš, Ruah, Nešama, Haja, Jehida?
Lieta ir tajā apstāklī, ka gaisma ārpus tilpnes neeksistē! Mēs neko nevaram sacīt par gaismu kā pašu par sevi. Gaisma – tas ir iespaids tilpnes iekšienē. (vairāk…)
Jautājums: Vai sievietes var pāriet mahsomu?
Atbilde: Šeit nav ne mazāko šaubu! Mūsu vēsturē bija daudz sieviešu, kuras atradās augstākajā pasaulē. Mūsu pirmmātes, gaišreģes – šīs sievietes bija starp mums līdz pēdējām paaudzēm un cerēsim, ka mūsu paaudzē mēs spēsim to atjaunot.
Jautājums: Vai gaišreģes bija kabalistes? (vairāk…)