Dzīvais ūdens no pirmavota
Jautājums: Kā jāstrādā ar pirmavotiem, lai tos nesagrozītu?
Atbilde: Tieši šī iemesla dēļ no mums tiek prasīts cienīt un godāt grupu, skolotāju, Zoar Grāmatas radītājus, jo atbilstoši tam es iekļaujos iekšienē un uzņemu no šī avota pēc iespējas mazāk to izjaucot.
Kad pielāgoju kādu Bāla Sulama vai Rabaša rakstu, lai to padarītu pieejamu plašam lasītāju lokam, es cenšos ieiet materiālā gluži kā embrijs, pilnībā sevi atceļot. Un pēc tam es nododu citiem vārdiem tās sajūtas un domu, ko biju pārdzīvojis, kamēr atrados šajā rakstā gluži kā ūdenī. (vairāk…)
Kongress Aravā. Saruna pie maltītes.
Neviens cilvēks pirms Bāla Sulama neatklāja patieso mīlestības pret tuvāko jēgu. Šī tēma lielā vairumā attēlota visos avotos, uzrakstīts milzums brīnišķīgu romānu un citu darbu, kuros apdziedāta mīlestība pret tuvāko, brālīgā mīlestība, mīlestība starp biedriem, nepieciešamība atsacīties no sevis. Kurš tikai par to nav runājis! Katrs politiķis, kurš vēlas izlauzties pie varas, runā par to, ka mīl visus. Katrs zaglis sevi uzskata par cīnītāju taisnības vārdā.
Pēc tam, kad Bāls Sulams veica savus dižos noskaidrojumus: ko vēlas Radītājs, kāds ir radījuma mērķis un tā sasniegšanas ceļi, – viņš nolaidās lejup pie mums un to paskaidroja, mums atlika tikai iekļauties viņa metodikā. Pacensties izprast to ar savu prātu, sajust ar sirdi, lai caur mums izietu gaisma un mūs piepildītu, ļaujot saprast šo vārdu iekšējo būtību.
Vairums cilvēku šodien visā pasaulē atrodas īstās bailēs un bezpalīdzības sajūtā. Viņi nespēj rast nekādu attaisnojumu savām ciešanām, nezina, ko darīt, kā uzturēt sevi rīt, vai pēc dažiem mēnešiem. Vieni norūpējušies par saviem miljardiem, bet citi nezina, kā izdzīvot, kad beigsies pēdējie graši.
No Bāla Sulama 39. vēstules: „Tev droši ir jāzina, ka no ARI laikiem līdz pat mūsdienām, nebija cilvēka, kurš saprastu ARI metodiku līdz pašām tās saknēm. Un lūk, saskaņā ar augstāko gribu, es izpelnījos ARI dvēseles iemiesošanos – ne par maniem labiem darbiem, bet pateicoties augstākā vēlmei.
Visa mūsu dvēsele ir izveidota no apslēptības – no tā, ka mēs visādos veidos slēpjam savu vēlmi iegūt baudu. Pirmā apslēptība – tas ir vienkāršais samazinājums. Taču pēc tam es sāku pētīt, ko es samazinu, kādā vēlmē padaru sevi par pieticīgu, un ko vēlos no sevis.
Jautājums:
Jautājums:
No kurienes nāk mūsu pasaules vārdi? Kāpēc kaut kāds zemnieks, kurš kādreiz dzīvojis pie Jeruzalemes, paraudzījās uz Olīvkalnu un deva tam tādu nosaukumu – viņam vienkārši likās, ka tam piestāvēs šis vārds. Tāda vēlme viņam izpaudās no dabas, bet daba nāk no augšienes.
Pieteikties RSS barotnei