Kategorija arhīvs: Veselība

Depresija – dzīves jēgas trūkuma slimība

Jautājums: Viens no mūsu klausītājiem raksta, ka viņa bērnam nav interesanti dzīvot un viņš apgalvo, ka vēlas nomirt.

Atbilde: Šodien mūsu pasaulē cilvēki sāk tiekties uz kaut ko citu, daudz augstāku nekā mūsu ikdienas dzīve. Īpaši tas ir vērojams bērnos. Iepriekš tāda problēma, kā bērnu depresija nebija. Šodien tā cilvēkiem parādās jau kopš mazotnes!

Cita lieta attiecībā uz pieaugušiem cilvēkiem un tad vēl jāņem vērā, ka aptuveni pirms 100 gadiem depresijas nebija. Tā parādījās kā kaut kāds splīns aiz garlaicības augstākās aristokrātijas aprindās. (more…)

613 baušļu pildīšana

Jautājums: Ko nozīmē pildīt 613 baušļus?

Atbilde: Katrā cilvēkā ir 613 egoistiskas vēlmes, kuras nepieciešams izlabot uz labestību un mīlestību.

Jautājums: Vai man tie pastāvīgi savā prātā ir jāuzskaita?

Atbilde: Nē. Vēlmes, kas jāizlabo, cilvēkā automātiski atklāsies noteiktā secībā un saiknē.

Man pilnīgi pietiek, ja domāju par to, ka vairāk jāatsakās no sava egoisma attiecībā pret citiem un ar viņiem jāsavienojas. Tikai tādai ir jābūt manai pastāvīgai virzībai uz priekšu, lai viss, tā vai citādi, pietuvinātos likuma „mīli savu tuvāko kā sevi pašu” īstenošanai. Tādā veidā tiek pildīti 613 baušļi.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 13.05.2015.

Avots krievu valodā

Saikne ar dabas augstāko spēku

Jautājums: Tādā sajūta, ka pieaugot tehniskajam progresam cilvēce ir attālinājusies no dabas un tādējādi zaudējusi savu līdzsvara stāvokli. Ja mēs atgriezīsimies pie dabas, pie dabiska, veselīga dzīvesveida, vai tas mums sniegs prieku un laimi?

Atbilde: Lai padarītu mūsu dzīvi laimīgu, tajā nepieciešams daudz ko mainīt. Taču mēs jauno cenšamies celt vecajā pasaulē un uz jauno pasauli velkam sev līdzi vecās metodes.

Divdesmit miljoni iedzīvotāju nav spējīgi uzcelt pilsētu tādā veidā, kā tas bija kādreiz pagātnē. Rezultātā tas būtu milzīgs ciemats divtūkstoš kilometru diametrā, kas nav reāli īstenojams. Tad būtu nepieciešams liels daudzums ceļu, tas ir pilnīgi neracionāli. (more…)

Autists – sabiedrības pārbaudes indikators

Bērni autisti ir kā sabiedrības un vecāku pārbaudes lakmusa papīriņš. Taču mēs neesam spējīgi tādus bērnus pieņemt, tādēļ ka mums trūkst sabiedriskās apziņas elastības. Patiesībā mums tās nav.

Mūsdienās, ņemot vērā vispārējo izglītības virzienu, skolotājs ir tendēts strādāt ar parastiem bērniem un viss pārējais viņu neinteresē. Skolotājam klasē nav vajadzīgi autisti.

Protams, ir sastopami pasniedzēji, kuri sirsnīgi attiecas pret tādiem bērniem, taču diemžēl viņu ir ļoti maz. (more…)

Kāpēc svarīgi neattālināties no dabas

Jautājums: Kas ir augstākais spēks, kāda ir tā saikne ar dabu?

Atbilde: Caur dabu iespējams atklāt augstāko spēku, kā reiz to izdarīja pirmtēvs Ādams. Sacīts, ka Ādams naktī pētīja zvaigznes, vēroja apkārtējo dabu un jautāja: „Kur ir tas augstākais spēks, kas radīja visu šo pasauli, to uztur un vada?

Augstākais spēks caur visu, kas mani ietver, vēlas man kaut ko teikt. Taču es neesmu spējīgs sadzirdēt. Manas ausis ir aizbāztas un sirds nedzirdīga, man nepieciešams tos atvērt, lai varētu sākt dzirdēt un just.” (more…)

Kas dod komandas mūsu smadzenēm?

Jautājums: Ja mūsu smadzenes neko nenosaka, tad kāda ir to funkcija milzīgajā dabas sistēmā?

