Category Archives: Senā Babilonija

Babilonas noriets, 2. daļa

Cilvēks piedzimst un attīstās egoistiski. Tā arī teikts: “Es radīju egoismu un dodu jums Toru tā izlabošanai” – tādēļ, ka tā dos jums gaismu, ar kuras palīdzību jūs varēsiet izlabot savu egoismu. Tā rodas divas līnijas, iekšējā darba divas puses: egoisms atsevišķi – kreisā puse un Tora – labā puse.

Jautājums: Vai tiešām es esmu tāds egoists, ka manī ir tikai negatīvais spēks? Un vai tiešām ar tādu vēstījumu var pievilināt sev auditoriju, kā to izdarīja Ābrams?

Atbilde: Acīmredzot viņš vienkārši izsvaidīja pa visu Seno Babilonu lapiņas. Ātri nodrukāja tās vietējā tipogrāfijā un izsvaidīja visiem babiloniešiem – pavisam tikai trim miljoniem iedzīvotāju – pieņemsim, no lidmašīnas. Un, lūk, viņi izlasīja rakstīto lapiņās un  ap Ābramu sapulcējās pieci tūkstoši cilvēku. (vairāk…)

Babilonas noriets, 1. daļa

Jautājums: Uz īsu brīdi pārcelsimies uz momentu, kad sāka veidoties ebreju tauta un pievienosimies Ābrama grupai, kas izgāja no Babilonas un atbilstoši mīlestības pret tuvāko kā sevi pašu principam dodas uz Erec Israel – Izraēlas zemi. Vai visi šie cilvēki jau bija sasnieguši  garīgo pakāpi? Varbūt ar garīgo izzināšanu ir apveltīti tikai viņu līderi?

Atbilde: Visa tauta zināja, kurp tā iet un izjuta iekšējas izmaiņas. Taču viņu savstarpējā saikne principā vēl nebija tik augstā egoistiskā līmenī, lai tajā parādītos augstākā gaisma, kas dod iekšējo izzināšanu. Viņiem bija tikai kopēji mirdzumi. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 5. daļa

Jēkabs kopā ar dēliem pēc tam ienāca Ēģiptē un tur mira. Tāpēc, ka no Ēģiptes atdzimst ne sākotnējais punkts – no šī punkta atdzimst jau vesela sistēma. Viņi to sāk veidot tieši Ēģiptē, tas ir, no sadrumstalota, šausmīga stāvokļa, tūkstošreiz sliktāka salīdzinājumā ar Babilonu.

Būtībā tā ir tā pati Babilona, tikai vēl briesmīgākā sadrumstalotībā. Nimroda vietā – Faraons, bet Ābrama vietā – Mozus. Vēsture atkārtojas, tikai jau citā riņķojumā. Tā sākās augoša, milzīga egoisma labošana jaunā līmenī, ko tagad dēvē par “Ēģipti”. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 4. daļa

Jautājums: Atgriezīsimies pie iekšējās satuvināšanās etapiem starp cilvēkiem. Kā tas notiek?

Atbilde: Pirmais etaps – kad es nevēlos izmantot citus: otru cilvēku, jebkuru biedru no savas tautas, tas ir, no tās grupas, ar kuru mēs mērojam ceļu uz garīgo ideālu – uz principu “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

Paceļoties uz šo pakāpienu, es jūtu, ka nevēlos darīt otram neko sliktu, man nav sliktu domu par viņu. Es varu sevī pārvarēt egoismu, noturēt sevi visās tā izpausmēs un visa mana enerģija tiek virzīta uz to, lai varētu būt absolūti neitrāls pret cilvēkiem. Vēlēties savienoties ar viņiem, vēlēties būt kopā ar viņiem. Tas ir, es nekādā veidā nedomāju, nerūpējos par sevi pretēji visiem pārējiem. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 3. daļa

Jautājums: Ko sevī ietver darbs attiecībā uz principu „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”?

Atbilde: Ceļā uz šādu stāvokli ir ļoti daudz etapu, daudz pakāpienu. Tā ir kabalas zinātnes sistēma.

Sākotnēji cilvēks vienkārši tiecas uz saikni ar citiem. Ir visdažādākie speciālie vingrinājumi: kopā sēdēt, ieturēt maltītes, sapulces, sarunas par satuvināšanos – pagaidām, it kā tikai teorētiski. Patlaban šeit ir maz prakses, jo cilvēki, atrodoties pirmajos pakāpienos, vēl ļoti vāji jūt sevī kustību, aizrautību, uzstājīgu nepieciešamību apvienoties vienam ar otru. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 2. daļa

Jautājums: Torā ir teikts, ka Radītājs norādīja Ābramam, uz kuru zemi no Babilonas viņam ir jādodas. Tātad viņš jau sākotnēji zināja, kurp iet?

