Klejojošās atdeves dzirkstis
Posted on 18 novembris, 2010
Vēl kopš senās Babilonas laikiem palikuši cilvēki, kas izcēlušies no “Isra-ēla” (jašar-kel – vēlme pēc Radītāja). Vēstures gaitā to skaits palielinās, dvēselēm savstarpēji iekļaujoties viena otrā. Tādējādi patreiz ir tik daudz cilvēku, kuri meklē garīgo atbrīvošanu – iziešanu no egoistiskās saņemšanas īpašības – uz atdevi. Katrā no mums, mūsu iekšienē, norisinās tāda iekšējā cīņa starp vēlmēm “Isra-els”, kuras tiecas nonākt pie atdeves un mīlestības un visām parējām manām vēlmēm, kuras pagaidām nevēlas dzirdēt par atdevi un savienošanos. (vairāk…)
Es vēlos brīdināt, ka visi kabalas teksti jāuztver tikai ar iekšējo nozīmi – runa iet nevis par arējo pasauli, bet par cilvēka vēlmes labošanu. Šī vēlme dalās uz “Israēls” (jašar-keļ – “taisni pie Radītāja”) un “pasaules tautas” (vēlmes, kas nav virzītas uz Radītāju). 
Zoar – pats spēcīgākais garīgā spēka avots, no kura mēs varam smelt gaismu, spēku – visu, ko cilvēks vēlas. Taču nepieciešams saprast, ka visu mēs saņemam saskaņā ar savu vēlmi. Ja vēlos sasniegt radījuma mērķi un esmu virzīts tieši uz to, tad saņemu no tā simtprocentīgu palīdzību un spēku. Turpretim, ja eju citā virzienā, tad atbilstoši manas novirzīšanās mēram, gaismai jāiedarbojas uz mani, uz manu vēlmi baudīt, lai to pakļautu sev un atgrieztu mani uz pareizā ceļa. Starpību starp tiešu virzību uz mērķi un novirzīšanos no tā es sajūtu kā ciešanas. 
Rabašs, 3. sējums, raksts “Daudzveidīgie stāvokļi”: “Vīrs un sieva izpelnījās – Šhina valda starp tiem”.
Jautājums:
Zinātne savos pētījumos balstās uz mūsu ķermeņa orgānu uztveres. Taču, ja mēs mainīsim savas iekšējās īpašības un iziesim aiz savu parasto piecu maņu orgānu robežām – tad spēsim ieraudzīt citu pasauli, izpētīt to – un atklāsim citu zinātni. Tāpēc kabalas zinātne – tas ir visu pasaules zinātņu papildinājums, jo tā ņem vērā tieši to, ko redzēsim un sajutīsim, ja mainīsim savas īpašības. 
Poētiskā, draudzīgā manierē, vēstījuma formā kabalisti stāsta mums par garīgo pasauli. Taču šis stāsts balstīts uz augstākās dabas zinībām, kas ir absolūta un mūžīga. Pats galvenais tās likums – Radītāja saikne ar radījumu – savstarpējā galvojuma likums. Taču tajā neiet runa par Radītāju, par to, ka viņš ir labs un dara labu, par to, ka nav neviena, izņemot Viņu. Tajā tāpat netiek runāts par Viņa attieksmi pret radījumiem un saikni starp Viņu un radījumiem. Šis likums izpaužas kā saplūsmes likums, no kura izriet visas attiecības starp radījumiem, kas izpaužas savstarpējā galvojuma ļoti stingrā un piespiedu formā. 
No augšas uz leju augstākās vadības sistēma, dēvēta “Pasaules Koks”, lejup nonāk pie mums savā ideālajā veidā: visas tās daļas pareizi saistītas, katra savienota ar visām absolūtā harmonijā, barojas no visām un baro visas, atbilstoši savai pakāpei un kopējam sistēmas varenumam, sastādot vienu kopējo sfēru. (Sfēra – tas ir pilnības simbols). Visu caurvij “Šhinas Starojums” – gaisma piepilda visas vēlmes, kas atrodas savstarpējā harmonijā un papildina viena otru. 
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 37. p.: …Lielā salašņu pūļa dēļ tie netika dēvēti “Israēls” vai “Israēla dēli”, vai “Mana tauta”, bet vienkārši “tauta”. Kad viņi pacēlās no Ēģiptes un lielais salašņu pūlis vēl nesavienojās ar viņiem, Viņš dēvē tos: “Israēla dēli”. Pēc tam, kad lielais salašņu pūlis savienojās ar tiem, Radītājs dēvē tos: “tauta”.