Zoar Grāmata, priekšvārds, 85. p.: Ēzeļu dzinējs ir palīdzība taisno dvēselēm, šī palīdzība tiek sūtīta no visaugstākā līmeņa, lai paceltu viņus no pakāpes uz pakāpi.

Bez šīs palīdzības, kuru Radītājs sūta taisnajiem, viņi nespētu iziet no savas pakāpes un pacelties vēl augstāk. Tāpēc saskaņā ar katra taisnā lielumu un pakāpi, Radītājs viņam sūta cildenu, neparasta līmeņa dvēseli, kas viņam palīdz ceļā.

Var sacīt, ka šī palīdzība ir tā pati gaisma, kas atgriež pie Avota. Turklāt Radītājs ir vispārējā Bezgalības gaisma, kas sūta cilvēkam tilpnes/ vēlmes. Lai paceltos uz nākamo pakāpi, nepieciešams jauns „ietērps”, kas mūsu gadījumā atnāk caur skolotāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc Radītājs ir tik bargs pret radījumu, uzstādot viņam stingrus, nemainīgus likumus? Kāpēc Viņš nevar būt piekāpīgs kā tēvs dēlam?

Atbilde: Neviens bērns nevar attaisnot tēva stingrību. Ar savu bērnišķīgo prātu viņš nespēj saprast tēvu un saskatīt nākamās sekas, labumu, kuru viņam dod audzināšana. Bērns vēlas rotaļāties no rīta līdz vakaram un mieloties tikai ar konfektēm, skatīties televizoru. Viņš nevar attaisnot vecāku uzstājību, bet klausa viņus tikai aiz bezizejas, jūtot savu atkarību no viņiem, nevis tāpēc, ka apzinās viņu taisnīgumu.

Garīgajā pasaulē viss ir daudz sarežģītāk, tāpēc mēs nejūtam, cik maigi pret mums izturas augstākā vadība. Mūsu pasaulē bērns nav tiešs pretstats tam, par ko viņam būtu jākļūst. Ja bērns ir paklausīgs un veic uzdotos mājasdarbus, aiz sevis novāc, tad vecāki neizvirza viņam pretenzijas, jo no viņa vairs arī nav ko prasīt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

No raksta „Tas, kas nāk no sirds” („Šamati”, 25. raksts): Pastāv viens padoms: pieķerties savam skolotājam un grāmatām iekšējā līmenī, ko dēvē „gūstot no grāmatām un to autoriem”. Tikai pateicoties saplūsmei ar viņiem, cilvēks var mainīt savas domas un vēlmes uz labāko pusi.

Pretējā gadījumā nekādi strīdi un viltibas viņam nepalīdzēs mainīt savas domas. Visi viņa prātīgie argumenti, ar kuru palīdzību viņš veido savus secinājumus, ka pastāvīgi nepieciešams iet Radītāja ceļu, balstās uz saplūsmi ar viņa skolotāju. Kā tikai zaudēs šo pamatu, izzudīs viss šo argumentu spēks, jo viņam vairs nebūs uz ko balstīties.

Tad, kad pēc ilgstošām likstām, dzīves jēgas meklējumiem vai mēģinājumiem apspiest šo jautājumu ar antidepresantiem, cilvēkam beidzot atklājas ceļš un viņu atved uz kabalistisko grupu, pie skolotāja, viņa ceļā rodas uzdevums, – kā mainīt viedokli, kas vērsts uz sevi un uz pasauli, kā mainīt savu uztveri. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas būtība un tās mērķis”: Lai sasniegtu savu galamērķi, auglis iziet vairums stāvokļu no sava rašanās brīža un līdz tam brīdim, kad sasniedz mērķi, tas ir, galīgo briedumu.

Visi viņa stāvokļi, kas ir iepriekšēji finālstāvoklim, nenorāda uz to, cik auglis kļūs salds, bet, gluži otrādi, it kā vēloties sadusmot, demonstrē mums pretējas formas. Citiem vārdiem, jo saldāks auglis beigās, jo rūgtāks un nepievilcīgāks tas ir iepriekšējos savas attīstības stāvokļos.

Problēma šeit slēpjas tajā apstāklī, ka es neredzu mērķi, mērojot uz to ceļu, nejūtu, kāda būs galīgā izlabošanās. Ne velti sacīts, ka muļķim nerāda darbu, kas paveikts daļēji. Ceļa vidū es nespēju saskatīt finišu.

Man ir saprotams, ka esmu muļķis, par cik neredzu pilnību, kas tiek sasniegta finālā, – taču ko ar to lai dara? Ko var prasīt no manis šādā situācijā? Man dzīvē neiet labi ne materālajā ziņā, ne arī garīgajā nozīmē, viss man nav tā kā vajag, tādā gadījumā, kāpēc gan man būtu jāattaisno Radītājs? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 27) skolniekiem: Protams, es vēlos apvienoties ar jums ar visu savu miesu un dvēseli, šajā un nākamajā pasaulē. Taču es nespēju strādāt savādāk, kā tikai garīgajā un dvēselē, jo pazīstu jūsu dvēseli un spēju ar to apvienoties.

Turpretī jūsu sirdī nav iespējams strādāt savādāk, kā tikai ķermenī, jo jums nav izprotams mans garīgums, lai prastu ar to apvienoties. To saprotot, jūs tāpat sapratīsiet, ka es pats nejūtu nekādu attālumu no jums, turpretī jums, protams, nepieciešama ķermeņa un vietas tuvība, taču tas tikai attiecībā pret jums pašiem un jūsu darbu, nevis attiecībā pret mani un manu darbu.

Es lūdzos Radītājam, lai Viņš vestu jūs pa īstenības ceļu un lai jūs atbrīvotos no visiem pavērsieniem, kas ceļā jums uzglūn un lai ko jūs darītu, jūsu rokās Radītājs gūs panākumus. Turpretī no savas puses, jums stingri jāseko manam ceļam, kuru esmu jums izklājis, ar jūsu prātu un sirdi, kaislīgā tieksmē un lūgšanā un tad, bez šaubām, Radītājs mūs novedīs pie panākumiem, un drīzumā mēs apvienosimies ar miesu un dvēseli šajā pasaulē un nākamajā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Esam pieraduši pie tradicionālā literatūras veida. Mēdz būt aizraujošas, piedzīvojumu, zinātniski populārās grāmatas utt. Kopumā, atverot grāmatu, es vēlos smelt no tās kādas zināšanas vai iespaidus.

Turpretī kabalistiskās grāmatas darbojas pilnīgi citādi. Kabalā grāmata ir līdzeklis, savienojošais elements, adapteris, ar kura palīdzību es varu pieslēgties autoram. Tieši tā man jālūkojas uz kabalistu darbiem: viņi palīdz man pieslēgties milzīgai garīgai sistēmai, kas pārplūdināta ar Bezgalības gaismu, piepildīta ar Radītāju.

Šī sistēma sastāv no dvēselēm, tas ir, no gara milžu izlabotajām vēlmēm, kuri ar lielām pūlēm sasniedza līdzību Radītājam un notur Viņa atklāsmi savās tilpnēs – savās velmēs. Turklāt daži no šiem gara milžiem no sevis līdz manīm ierīkojuši šauru „caurulīti” – kanālu, ar kura palīdzību es varu savienoties ar viņiem un saņemt iedvesmu, ziņas, labojumus, visu to, kas mani saistīs ar šo sistēmu.

Tādējādi kabalistisko grāmatu lasīšana kardināli atšķiras no visas pārējās literatūras lasīšanas. Tāpēc šīs grāmatas kopumā dēvē par „mācību” (Tora), jo tajās ielikta gaisma (or), kas atgriež pie Avota. Tās satur īpašu spēku, un es varu šo spēku saņemt, ja gaidu pārmaiņas, ja vēlos kļūt tāds pats kā autori. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Dzirdētais”, 25. raksts „No sirds nākošais”: Visi saprātīgie argumenti, ar kuru palīdzību cilvēks veido savus secinājumus par to, ka nepieciešams pastāvīgi iet Radītāja ceļu, pamatojas uz saplūsmi ar skolotāju.

Tikko viņš zaudēs šo pamatu, izzudīs viss viņa argumentu spēks. Tāpēc cilvēkam nekādā gadījumā nedrīkst uzticēties savam saprātam, bet nepieciešams tikai no jauna „saplūst” ar grāmatām un skolotāju. Vienīgi tas viņam palīdzēs, nevis prāts un pārgudrības, jo tajās nav dzīvības gara. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Novosibirskas kongress, 2. nodarbība

Jautājums: Ar ko atšķiras garīgums no dvēseliskuma? Ir cilvēki sirsnīgi, patīkami, bet garīgs cilvēks var būt ne ļoti patīkams. Kāda starp viņiem ir atšķirība?

