Virs pasaulīgajām atšķirībām
Posted on 3 marts, 2016
Tad Bilans sāka skaitīt savu sakāmo un teica: „No Aramas Balaks, moābiešu ķēniņš, mani atvedis, no austrumu kalnājiem: nāc nolādi man Jēkabu un nāc nonievā Israēlu! Kā lai es nolādu to, ko Dievs nenolād? Kā lai es nonievāju, ko Tas Kungs nav nonievājis?
Jo no klinšu virsotnes es to redzu un no paaugstinājumiem es to ieraugu: redzi, tauta, kas savrup dzīvo un kas starp tautām nav ieskaitāma. Kas izskaitīs Jēkaba putekļus, kas izskaitīs Israēla skaita ceturto daļu? Manai dvēselei tiktos mirt šo taisno nāvē, un es vēlos, kaut manas pēdējās dienas būtu tādas kā viņiem!” [Tora, Skaitļi, Balak, 23:07 – 23:10] (vairāk…)
Un tad Tas Kungs atvēra ēzeļu mātes muti, un tā sacīja Bileāmam: „Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?” Un Bileāms sacīja ēzeļu mātei: „Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Ja man būtu bijis zobens rokā, es tevi nokautu!” 
Un Tā Kunga eņģelis nostājās Bileāma ceļā, lai būtu viņam par naidīgu pretinieku. [Tora, Skaitļi, Balak, 22:22]
Jautājums:
Katrai no divpadsmit Izraēlas cilšu apmetnēm ir savs karogs – ivritā „degel”, no vārdiem „geula” un „ledaleg”, tas nozīmē „pārlekt”, jo Izraēlas tauta šķērso tuksnesi, lai no viena līmeņa pārietu uz nākamo.
Un, kad naktī pār nometni nokrita rasa, tad nokrita arī manna. Un, kad nu Mozus dzirdēja tautu visās ģimenēs raudam, ikvienu savas telts priekšā, tad Tā Kunga dusmas iekvēlojās karsti, un arī Mozum tā lieta izlikās ļauna. [Tora, Skaitļi, Bealotha, 11:09 – 11:10]
Un sacīja Mozus Dievam: Un, ja Tu ar mani tā gribi darīt, tad labāk nokauj mani, ja es tikai esmu atradis žēlastību Tavās acīs, un neliec man ilgāk redzēt manu nelaimi. [Tora, Skaitļi, Bealotha, 11:15]
Jetrus tomēr uzstāja, ka jāatgriežas Midiānā. Man ir pārliecinoši iemesli, lai tur atgrieztos – viņš skaidroja Mozum. Es Midiānā atstāju ne tikai savu īpašumu, es vēlos mācīt Toru un pievērst ticībai visu savu ģimeni un draugus, kuri man ir dzimtenē.
Mozus argumenti pārliecināja Jetrusu atstāt savus dēlus ebreju apmetnē. Jetrusa mazdēli nonāca Izraēlas zemē un kā Mozus bija solījis saņēma auglīgās Jērika zemes, un tām piederošās apkaimes.
Bet notika, ka tauta kurnēja Tam Kungam ausīs. Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad Viņš iedegās dusmās, un Tā Kunga uguns iedegās kara nometnes stūros un tos rija.