Category Archives: Realitātes uztvere

Pārslēgt individuālās uztveres kanālus

Jautājums: Cilvēka uztvere ir sadalīta divās daļās – sevis un visas pārējās pasaules uztverē. Visa cilvēka dzīve tiek veidota šajās divās plaknēs, kuras viena no otras ir atdalītas. Kāpēc?

Atbilde: Tāpēc, ka mēs esam radīti ar egoistisku vēlmi „es”: es vēlos, es gribu, es eksistēju. Ja šīs vēlmes mūsos nebūtu, mēs vispār nejustu ne sevi, ne pasauli šādā izskatā, kur eksistējam.

Problēma ir tajā, kā savienot sevi un apkārtējo pasauli tā, lai mums būtu skaidrs, ko mēs uztveram pareizi, ko nē, kā sevi tuvināt pareizai pasaules uztverei, kā izmainīt pasaules uztveri sevī. (vairāk…)

Iesākumā bija doma

Jautājums: No kurienes sākas doma?

Atbilde: Doma ir sākotnēja. Ja mēs iedziļināmies domā, tad redzam, ka izejam ārpus laika robežām. Nav sākuma un gala un tāpēc tur ir nemirstība.

Proti, runa nav pat to, kā mēs sevi izjūtam dotajā mirklī – kā kaut kādu fizisku ķermeni, noteiktas konsistences, siltu, kurš aizņem noteiktu apjomu. (vairāk…)

Vai mēs eksistējam?

Jautājums: Vai nāve parastam cilvēkam ir tāds stāvoklis, kad viņš pārstāj just informācijas plūsmu caur saviem pieciem fiziskiem maņu orgāniem?

Atbilde: Jā, viņa ķermenis mirst – acis it kā neredz, ausis nedzird utt. To mēs dēvējam par nāvi.

Jautājums: Bet patiesībā? (vairāk…)

Mēs visi redzam atšķirīgu pasauli

Mēs visi skatāmies uz pasauli ar vienādām acīm un redzam vienu un to pašu. Taču, izņemot acis, mums vēl ir prāts, kurš mums attēlo redzēto. Taču prāts visiem ir dažāds, jo tas apkalpo vēlmi gūt baudu.

Un atbilstoši tam kādā mērā mēs spēsim prātam pievienot atdeves vēlmi, mēs redzēsim pasauli šo divu īpašību kontrastā: saņemšanas un atdeves, un šādi sāksim atklāt patieso pasaules ainu. (vairāk…)

Uzbrukumā Radītāja apslēptībai

Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Es ceru, ka jums bija laiks sagatavoties kongresam un sajusties daudz patstāvīgākiem. Pacentīsimies aizvadīt kongresu tā, lai patiešām sajustu to kli (tilpni), kuru mums kopā jāizveido, lai tajā atklātu Radītāju. Tas ir pats galvenais.

Kongresa nosaukums runā pats par sevi – „Pacēlums virs sevis”. Tas, principā, ir tas, kas jādara katram un visiem kopā, savstarpējā palīdzībā. Un tad mēs sajutīsim to pasauli, kurā mēs patiesībā atrodamies, pastāvīgi eksistējošā – nevis mūsu sašķeltās jūtās, uztverēs, bet gan Radītāja radītajā, kurā mēs patiešām eksistējam. (vairāk…)

Iziet ārpus egoistiskiem rāmjiem

Jautājums: Kāpēc cilvēks jūt vēl kādu, izņemot sevi?

Atbilde: Tāpēc, lai „izietu ārpus sevis”?

Ja es nejustu sevi, tad es nejustu nevienu ārpus sevis. Proti, sevis un ārējo jušana ir savstarpēji saistīti. To dēvē par „robežas sasniegšanu”. (vairāk…)

Maģiskais skaitlis septiņi

Jautājums: Kad es meklēju informāciju par brīnumiem, tad visos sarakstos figurēja skaitlis septiņi, piemēram, septiņi pasaules brīnumi utt. Kāpēc tieši septiņi? Kas tas ir par maģisku skaitli?

Atbilde: Septiņi ir maģisks skaitlis, pasvītrojošs, ka runa ir par kaut ko, kas ir augstāk par dabu.

Pa labi, pa kreisi, priekšā, aizmugurē, augšā, apakšā – sešas puses, kurās mēs esam ieslēgti kā kastē, bet septītā iziet ārpus tās robežām. Tāpēc skaitlis septiņi ir tik simbolisks. Tas nosaka kaut ko, kas iziet ārpus mūsu pasaules rāmjiem.

No TV raidījuma „Garīgie stāvokļi”, 30.11.2021.

Avots krievu valodā

Kāpēc man būtu jāpiedod?

Replika: Ludmila raksta: „Es nespēju piedot. Un uzskatu, ka katrai rīcībai ir jātiek sodītais. Taču, ja es spētu piedot, domāju, ka tad garīgi būtu daudz vieglāk. Kā iemācīties piedot?”

Atbilde: Mēs spējam iemācīties piedot, tikai pamatojoties uz to, ka izzinām savas dabas ļaunumu. Un, kad es saprotu, kāds es esmu: egoists, visu par citiem aizmirstošs, nevienam neko neatgriežu ar labestību utt. – tad es nonāku stāvoklī, kad es visas negatīvās ietekmes izsaucu uz sevi. Un tādējādi man nav ko piedot, man vienkārši nepieciešams domāt labu par citiem. (vairāk…)

Bezgalīgs mirklis

Rambams raksta, ka mūsu pasaule atrodas zem laika ass, taču garīgā pasaule – virs. Tāpēc, atbilstoši virzībai uz priekšu, tuvojoties garīgajam, mēs negaidot sākam just, ka sekunde ir ļoti ilgi. No mirkļa sākuma un līdz tā beigām ievietojas daudz notikumu.

Šādi mūsdienu tehnikā ierīces darbojas augstās frekvencēs un ir spējīgas apstrādāt miljoniem impulsu sekundē, ko agrāk nespēja paveikt. Taču garīgā pasaule ir daudz augstāk par mūsdienu tehniku un strādā bezgalīgā frekvencē. Un tāpēc garīgajā neeksistē īsa mirkļa – tur katrs mirklis ir bezgalība.

No nodarbības par tēmu „Pacēlumi un kritumi”, 07.07.2021.

Avots krievu valodā

Kā mēs uztveram pasauli

Pats galvenais mūsu dzīvē ir pārbaudīt, kā es uztveru pasauli, cik subjektīva tā ir. Tāpēc, ka es to veidoju ar savām īpašībām, savām jūtām, savu sapratni, daudzas no kurām es saņēmu mantojumā no bijušajiem, iespējams, tāliem, tāliem gadsimtiem.

Tāpēc man ir nepieciešams pacelties virs dabiskās, automātiskās, instinktīvās pasaules uztveres un pacensties analizēt pasaules ainu apzināti, vadāmi: vai es to spēju veidot ar pārmaiņām sevī. (vairāk…)