Atbilde: Par dvēseliskiem mēs dēvējam ikdienas dzīvē patīkamus cilvēkus, kuri gatavi uz ātru līdzjutību. Tāds cilvēks tevi saprot, tev ir tuvs, var būt līdzcietīgs, palīdzēt utt.

Garīgs cilvēks ir tas, kurš, salīdzinājumā ar mūsu pasaules cilvēku, skarbā darbā ar sevi, „laužot zobus”, spītējot sev, ar milzīgu spriedzi pāraug par kaut ko abolūti citu – atdeves īpašībā, kuras nav mūsu pasaulē.

Pie tam šī īpašība veidojas pateicoties milzīgai tieksmei, milzīgam nolūkam, milzīgai piepūles koncentrācijai, uzmanībai, pastāvīgam darbam un ļoti stiprai kontrolei pār sevi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules skolniekiem (Nr. 50): Valdzinošās un lolotās nākotnes sākums tuvojas mums ar Radītāja palīdzību. Tādējādi es vēlos un ļoti ilgojos pēc tā, lai jūs būtu man līdzās ar miesu un dvēseli (tas ir, lai jūs pietuvinātos man, nevis es jums, par cik pēdējais ir izslēgts un pat bezjēdzīgs – un saprotošajam ar to ir pietiekami).

Cik ļoti es tagad nožēloju par svētku mēnesi pagājušā gada sākumā. Tas bija ļoti lielas vēlmes periods, taču jūs tajā laikā neatradāties man līdzās. Un tāpēc pilnīgi saprotama tā nožēla, kas dēļ tā pavadīja mani  visu gadu. Tā iemesls ir lepnība un iedomība, kas jūsos ielavījās. Un tādā pašā mērā starp jums radās nemotivēts ienaids. Un saprotams, ja jūs ienīstat vienu no grupas, tad tā ir skaidra pazīme, ka arī ar mani jūs neatrodaties absolūtā mīlestībā.

Šie vārdi uzrakstīti saskaņā ar mīlestības likumu, saplūsmes likumu: gluži kā ģimenē, kurā nav mazie un lielie – mīlestības likums vienlīdzīgi saista kopā visus. Tādējādi ikvienam jāpaceļas pār savu kritiku, jo viņš nosoda, pateicoties personīgajiem trūkumiem. Ar mīlestības acīm neviens netiks novērtēts kā mazāks salīdzinājumā ar pārējiem. Ja tu  savienojies saskaņā ar mīlestības likumu, augstāk par zināšanām, tad spēsi pareizi savienoties ar visiem vienlīdzīgā pakāpē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē Toras noslēpumi, kurus nedrīkst izpaust, izņemot to nodošanu mutiski mājiena veidā no viena kabalista otram, kurš saprot tos ar savu prātu?

Atbilde: Kabalas zinātne tika nodota ķēdes secībā, sākot no pirmā cilvēka, kurš to atklāja – Ādama Rišona un tālāk. Divdesmit paaudžu gaitā, sākot no Ādama un līdz Ābrama laikiem, bija priekšdarbu periods, kad zinības tika nodotas ķēdes secībā no viena otram.Taču pēc Ābrama sākas šo zinību izplatīšana plašumā, gluži kā pa koka zariem, jo Ābrams tās sāka nodot visiem.

Nav iespējams izskaidrot vārdiem, kādā veidā tiek nodotas zināšanas „no mutes mutē no viena kabalista otram, kurš saprot ar savu prātu”. Šeit neiet runa pat par mūsu pasaules cilvēkiem – šādai zinību nodošanai kabalists var atrasties fiziskajā ķermenī un arī neatrasties tajā, tas nav svarīgi. Notiek savstarpēja mijiedarbība starp kopīgās dvēseles tilpnēm, tā ir vienīgā realitāte, un šajā sistēmā pastāv šādi nosacījumi, šāds gaismu nodošanas likums.

Runa iet par tāda līmeņa garīgajām īpašībām, kad no redzes loka un aprēķina izzūd fiziskie ķermeņi, cilvēki. Šeit iet runa par atdeves un saņemšanas jēdzieniem tīrā veidā, un pastāv nosacījumi, pie kuriem viena tilpne var nodot kaut ko citai tilpnei. Tas ir ļoti augsts līmenis – Acilut pasaules GA”R līmenis, kurš pagaidām atrodas ļoti tālu no mums.

No nodarbības: „Priekšvārds TES”, 25.11.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→