Category Archives: Realitātes uztvere

Uzbrukumā Radītāja apslēptībai

Starptautiskais kongress „Pacēlums virs sevis”, 1. nodarbība

Es ceru, ka jums bija laiks sagatavoties kongresam un sajusties daudz patstāvīgākiem. Pacentīsimies aizvadīt kongresu tā, lai patiešām sajustu to kli (tilpni), kuru mums kopā jāizveido, lai tajā atklātu Radītāju. Tas ir pats galvenais.

Kongresa nosaukums runā pats par sevi – „Pacēlums virs sevis”. Tas, principā, ir tas, kas jādara katram un visiem kopā, savstarpējā palīdzībā. Un tad mēs sajutīsim to pasauli, kurā mēs patiesībā atrodamies, pastāvīgi eksistējošā – nevis mūsu sašķeltās jūtās, uztverēs, bet gan Radītāja radītajā, kurā mēs patiešām eksistējam. (vairāk…)

Iziet ārpus egoistiskiem rāmjiem

Jautājums: Kāpēc cilvēks jūt vēl kādu, izņemot sevi?

Atbilde: Tāpēc, lai „izietu ārpus sevis”?

Ja es nejustu sevi, tad es nejustu nevienu ārpus sevis. Proti, sevis un ārējo jušana ir savstarpēji saistīti. To dēvē par „robežas sasniegšanu”. (vairāk…)

Maģiskais skaitlis septiņi

Jautājums: Kad es meklēju informāciju par brīnumiem, tad visos sarakstos figurēja skaitlis septiņi, piemēram, septiņi pasaules brīnumi utt. Kāpēc tieši septiņi? Kas tas ir par maģisku skaitli?

Atbilde: Septiņi ir maģisks skaitlis, pasvītrojošs, ka runa ir par kaut ko, kas ir augstāk par dabu.

Pa labi, pa kreisi, priekšā, aizmugurē, augšā, apakšā – sešas puses, kurās mēs esam ieslēgti kā kastē, bet septītā iziet ārpus tās robežām. Tāpēc skaitlis septiņi ir tik simbolisks. Tas nosaka kaut ko, kas iziet ārpus mūsu pasaules rāmjiem.

No TV raidījuma „Garīgie stāvokļi”, 30.11.2021.

Avots krievu valodā

Kāpēc man būtu jāpiedod?

Replika: Ludmila raksta: „Es nespēju piedot. Un uzskatu, ka katrai rīcībai ir jātiek sodītais. Taču, ja es spētu piedot, domāju, ka tad garīgi būtu daudz vieglāk. Kā iemācīties piedot?”

Atbilde: Mēs spējam iemācīties piedot, tikai pamatojoties uz to, ka izzinām savas dabas ļaunumu. Un, kad es saprotu, kāds es esmu: egoists, visu par citiem aizmirstošs, nevienam neko neatgriežu ar labestību utt. – tad es nonāku stāvoklī, kad es visas negatīvās ietekmes izsaucu uz sevi. Un tādējādi man nav ko piedot, man vienkārši nepieciešams domāt labu par citiem. (vairāk…)

Bezgalīgs mirklis

Rambams raksta, ka mūsu pasaule atrodas zem laika ass, taču garīgā pasaule – virs. Tāpēc, atbilstoši virzībai uz priekšu, tuvojoties garīgajam, mēs negaidot sākam just, ka sekunde ir ļoti ilgi. No mirkļa sākuma un līdz tā beigām ievietojas daudz notikumu.

Šādi mūsdienu tehnikā ierīces darbojas augstās frekvencēs un ir spējīgas apstrādāt miljoniem impulsu sekundē, ko agrāk nespēja paveikt. Taču garīgā pasaule ir daudz augstāk par mūsdienu tehniku un strādā bezgalīgā frekvencē. Un tāpēc garīgajā neeksistē īsa mirkļa – tur katrs mirklis ir bezgalība.

No nodarbības par tēmu „Pacēlumi un kritumi”, 07.07.2021.

Avots krievu valodā

Kā mēs uztveram pasauli

Pats galvenais mūsu dzīvē ir pārbaudīt, kā es uztveru pasauli, cik subjektīva tā ir. Tāpēc, ka es to veidoju ar savām īpašībām, savām jūtām, savu sapratni, daudzas no kurām es saņēmu mantojumā no bijušajiem, iespējams, tāliem, tāliem gadsimtiem.

Tāpēc man ir nepieciešams pacelties virs dabiskās, automātiskās, instinktīvās pasaules uztveres un pacensties analizēt pasaules ainu apzināti, vadāmi: vai es to spēju veidot ar pārmaiņām sevī. (vairāk…)

Radītājs un apziņa

Jautājums: Kad mēs augstāko spēku dēvējam par Radītāju, mēs to it kā personificējam. Ja garīgā telpa ir apziņas lauks, vai tad ir iespējams runāt par subjektu, kuram šī apziņa pieder?

Atbilde: Nē. Subjekta nav.

Jautājums: Kā apziņa var būt bez subjekta, bez „es”? (vairāk…)

Uztvert pasauli tādu, kāda tā ir

Jautājums: Vai var teikt, ka kolektīvā apziņa ir kvalitatīvi jauns līmenis, un, ka kabala nodarbojas ar to, ka māca cilvēkiem iziet jaunā realitātes uztveres līmenī?

Atbilde: Nē, es tā neteiktu, tāpēc ka šajā gadījumā apziņai jābūt absolūti pretējai pasaulīgajai apziņai.

Ja mēs visu saņemam sevī un mūsu dabiskajās sensenajās vēlmēs sajūtam šo attēlojumu, kā, piemēram, fotoaparātā, tad kabalistiskā uztvere ir absolūti citāda. (vairāk…)

Sava „es” izzināšana

Jautājums: Es kaut ko sajūtu, tai skaitā arī sevi. Kas ir „es”, kur es sevi sajūtu?

Atbilde: „Es” ir tas, ko es sajūtu, kas līdzinās mani ieskaujošam laukam. Šī sajūta ir visiem: vismazākajai daļiņai, atomam, kaķim, bērnam, cilvēkam. Citādāk tie nespētu uztvert lauka ietekmi un tam pakļauties. (vairāk…)

Es eksistēju vai nē?

Jautājums: Manis nav, ir tikai Radītājs. No otras puses, es eksistēju tikai tad, kad atšķiros no Viņa, vai tad, kad ar Viņu saliedējos? Es eksistēju vai nē?

Atbilde: Mēs eksistējam. Par to nav nekādu šaubu.

Taču kādā veidā, lai mēs savienojamies ar Radītāju? Tādēļ sevī ir nepieciešams radīt īpašu maņu orgānu, kurš spēj just to, kas ir ārpus mums. Tāpēc, ka Radītājs atrodas ārpus mums, mēs Viņu pašlaik nejūtam. (vairāk…)