Jautājums: Manis nav, ir tikai Radītājs. No otras puses, es eksistēju tikai tad, kad atšķiros no Viņa, vai tad, kad ar Viņu saliedējos? Es eksistēju vai nē?
Atbilde: Mēs eksistējam. Par to nav nekādu šaubu.
Taču kādā veidā, lai mēs savienojamies ar Radītāju? Tādēļ sevī ir nepieciešams radīt īpašu maņu orgānu, kurš spēj just to, kas ir ārpus mums. Tāpēc, ka Radītājs atrodas ārpus mums, mēs Viņu pašlaik nejūtam. (vairāk…)
Ir ļoti svarīgs precizējums mūsdienu materiālistiskajai realitātes uztverei, atbilstoši kurai pasaule ir evolūcijas procesa rezultāts, pakāpeniska matērijas attīstība no atoma. Šādi domā mūsdienu cilvēks, pamatojoties uz zinātnes sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.
Taču „Desmit Sefirotu Mācība” skaidro, ka visa realitāte tika radīta ar vienu domu, kura turpina darboties. „Būtībā šī doma ir cēlonis un darbība, un gaidāmais atalgojums un visu pūļu būtība.” (vairāk…)
Cilvēce izskatās kā niecīgs smilšu graudiņš bezgalīgā Visuma dzīlēs. Taču patiesībā viss šis Visums vispār neattiecas uz garīgo. Tajā nav neviena punkta, kas piederētu garīgai pasaulei un tāpēc tas neieņem nekādu vietu īstajā realitātē. (vairāk…)
Mēs visi atrodamies stāvoklī „izraidīšana” – tā ir izraidīšana no Radītāja, augstākās, garīgās pasaules sajūtas un izzināšanas. Pastāv tikai divi stāvokļi: izraidīšana un atbrīvošanās.
Atrodoties stāvoklī, kad Radītājs ir slēpts, mēs nonākam tādā realitātē, kāda tā tēlojas mums tagad, tas ir, laicīga un mainīga, kuru ietekmē dabas likumi.
Taču eksistē garīgā realitāte, kurp mēs varam pacelties. Tur darbojas cita laika ietekme un nosacījumi un mēs nonākam virs jēdzieniem laiks, kustība un telpa. (vairāk…)
Ja mēs nestrādāsim ar savu domu labošanu, tad vīrusi kļūs ar vien kaitīgāki un graujošāki, tāpēc ka attīstība turpinās. To nav iespējams apstādināt.
Dabas programmā ir mūs aizvest līdz izlabošanai, un, ja mēs uz to labprātīgi netiecamies, gaismas ceļā, tad nākas mūs pastums ciešanu veidā. Kabalisti brīdina, ja mēs neveiksim labošanos, tad varam nonākt līdz pasaules kodolkaram. (vairāk…)
Ja es atļauju nelabai domai par citiem iziet uz āru un tikt izteiktai un sadzirdētai, tas nozīmē, ka es tai dodu iespēju parādīties. Iekams tā atrodas manī, es to vēl varu apspiest, aizliegt šai domai iziet no manis, tas ir, veikt ierobežojumu visai mūžsenai egoistiskai dabai.
Negatīva doma par tuvāko ir tas pats, kas darbība. Taču es varu domu notvert un apstādināt, neļaujot tai parādīties un kaitēt citiem. Doma ir darbības iniciators, lai gan nemateriāls. Ja es ļauju nelabai domai brīvi plūst un darboties, necenšoties to kontrolēt un nospiest, tad tādējādi es kaitēju tuvākajam un veicu sliktu darbību pasaulē. (vairāk…)
Jautājums: Ko garīgajā koordinātu sistēmā nozīmē „laiks” un „atpakaļ”? Vai tā ir iemeslu un seku saikne, laiks vai kas cits?
Atbilde: Garīgajā vispār nepastāv kustība atpakaļ, tāpēc ka tā ir regresija. Tikai uz priekšu. (vairāk…)
Ticība, kas augstāka par zināšanām, prasa īpašu prātu. Lieta tā, ka šīs pasaules cilvēks: tu un es, katrs no mums, ir veidots no egoisma – vēlmes gūt baudu, kura iekšienē jūt visu realitāti.
Mēs jūtam tikai to, kas mums spēj nest baudu vai gluži pretēji izsaukt ciešanas, tas ir, plusu vai mīnusu atbilstoši savai egoistiskai vēlmei patīkami dzīvot. (vairāk…)
Dzīve – tas ir scenārijs, kuru var pārrakstīt no jauna un sākt pārvaldīt savu dzīvi. Galu galā cilvēkam apnīk kino, kurā kāds ar varu viņu padarījis par galveno varoni. Tā ir sveša dzīve, taču es gribu dzīvot savu dzīvi. (vairāk…)
Daba cilvēkam devusi spēju iziet no sevis un ieiet grāmatas vai filmas sižetā. Mūsu laika aizraušanās – tie ir nebeidzamie seriāli, kino maratons, kurā ievilināti visi, gan vecākā, gan jaunā paaudze.
Katra cilvēka sapnis: atgriezties mājās, apsēsties krēslā, apslāpēt gaismu, ieslēgt televizoru un iedziļināties seriālā. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana