Kategorija arhīvs: Skolotājs un skolnieks

Vienīgais skolotājs

Mūsu pasaulē ir tikai viens skolotājs, instruktors un ravs, – tas ir Radītājs. Neviena cita nav! Radītājs vai augstākais pozitīvais spēks visu vada un rada attiecībā pret negatīvo egoistisko spēku. Taču visi citi ir šī procesa dalībnieki, lai arī kādus amatus viņi neieņemtu. Viņi tiek šķiroti tikai pēc piederības šim Skolotājam, kurš vairāk Viņu saprot un pieturās Viņa novilktajai līnijai vai otrādi. Tikai tas atspoguļo viņu stāvokli un norāda uz viņu līmeni. (more…)

Garīgajā darbā nav privilēģiju

Nedariet jūs tā, kā mēs to šodien darām: ikviens, kā tam šķiet pareizi esam, jo jūs vēl līdz šim neesat nākuši dusas vietā, nedz pie īpašuma, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. [Tora, Devarim, Ree, 12:8 – 12:9] Cilvēks atbilstoši savai attīstībai, četrdesmit gadu laikā, klīstot pa tuksnesi, nonākot līdz pareizam darbam ar savām vēlmēm, ko dēvē par „nonākšanu Izraēlas Zemē” un šo Zemi („arec”, no vārda „racon” – vēlme) pārvēršot par kalpošanu Radītājam atdevē un mīlestībā, sāk pilnībā saprast savas iepriekšējās kļūdas un nesapratni. (more…)

Augstākais uzdevums nosaka visu

Replika: Jūs stāstījāt, ka jūsu skolotājs Rabašs, atrodoties tumsas stāvokļos, sāka dziedāt, dejot un tādā veidā no tiem izgāja. Ko jūs darāt tumsas stāvokļos? Atbilde: Kad es atceros Rabaša neatlaidību, viņa tieksmi, nesamierināšanos ne ar ko, izņemot tikai ar Radītāju, ar viņa tēva metodes uztveri, tas manī izraisa ja ne spēku pieplūdi, tad vismaz pacietību. Bez tā, protams, es nespētu turpināt darbu, jo arī es neesmu no dzelzs: no manis aiziet studenti un es, protams, sāpīgi reaģēju. (more…)

Melnais punkts – pūļu pielikšanas punkts

No Rabaša raksta „Atstarotā gaisma”: „ Kad māceklis ir trimdā, skolotājs tiek izsūtīts kopā ar viņu”. Tāpēc tajā laikā, kad zemākais nesajūt augstākā varenību, viņam nav pat vismazākā garīgā stāvokļa. Vispirms, zemākajam ir jātic, ka augstākā klātbūtne reāla, taču viņš nesajūt augstāko, jo nejūt viņa varenību. Taču, kad cilvēks sāk vērīgi lūkoties augstākā varenībā, tas ir, AHAP augstākā paceļas, tad arī zemākais paceļas kopā ar viņu un sasniedz garīgās pasaules sajūtu. Cilvēkam vienmēr jāiztēlojas, ka atrodas augstākā AHAPā. Atbilstoši šai zemākās un augstākās pakāpes saiknei, tiek mērīts cilvēka līmenis. Taču mēs vispār nejūtam augstākās pakāpes klātbūtni, it kā pasaulē būtu vieni. To dēvē par neapzinātu eksistenci, bez garīgā sajūtas. (more…)

Skolotājs – garīgās enerģijas „raidītājs”

Kongress Sočos, 3. nodarbība Jautājums: Kā sievietei iemīlēt garīgo skolotāju (Ravu)? Atbilde: Es domāju, sievietei ir vieglāk salīdzinājumā ar vīrieti, jo viņai taču nav iekšējās pretestības ar skolotāju. Iemīlēt Ravu nozīmē iemīlēt savas garīgās eksistences avotu. Patiesībā Ravs ir garīgās enerģijas raidītājs, bet mums – avots. Tāpat, piemēram, vecāki ir avots savam zīdainim, jo viss, ko viņš saņem, viņš saņem no viņiem. (more…)

Skolotājs, kurš vienmēr tev līdzās

Jautājums: Jāuzņemas pilnīgi svešs, egoismam smags darbs un iedvesmojoties no grupas, jāpilda šis darbs visiem spēkiem. Pēc tam, nesasniedzot nekādu rezultātu, jāpiesaista lietai Radītājs kā palīgs un darbinieks un tikai pēc tam var saņemt rezultātu. Kādā veidā darbības sākumā mēs varam atšķirt neprātu no drosmes un aprēķina? Kur ir šī robeža? Cik smagam jābūt darbam? Atbilde: Šeit nepieciešams tas, kurš vada procesu un „uz vietas” var attaisnot vai noraidīt jebkuru detaļu, par kuras pielietojumu jāzina izpildītājiem. Viņi maksimāli savstarpēji apvienosies, vēl un vēl, lai rezultātā tomēr vērstos pie viņa. (more…)

