Starpnieks starp debesīm un zemi
Zoar par Pesahu. Nodaļa „Bo”, 174. p. … Sacīts: „zeme, kurā bez aprobežotības ēdīsi maizi”. Aprobežotība – tā ir nabadzības maize. Un tiek dēvēta par „nabadzības maizi”, tāpēc ka mēness, Malhut, paliek samazinājumā un nesaņem svētību no saules, Zeir Anpin, un nespīd no saules, kā sacīts: „Viss ir debesīs un uz zemes”. Tas nozīmē, ka „viss”, tas ir, Zeir Anpina Jesod nostiprinās kā „debesīs”, tas ir, Zeir Anpinā, tāpat arī uz „zemes”, tas ir, Malhutā, – un saņem no debesīm un dod zemei.
Galvenais – attiecības starp Z”A un Malhut. Tāpēc, ka Bina, izveidojot Z”A – tās atdevi Malhut, būtībā parāda, ka ja Malhut nepielīdzina sevi Z”A, tad tas atrodas mazajā stāvoklī (katnut) un tam nav pat parcufa galvas (Roš), tādējādi tas tiek dēvēts „Zeir Anpin” – „mazā seja”. Un Malhutai nav nekā, tā ir tumsas punkts.
Tajā pakāpē, kādā tā spēj pielīdzināt sevi Z”A, pašā Z”A atklājas gaisma, Malhut atrodas ar to saplūsmē, un tad abi tie iegūst izzināšanu. (vairāk…)
Jautājums:
Pat mūsu materiālās dzīves uzturēšanai ir nepieciešama gaisma – smalks starojums („kista de–hajuta”), maziņa gaismas dzirkstele, kas Lielā sprādziena rezultātā izlauzusies no garīgā un radījusi visu mūsu pasaules matēriju – būtībā šķietamu pasauli, kas eksistē tikai mūsu uztverē.
Jautājums:
Zoar Grāmata. Nodaļa „Bereišit” (Bereishit), 237. p.: Sacīts par Mozu: „Un nav vēl augusi jebkāda pļavas zāle” – tas ir, nav vēl izaudzis taisnais, Mozus, kā rezultātā īstenosies izteiciens: „Patiesība izaug no zemes” un tajā sacīts par īstenību: „Īstenība tiks nomesta zemē” – tiek domāti gudro skolnieki, kuri kā augi, kas aug zemē un neparādās no Šhinas trimdas laikā, līdz izpildīsies izteiciens: „Īstenība izaugs no zemes”.
Zoar Grāmata. Nodaļa „Berešit” (Bereshit), 195. p.: …Augstākie Aba ve–Ima ir vārda AVAJa burts „jud” un Binas GAR īpašība, un tiek dēvēti „bailes”, bet IŠSUT ir vārda AVAJa burts „hei” un Binas ZAT īpašība, un tiek dēvēti „mīlestība”.
Zoar, nodaļa “Vajece” (Vayetze), 127. p.: Tāpēc ieradās nevis Lēja, bet Rahele, lai piesaistītu Jēkaba skatienu un sirdi ar Raheles daiļumu. Un noteica tur savu atrašanās vietu. Un viņas dēļ tika atdota viņam zivugam arī Lēja un viņa radīja visas šīs paaudzes. No kurienes Jēkabs zināja, kas tā Rahele tāda ir – viņš taču nebija ar viņu pazīstams? Gani pavēstīja viņam, kā sacīts: “Un lūk, Rahele, viņa meita, atnāca ar aitām”.
Zoar, nodaļa “Vaikra”, 129. p.: …Nabaga upuris visvieglākais: divas dūjiņas vai divi jauni baloži. Bet ja nav – tas atnes nedaudz miltu un atpērkas ar tiem. Tajā pašā brīdī pasludina un teic: “Ievēroja Viņš un neatraidīja nabaga lūgšanu” – jo nabaga upuris vērtīgāks par visiem.
Zoar, nodaļa „Vaikra”, 135. p.: Septiņas debess velves augšā, katrā no tām zvaigznes un zvaigznāji, uzraugi, kuri novēro katru debess velvi. Katrā debess velvē ir rati, vieni virs otriem, lai uzņemtos sava Kunga valdīšanas nastu. Un uz katras debess velves ir rati un uzraugi, atšķirīgi viens no otra, vieni pāri otriem, no šiem – tie, kas ar sešiem spārniem, no tiem – ar četriem spārniem. No šiem – tie, kuri ar četrām sejām, no tiem – tie, kuriem dubultsejas, bet no tiem – ar vienu seju. No tiem – liesmojoša uguns, no tiem – ūdens, no tiem – vējš. Kā sacīts: „Dara Viņš vējus par Saviem sūtņiem, par Saviem kalpotājiem – liesmojošo uguni”.
Trimdas beigās mums dod iespēju pašiem paātrināt savu atbrīvošanu.
Pieteikties RSS barotnei