Kategorija arhīvs: Skolotājs un skolnieks

Dzīvais ūdens no pirmavota

Jautājums: Kā jāstrādā ar pirmavotiem, lai tos nesagrozītu?

Atbilde: Tieši šī iemesla dēļ no mums tiek prasīts cienīt un godāt grupu, skolotāju, Zoar Grāmatas radītājus, jo atbilstoši tam es iekļaujos iekšienē un uzņemu no šī avota pēc iespējas mazāk to izjaucot.

Kad pielāgoju kādu Bāla Sulama vai Rabaša rakstu, lai to padarītu pieejamu plašam lasītāju lokam, es cenšos ieiet materiālā gluži kā embrijs, pilnībā sevi atceļot. Un pēc tam es nododu citiem vārdiem tās sajūtas un domu, ko biju pārdzīvojis, kamēr atrados šajā rakstā gluži kā ūdenī. (vairāk…)

Radītāja skaļrunis

Kongress Aravā. Saruna pie maltītes.

Jūs nesaprotat, kādā mērā mēs visi esam vadīti no augšienes. Skolotājs šeit it kā skaļrunis, augstākās sistēmas daļa, kurš nodod jums zināšanas, un ne vairāk. Jūs taču nedievināt dinamiku par to, ka tas stāsta jums kaut ko interesantu. Tāpat arī ir jāattiecas pret Skolotāju – ir jāciena aparāts, caur kuru jums vēsta no augšienes, ne vairāk.

Es vēlos jūs brīdināt, jo tieši tajā ir starpība starp aklu pielūgsmi un patiesību. Es vēl vairāk kā visi pārējie jūtu, ka mani vada no augšienes, un man nav nekā sava. Es nerotaļājos jūsu priekšā, es patiešām tikai izpildu komandas no augšienes. Un viss cilvēka darbs – būt vadāmam. Jo viņš ir augstāks, jo vairāk tiek vadīts. To dēvē būt par Radītāja vergu – Mozus (Moše) pakāpe. (vairāk…)

Šajās grāmatās ir patiesības gaisma

Neviens cilvēks pirms Bāla Sulama neatklāja patieso mīlestības pret tuvāko jēgu. Šī tēma lielā vairumā attēlota visos avotos, uzrakstīts milzums brīnišķīgu romānu un citu darbu, kuros apdziedāta mīlestība pret tuvāko, brālīgā mīlestība, mīlestība starp biedriem, nepieciešamība atsacīties no sevis. Kurš tikai par to nav runājis! Katrs politiķis, kurš vēlas izlauzties pie varas, runā par to, ka mīl visus. Katrs zaglis sevi uzskata par cīnītāju taisnības vārdā.

Taču Bāls Sulams radīja kritēriju īstai pārbaudei, viņš visu uzliek uz pareizajiem svariem, pamato ar tādu analīzi, ka nav iespējams kļūdīties. Kad lasām to, ko viņš raksta, varam būt pārliecināti, ka nav iespējams pieturēties pie iepriekšējiem uzskatiem. Vai tev jāaizver acis un jāmēģina aizmirst viss, ko viņš raksta, un tad kaut kā vēl varēsi eksistēt pa vecam, turpinot sava egoisma dēļ dzīvot savu dzīvniecisko dzīvi. Vai arī tev ir jāmainās! (vairāk…)

Kā gādīga māte, kura neredzami mums seko

Pēc tam, kad Bāls Sulams veica savus dižos noskaidrojumus: ko vēlas Radītājs, kāds ir radījuma mērķis un tā sasniegšanas ceļi, – viņš nolaidās lejup pie mums un to paskaidroja, mums atlika tikai iekļauties viņa metodikā. Pacensties izprast to ar savu prātu, sajust ar sirdi, lai caur mums izietu gaisma un mūs piepildītu, ļaujot saprast šo vārdu iekšējo būtību.

Lai katrs viņa vārds sāk mūsos dzīvot, gluži kā iekšējais mehānisms, līdzeklis, tilpne, kura sāks cilvēkā strādāt tā, ka viņam nenāksies domāt. Viņam neko nevajadzēs plānot, šī mācība sāks viņā dzīvot, un caur viņu izpildīt darbības, pateicoties tam, ka viņš sevi atceļ (savu egoismu). Tāds ir Galgalta ve-einaim darbs, kas sevi atceļ AHAPa dēļ, ietver sevī visas vēlmes, – taču no otras puses, tie apvienojas ar gaismu, un tā sāk caur mums darboties.

Mēs neapzināmies, ko darām, un nezinām, kas mums ir jādara. Turpretim gaisma mūs virza, un tieši gaisma visu izpilda. Rakstīts: „Es – pirmais, un Es – pēdējais” un „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. (vairāk…)

Noslēdzot dižo dvēseļu ķēdi

Vairums cilvēku šodien visā pasaulē atrodas īstās bailēs un bezpalīdzības sajūtā. Viņi nespēj rast nekādu attaisnojumu savām ciešanām, nezina, ko darīt, kā uzturēt sevi rīt, vai pēc dažiem mēnešiem. Vieni norūpējušies par saviem miljardiem, bet citi nezina, kā izdzīvot, kad beigsies pēdējie graši.

Katrs cieš savā veidā, bet neviens nesaprot, kā dzīvot tālāk. Taču piepeši mēs saņēmām no augšienes tādu dāvanu, ka varam lūkoties uz šo pasauli ar cilvēcisku skatienu, nevis kā mazi un nelaimīgi sitamie dzīvnieciņi. Tas viss, pateicoties līdz mums nonākušajiem Bāla Sulama atklājumiem, caur viņa dvēseli. Rabašs bija pārejas adapteris starp mums un Bālu Sulamu. (vairāk…)

Bāla Sulama piemiņas diena

No Bāla Sulama 39. vēstules: „Tev droši ir jāzina, ka no ARI laikiem līdz pat mūsdienām, nebija cilvēka, kurš saprastu ARI metodiku līdz pašām tās saknēm. Un lūk, saskaņā ar augstāko gribu, es izpelnījos ARI dvēseles iemiesošanos – ne par maniem labiem darbiem, bet pateicoties augstākā vēlmei.

No manis paša ir apslēpts, kādēļ tieši es esmu izraudzīts šai brīnumainai dvēselei, kuru nav izpelnījies neviens cilvēks kopš viņa nāves un līdz šai dienai. Taču nespēju vairs par to runāt, jo nav manā dabā runāt par brīnumainiem noslēpumiem…”

Bāls Sulams neatklāja augstākos noslēpumus, jo tas bija pret viņa noteikumiem, – bet mums vienkārši nav tādas iespējas… Tomēr mēs redzam no viņa darbiem, cik īpašs bija šis cilvēks, un sūtīts mums no debesīm. Šī dvēsele tika izraudzīta, lai savienotu mūs augstākajā sistēmā. Es pat nezinu, kā to nosaukt – tas nav „cilvēks”, tas nav cilvēciskais spēks, tā nav tāda dvēsele, kas atrastos starp mums, un kurai būtu iespējams pielīdzināties un pietuvināties. (vairāk…)

Aiz vienkāršības slēpjas gudrība

Visa mūsu dvēsele ir izveidota no apslēptības – no tā, ka mēs visādos veidos slēpjam savu vēlmi iegūt baudu. Pirmā apslēptība – tas ir vienkāršais samazinājums. Taču pēc tam es sāku pētīt, ko es samazinu, kādā vēlmē padaru sevi par pieticīgu, un ko vēlos no sevis.

Visa mana saņemšana var būt tikai atdeves dēļ, tas ir, es veidoju 4 apslēptības līmeņus: apslēptība uz apslēptību uz apslēptību… – tāda veidā izzinu arvien lielāku Radītāja dižumu.

Taču Viņa īsto varenumu mēs nekad tā arī nespēsim saprast (varbūt kādreiz jaunā realitātē pēc labošanās beigām). Patreiz Viņa dižums veidojas no tā, cik daudz mēs esam spējīgi uztvert apslēptību iekšienē, kuras mēs paši esam izveidojuši. (vairāk…)

Mīlestība un naids

Jautājums: Kur ir robeža, kas atšķir jūsu padomu īstenošanu no aklas pielūgsmes?

Atbilde: Par robežu tiek uzskatīta kritiskā analīze. Cilvēks, kurš strādā pareizi, nepiekrīt skolotājam, izjūt pret viņu naidu, antipātiju un pilnīgu nicinājumu, un līdzās tam to visu pārvar, paceļas sev pāri, ar dvēseli un sirdi pieņem skolotāja dižumu un pilnībā sevi anulē attiecībā pret viņu.

Pielūdzējam ir tikai viena medaļas puse, viņš noliec galvu bez jebkādas kritikas. Kā no uguns viņš bēg no jebkuras neatzinīgas domas. Taču pie mums tā nav. Tas nenozīmē, ka mākslīgi sevī jāizraisa protests un noliegums. (vairāk…)

Garīgo nevar izteikt ar vārdiem

Jautājums: Ja ir nepieciešams sevi atcelt skolotāja viedokļa priekšā, tad ir pareizi, ja daži atzīst, ka gatavi izpildīt tikai paša skolotāja norādījumus, un nekādas citas vadības?

Atbilde: Skolotājam nav jākļūst par priekšnieku katram. Viņam nevajag ikvienam skaidrot, ko viņš vēlas. Viņš var būt apslēpts gandrīz tāpat kā Radītājs un neko nerunāt. Tam, kurš vēlēsies, pašam sevi jāatceļ un jāatklāj skolotāja viedoklis. (vairāk…)

Šī pasaule – garīgo terminu vārdnīca

No kurienes nāk mūsu pasaules vārdi? Kāpēc kaut kāds zemnieks, kurš kādreiz dzīvojis pie Jeruzalemes, paraudzījās uz Olīvkalnu un deva tam tādu nosaukumu – viņam vienkārši likās, ka tam piestāvēs šis vārds. Tāda vēlme viņam izpaudās no dabas, bet daba nāk no augšienes.

(vairāk…)