Atbilde: Mūsu smadzenes saņem visas komandas un tālāk no tām tiek darbināts mūsu ķermenis. Taču tas nenozīmē, ka smadzenes ir neatkarīgas.

Tās pilnībā ir atkarīgas un saistītas ar visu sistēmu, gluži kā neliels dators, kurš ir aizņemts tikai ar to, ka darbina mūs, bet pats ir saistīts ar daudz lielāku datoru – ar gigantiskām smadzenēm un atmiņu. (more…)

Gudrie vai kroplie…

Ziņojums: Pastāv iespēja vēl embrija līmenī mainīt cilvēka gēnu, kurš paņems labāko no tēva un mātes, un pievienos nepieciešamās intelekta īpašības, kā rezultātā tādiem ģenētiski modificētiem cilvēkiem IQ būs, sākot no 1000 un augstāk – ar gudrības attīstības rādītāju, kas 100 reizes augstāks par vidējo.

Taču dažas valstis ātrāk par citām var legalizēt ģenētisko modifikāciju bērniem. Acīmredzami, ka pirmo pieeju tehnoloģijai iegūs elite, kura spēs apveltīt sevi un savus bērnus ar augstāko saprātu. Taču cerēsim, ka gēnu inženierijas augļus varēs izmantot katrs, kurš vēlēsies, pretējā gadījumā mūs gaida tāda nevienlīdzība, kādu cilvēces vēsture vēl nekad nav pieredzējusi. (more…)

Visi kopā Lielā sprādziena punktā

Jautājums: Kāda ir saikne starp cilvēku attiecībām un attiecībām starp vīrusiem?

Atbilde: Visa daba ir gluži kā viena zupa, kurā mēs visi kopā vārāmies, neatkarīgi no tā, vai tie ir lieli ķermeņi, vai sīki vīrusi. Viss zupā notiekošais tiek nodots visiem, kas tajā atrodas: akmeņiem, augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem.

Tā ir globāla, integrāla sistēma. Globāla pasaule nozīmē bezgalīgi saistīta, kurā katrs ir saistīts ar visiem pārējiem. Sacīts, ka caur pieciem pazīstamiem cilvēkiem tu savienojies ar visu cilvēci. Taču šie visa veida savienojošie pavedieni nostiepjas no viena pie otra ne tikai starp cilvēkiem, bet kopumā starp visiem dabas elementiem. (more…)

Dabas periodiskā tabula

Jautājums: Sākot no pagājušā gadsimta 30. gadiem, pasaule pārvērtās vienā lielā ciematā un no šī brīža mums bija jāattiecas pret cilvēci kā pret vienu ģimeni – ar vienu valdību, ar vienu pasaules veselības, aizsardzības ministriju?

Atbilde: To vajadzēja darīt vēl agrāk, no 20. gadiem! Pirmais pasaules karš jau ir reakcija uz mūsu nevērību pret visu kopējo sistēmu, kas savieno visus vienā veselumā.

Nav svarīgi, ka ir tādas vietas kā Dienvidamerika, Āfrika, Āzija, kur vērojams ļoti zems dzīves līmenis. Arī ģimenē ir tādi: pieaugušie un bērni, savam vecumam mazāk vai vairāk attīstīti. Tomēr mūsu attieksmei pret visiem ir jābūt vienādai. (more…)

Kas ir mūsu saimnieks?

Ziņojums: Gēni nosaka visu! Tie atrod mums labāko dzīvesbiedru, lai sevi dublētu veselīgos pēcnācējos. Neapzināta  DNS analīze, lai noskaidrotu saderību, notiek apmainoties ar siekalām pirmajā skūpstā. Draugus mums izvēlējās gēni: draugiem ir 1% kopīgo gēnu, tikpat daudz ir saistīti radinieki piektajā paaudzē.

Cilvēki uzskata par labāku kontaktēties ar tiem cilvēkiem, ar kuriem sakrīt ožas uztvere, bet atšķiras imunitāte (lai visi nesaslimtu). Gēni, lai izplatītos, izvēlas sev piemērotus apstākļus – mudina mūs izvēlēties noteiktu sabiedrību. Cilvēka rakstura īpatnības ir gēnu darbības rezultāts.

Baktērijas spēj izdalīt psihoaktīvas vielas, kas pastiprina reliģiskas jūtas. Baktēriju triljoni, kas mūsos dzīvo, cilvēka ķermeni izmanto tikai savās interesēs. Ķermenī ir 3000 baktēriju veidu. Vairums no tām dzīvo kuņģa un zarnu traktā, barojas kopā ar mums ar vienu barību, tām ir savas garšas priekšrocības.

Ja ēdiena sastāvs – olbaltumvielu, ogļhidrātu un citu barības vielu samērs – derīgs baktērijas attīstībai, tad tā uzmundrina savu saimnieku, izdalot ķīmiskas vielas, kas uzlabo cilvēka labsajūtu. Ja uztura deva baktērijai nepatīk, tad izdalās toksīni – tā baktērijas veido mūsu garšu un tās nosaka mūsu diēta.

Smadzeņu aktivitāte ir atkarīga no četrdesmit gēniem, un tās iedarbina baktērijas.

Tējkarotē ar ūdeni peld pieci miljoni baktēriju un piecdesmit miljoni vīrusu. Mikrobi sastāda 80% no visas Zemes biomasas. Visa biosfēra ir sistēma, kas ļauj apmainīties ar gēniem starp dažādiem mikroorganismiem.

Parazīti bojā kokus, ziedus, dzīvniekus, visu dzīvo. Ja subjekta uzvedība atšķiras no ierastās, viņš pakļauj sevi riskam – vaininieks ir parazīts, kas vada saimnieka darbības ar dažādu ķīmisko vielu palīdzību.

Plakanais tārps tik ļoti alkst pārcelties no peles ķermeņa lapsas ķermenī, ka dara peli lēnīgu, par drošu medījumu jebkuram plēsējam. Nematodi iekrāso skudras kā sarkanas ogas, putnu iecienītākais gardums, kuros tie vēlas pārcelties.

Toksoplazma sākumā dzīvo grauzējos, pāriet kaķos, no turienes cilvēkā. Inficētiem cilvēkiem ievērojami atšķiras uzvedība: viņi biežāk zaudē paškontroli, pastāvīgi atrodas trauksmes stāvoklī. Toksoplazmoze arī padara lēnāku cilvēka reakciju. Tāpēc vieni cilvēki dod priekšroku avantūrām, adrenalīnam un mūžīgiem meklējumiem, bet citiem ir pietiekami ar televizora vadības pultu.

Neironi. Cilvēks pieņem lēmumu vēlāk, nekā šādu lēmumu pieņem neironi. Smadzenes pašas lemj, kā jārīkojas. Apzināta uzvedības izvēle ir tikai ilūzija, kas slēpj reālos procesus, kas noris cilvēka galvā, neatkarīgi no viņā paša. Lēmums ir to vai citu neironu aktivitātes sliekšņa sasniegšana, šie neironi dod signālu motorai garozai par racionālas vai emocionālas uzvedības palaišanu.

Neiromediatori. Neironi nosaka mūsu vēlmes. Dažādu sajūtu avots – neiromediatori – kīmiskās vielas, kas nodrošina elektriskā lādiņa nodošanu pa sinapsēm, atzariem, kas savieno nervu šūnas.

Prieka sajūta ir atkarīga no serotonīna daudzuma galvas smadzeņu audos, depresija – šīs vielas trūkuma rezultāts. Cits neiromediators, dofamīns, liek mums tiekties nevis uz augstiem mērķiem, bet vienkāršām vajadzībām – uzturu un seksu. Ja dopamīna līmenis ir augstāks, labāk ir attīstīta šī atalgojuma un soda sistēma.

Nomoda mediators – noradrenalīns – ietekmē mūsu uzvedību, no noradrenalīna ir atkarīga uzmanības koncentrācija, rīcības motivācija, miers, atmiņas asums, labs garastāvoklis un mūsu uzvedība riska stāvoklī. Neiromediatoru atklāšana noved mūs pie secinājuma, ka mēs neesam savu jūtu saimnieki.

Replika: Kabalā viss tiek izskaidrots vienkārši: mums nav gribas brīvības, viss notiekošais noris nebrīvi, mēs visu darām piespiedu kārtā, pat ja mums šķiet, ka tieši tās ir mūsu vēlmes.

Augstākie slēptie spēki savā mijiedarbībā pārvalda mūsu organisma bioloģiskās vielas un izraisa mūsos vēlmes, domas, lēmumus, rīcības.

Izvēles brīvība dota tikai kā iespēja paātrināt savu garīgo izaugsmi. Kabala izskaidro, kā mums to realizēt. Visā pārējā mums vienmēr būs gribas brīvības, lēmumu, rīcību ilūzija. Neraugoties uz to, ka zinātne mums pierādīs, cik lielā mērā mēs esam nebrīvi.

Kabala vispār mūsu dzīvi dēvē par dzīvniecisko līmeni, bet par cilvēku dēvē tikai mūsu garīgo izaugsmi, kas vērsta uz to, lai līdzinātos Radītājam.

Avots krievu valodā