Atbilde: Nē. Jo runa nav par koordinātēm ģeogrāfiskajā kartē. Abstrahējoties no tūkstoš gadu vēstures, mēs abstrahējamies arī no zemes virsas kilometriem. Laiks un attālums šeit nevalda.

Kad cilvēka iekšējā sajūta, kas dēvēta – “viņa Radītājs”, saka, pie kā vērsties, kurp iet, tas nozīmē, ka viņam jāvirzās, nevis uz citu teritoriju, uz jaunu dzīvesvietu, bet gan uz nākamo garīgo stāvokli, kas tiks dēvēts par “Israēla zemi”. (vairāk…)

Ābrama ideālā sabiedrība, 1. daļa

Senā Babilona iegrimusi vēstures dzīlēs, tomēr mūsu laikos tā vienalga atspoguļojas. Visa tās gaita – vienots process, kas ir savienots kopā no sākuma līdz beigām un no beigām līdz sākumam.

Un tādēļ tagad, kad mēs redzam, kā vēsture atkārtojas, tikai citā līmenī, mums vajag izdarīt pareizus secinājumus no visa tā, kas notika un notiek.

Un tā, Babilonā kuru pārvaldīja valdnieks Nimrods, izveidojās Ābrama grupa, kas pretstatīja “oficiālajai” attīstības programmai savu personīgo. Nimrods teica, ka starp cilvēkiem uzliesmojošo naidu un atdalīšanos vajag pārvarēt dabiskā egoistiskā ceļā – apmetoties dažādās nomalēs, lai mazāk saskartos viens ar otru. Runājot mūsdienu valodā, pārcelties no kopmītnēm uz atsevišķiem dzīvokļiem. (vairāk…)

Steidzami nepieciešami Ābrama palīgi

Jautājums: Vai iepriekš Israēls bija novadījis gaismu pasaulēs?

Atbilde: Israēls nekad nav novadījis gaismu pasaulēs, jo tas nebija Israēla pienākums. Mēs esam attīstības procesā, kas sācies no Ādama Rišona laikiem, tas kalpoja par sagatavošanās procesu.

Pēc tam Ābrams sāka organizēt pirmo grupu no visas cilvēces. Viņš nāca klajā ar aicinājumu un sāka apmācīt babiloniešus, sarakstīja grāmatas, kā raksta Rambams. (vairāk…)

Izvēle starp divām galējībām

Krasnojarska: 1. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: Jebkuriem attīstības procesiem ir savs cikliskums: sākums, maksimums un finālstadija. Vai Jums nerodas sajūta, ka attiecībā uz egoistisko sajūtu civilizācijas attīstība nonāk pie sava beigu posma?

Atbilde: Šodien mēs no jauna esam atgriezušies pie Divupes! Mēs no jauna atrodamies Senajā Babilonijā. Tikai šī Babilonija patlaban aptver visu Zemeslodi. Tā Divupe, tā civilizācija, kurā atradās trīs miljoni cilvēku, tagad izaugusi līdz septiņiem miljardiem. No kā aizgāja, pie tā paša arī nonāca, tas ir, pie tās pašas krīzes, pie kuras bija nonākuši senie babilonieši. Tieši to arī paredzēja kabalisti.

Jautājums: Taču senie babilonieši tomēr zināmā veidā izgāja no egoisma?

Atbilde: Viņi neizgāja no krīzes, bet atrisināja to citā veidā: attālinājās viens no otra un izsijājās pa visu Zemi. Taču mēs to nevaram. (vairāk…)

Kam uzlikta labošanās izpilde?

Jautājums: Tad, kad mēs runājam par Israēla tautu, par ebrejiem, ko mēs ar to domājam?

Atbilde: Ābrama mācekļi, kuri kopā ar viņu iznāca no Babilonijas, dēvēja sevi par „Israēlu”, tas nozīmē: „taisni pie Radītāja” (jašar-eļ). Tāpat arī viņi nosauca sevi par „jūdiem” (jehudim) – no vārda „vienotība” (ihud), par cik vēlējās apvienoties. Arī tāpat viņi nosauca sevi par „ebrejiem” (ivrim – עברים) – no vārda „pāriešana” (maavar – מעבר), par cik vēlējās pāriet no pakāpes uz pakāpi. Visi nosaukumi tiek doti saskaņā ar vektoru, atbilstoši tieksmei.

Kopumā pastāv saņemošā vēlme. Tās mazākā daļa tiek dēvēta „Bnei Baruh” (BB). Cita, lielāka daļa, tiek dēvēta „Israēla tauta Israēla zemē”. Vēl lielāka daļa tiek dēvēta „Israēla tauta trimdā”. Un visbeidzot ir daļa ar nosaukumu „pasaules tautas”. (vairāk…)