Viedoklis (Džoanna Čao, psiholoģijas profesore Northwestern University, ASV, pēc 29 valstu statistikas analizēšanas Rietum– un Austrumeiropā, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā): Sabiedrībās, kuras ir orientētas uz individuālismu, depresiju īpatsvars ir daudz augstāks nekā tajās, kurās kolektīvs ir svarīgāks par atsevišķu cilvēku. Depresijas attīstību ietekmē ne tik lielā mērā gēni kā sabiedrības vērtības. Tie cilvēki, kuri dzīvo individuālisma kultūrā (eiropiešu un amerikāņu), vērtē vienreizību augstāk par harmoniju, pašizpausmi – augstāk par saskaņu. Viņi nostāda sevi pret jebkāda veida grupām. (vairāk…)

Tēma: Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Mūsdienu pasaulē cilvēks dzīves krustvārdu mīklā var ierakstīt tikai vienu pareizu vārdu, kaut arī viņš uzskata, ka var brīvi rakstīt jebkuru.

Alberts Einšteins

Replika:… cilvēks dzīves krustvārdu mīklā var ierakstīt tikai vienu pareizu vārdu… – cilvēkam ir tikai viena brīva rīcības iespēja – izveidot vai atrast sev vidi, kurā viņš varētu augt cieņā un mīlestībā pret citiem, tas ir, arvien vairāk pielīdzināties Dabai (Radītājam). (vairāk…)

Tēma: Egoisma attīstība, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Psiholoģijā krīze tiek aprakstīta kā sāpīga parādība, taču, ja cilvēks to pārvar, nepadodas, tad notiek pāreja uz jaunu līmeni, kur tiek atbrīvots enerģijas milzums un cilvēks sāk dzīvot jaunu dzīvi.

Atbilde: Vēl jo vairāk, jebkura slimība tāpat ir izveseļošanās akts no kaites.

Pieņemsim, notika kāds bojājums. Pašlaik tas kaut kādā veidā labojas, kompensējas. Tieši šo laika posmu, kad tas tiek kompensēts, labots, mēs uzskatām kā slimību. Taču īstenībā – tā jau ir labošanās. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Viedoklis (P. Ponomarjevs, psihologs un psihoterapeits): Atsaucība – tā ir mūsu spēja just un saprast, pieņemt cilvēku bez kritiska skatiena attiecībā pret viņa būtību. Īpašība, kas ļauj mums pielāgoties citiem cilvēkiem, kaut ko dot cilvēkam, lai justos labāk.

Labi cilvēki slimo mazāk, dzīvo par 9 gadiem ilgāk. Darot labu, organisms producē hormonu endorfīnu, kas atbild par laimes sajūtu un izraisa nomierinošu efektu.

Kad mēs esam atsaucīgi un vēlamies darīt labu, mēs atrodamies savdabīgas motivācijas pacēlumā, eiforijā. Mēs jūtam savu noderību, nodarbinātību un tātad – atbrīvojamies no vientulības. Labdarības darbība dāvā mums jaunu saskarsmes vidi, kura, kā zināms, ar gadiem samazinās. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Ziņojums: Itālija – novecojoša, bet veselīga valsts, trešā valsts Eiropā pēc dzīves garuma. Taču pastāv dvēseliska slimība, kas izpaužas antidepresantu lietošanas pieaugumā, kas pēdējo 10 gadu laikā dubultojusies.

Depresija rodas no dziļas neapmierinātības. Pēdējos gados depresija ir kļuvusi par reālu sociālo problēmu.

Sabiedrība necieš vājumu. Ciešanu izpausme ir aizliegta. Jādzīvo laba garastāvokļa mākslīgā atmosfērā. Melanholija un skumjas pārvērtušās par slimību. (vairāk…)

Tēma: Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Ziņojums (žurnāls Quarterly Journal of Experimental Psychology): Cilvēki itin bieži aizmirst, kādēļ viņi aizgāja uz citu istabu, tāpēc ka smadzenes identificē katru istabu ar jaunu notikumu, un tai uzstāda īpašu marķieri. Durvju aile pabeidz veco epizodi un sāk jaunu „nodaļu” – tas rada grūtības atmiņas atjaunošanā par pagājušo epizodi.

Taču, ja jūs pārejat no istabas istabā, lai kaut ko uzkostu, tad paņemtā tase palīdzēs atcerēties par mērķi. Vai arī salieciet plaukstu bļodas formā – un jūs atcerēsieties, ko grasījāties darīt. Turklāt, ja jūs pārejat no istabas istabā, lai sameklētu grieznes, sakrustojiet pirkstus, lai neaizmirstu par savu mērķi.

Replika: Kabalā to dēvē „tas, kurš maina vietu, maina tās pārvaldošo spēku”. Ir trīs faktori, kuri nosaka stāvokli: laiks, pārvietošanās, vieta, kurus mēs varam mainīt ar gaismas iedarbību uz tiem.

Avots krievu valodā

Tēma: Realitātes uztvere, Veselība - Nav komentāru→

Ziņojums: Krievijas Veselības aprūpes ministrs: līdz 2020.gadam psihiskie traucējumi un depresija kļūs par Zemes iedzīvotāju pašām izplatītākajām saslimšanām. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), šodien no psihiskiem traucējumiem cieš 25% – katrs ceturtais Zemes iedzīvotājs.

Replika: Tas tā arī notiks, ja viss turpināsies tādā veidā kā pašlaik, un nebūs nekādu jaunu, to veicinošu, parādību. Kabala piedāvā: „Sadosimies rokās, draugi, lai nepazustu vienatnē…”

Avots krievu valodā

Tēma: Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 170. p.: Brīdī, kad dvēsele atstājusi cilvēku, visi viņa tuvinieki un draugi augstākajā pasaulē cēli soļo ar viņa dvēseli un norāda tai paradīzes vietu un soda vietu.
Jautājums: Cilvēki, kuri pārdzīvojuši klīnisko nāvi, stāsta par savām vīzijām un tas vairums gadījumos sakrīt ar rakstīto Zoar Grāmatā, kaut gan viņiem nav nekādas sapratnes par kabalu…
Atbilde: Kabalas sapratne nepalīdz cilvēkam ieraudzīt garīgo pasauli. Sajust augstāko pasauli var tikai izlabotā dvēselē. Studē cilvēks kabalas grāmatas vai nē – tam nav nozīmes. Svarīgi, vai viņš vēlas ar to sevi izlabot. Pret cilvēku pārdzīvojumiem, kuri pārcietuši klīnisko nāvi, var izturēties divējādi. No vienas puses, kad cilvēks nonāk kritiskā stāvoklī, – tas ir liels trieciens attiecībā uz fizioloģisko ķermeni, kurš pats par sevi ir ne vairāk kā vēlme baudīt. Mūsu ķermenis mums tikai šķiet materiāls, kurš aizņem vietu, bet patiesībā tā ir vēlme baudīt noteiktu piepildījuma veidu. (vairāk…)

Tēma: Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, Veselība, ZOAR - Nav komentāru→