Šķēršļu ceļavējš

Gadās, ka cilvēks ir apveltīts ar kādu īpašu dvēseli, kas mudina viņu katru mirkli un liek turpināt darbu, neskatoties uz visu sirds apgrūtinājumu un jucekli. Taču, ja tas nenotiek, tad vienīgā iespēja noturēties uz šī ceļa – atrasties stiprā vidē, kas neļaus viņam aizbēgt un apbruņos ar ieradumiem, kas palīdzēs atgriezties pie pareizas dzīves. Bez pareizas sagatavotības sevī, bez pieraduma uz iekšējo darbu, kā arī bez saiknes ar biedriem, kas uztur cilvēka saikni ar pirmavotiem, skolotāju, grupu, viņam nav ne mazāko iespēju virzībai uz priekšu un nav spēka, kas ļauj katru mirkli pareizi reaģēt uz notiekošajiem šķēršļiem. Tad sanāk, ka cilvēks vispār nepiegriež vērību šķēršļiem, vai arī aizturas tajos. Pirmajā gadījumā viņam nav vajadzīgās jutības, viņš pazemina savu uztveri, lai nenokļūtu stiprā šķēršļu  ietekmē. Šādā gadījumā viņš nevirzās uz priekšu. Dzīve kļūst klusāka un mierīgāka. Tā vietā, lai saņemtu šķēršļus, piemēram, desmitreiz stundā, viņš tos sajūt dažas reizes dienā un ne vairāk. Līdz ar to tiek noteikts ātrums, ar kādu viņš virzās uz priekšu. Tas ir, viņš tīšuprāt sevi bremzē. (more…)

Nemanāmais Radītāja sūtnis

Zoar Grāmata, priekšvārds, 85. p.: Ēzeļu dzinējs ir palīdzība taisno dvēselēm, šī palīdzība tiek sūtīta no visaugstākā līmeņa, lai paceltu viņus no pakāpes uz pakāpi. Bez šīs palīdzības, kuru Radītājs sūta taisnajiem, viņi nespētu iziet no savas pakāpes un pacelties vēl augstāk. Tāpēc saskaņā ar katra taisnā lielumu un pakāpi, Radītājs viņam sūta cildenu, neparasta līmeņa dvēseli, kas viņam palīdz ceļā. Var sacīt, ka šī palīdzība ir tā pati gaisma, kas atgriež pie Avota. Turklāt Radītājs ir vispārējā Bezgalības gaisma, kas sūta cilvēkam tilpnes/ vēlmes. Lai paceltos uz nākamo pakāpi, nepieciešams jauns „ietērps”, kas mūsu gadījumā atnāk caur skolotāju. (more…)

Radītāja labestība ir barga

Jautājums: Kāpēc Radītājs ir tik bargs pret radījumu, uzstādot viņam stingrus, nemainīgus likumus? Kāpēc Viņš nevar būt piekāpīgs kā tēvs dēlam? Atbilde: Neviens bērns nevar attaisnot tēva stingrību. Ar savu bērnišķīgo prātu viņš nespēj saprast tēvu un saskatīt nākamās sekas, labumu, kuru viņam dod audzināšana. Bērns vēlas rotaļāties no rīta līdz vakaram un mieloties tikai ar konfektēm, skatīties televizoru. Viņš nevar attaisnot vecāku uzstājību, bet klausa viņus tikai aiz bezizejas, jūtot savu atkarību no viņiem, nevis tāpēc, ka apzinās viņu taisnīgumu. Garīgajā pasaulē viss ir daudz sarežģītāk, tāpēc mēs nejūtam, cik maigi pret mums izturas augstākā vadība. Mūsu pasaulē bērns nav tiešs pretstats tam, par ko viņam būtu jākļūst. Ja bērns ir paklausīgs un veic uzdotos mājasdarbus, aiz sevis novāc, tad vecāki neizvirza viņam pretenzijas, jo no viņa vairs arī nav ko prasīt. (more…)

Uzticības eksāmens garīgajam

No raksta „Tas, kas nāk no sirds” („Šamati”, 25. raksts): Pastāv viens padoms: pieķerties savam skolotājam un grāmatām iekšējā līmenī, ko dēvē „gūstot no grāmatām un to autoriem”. Tikai pateicoties saplūsmei ar viņiem, cilvēks var mainīt savas domas un vēlmes uz labāko pusi. Pretējā gadījumā nekādi strīdi un viltibas viņam nepalīdzēs mainīt savas domas. Visi viņa prātīgie argumenti, ar kuru palīdzību viņš veido savus secinājumus, ka pastāvīgi nepieciešams iet Radītāja ceļu, balstās uz saplūsmi ar viņa skolotāju. Kā tikai zaudēs šo pamatu, izzudīs viss šo argumentu spēks, jo viņam vairs nebūs uz ko balstīties. Tad, kad pēc ilgstošām likstām, dzīves jēgas meklējumiem vai mēģinājumiem apspiest šo jautājumu ar antidepresantiem, cilvēkam beidzot atklājas ceļš un viņu atved uz kabalistisko grupu, pie skolotāja, viņa ceļā rodas uzdevums, – kā mainīt viedokli, kas vērsts uz sevi un uz pasauli, kā mainīt savu uztveri. (more…)