Jautājums: Kad es pirms pusotra gada sāku nodarboties ar kabalu, es sajutu, cik ļoti es mīlu cilvēkus, un cik lielā mērā cilvēki mīl mani. Tagad es izjūtu ļoti dīvainu sajūtu, ka es nemaz tik labi neizturos pret cilvēkiem, un cilvēki neizturas pietiekoši labi pret mani. Es sajūtu no cilvēkiem ļaunumu un pat no tiem, kuri nodarbojas ar kabalu. Ko lai daru ar šīm jūtām?

Atbilde: Tad, kad cilvēks apgūst kabalu, viņš iziet visus iespējamos stāvokļus. Viņam noteikti ir jāiziet tādi stāvokļi, kad visus ienīst, atstumj no sevis, kad jūt, ka arī pret viņu tāpat izturas, – ar zināmu intrigu, ar „apslēptu domu” utt. Viņš iziet visus stāvokļus, kādi tikai eksistē jebkurā no cilvēkiem.

Cilvēks, kurš sasniedz Augstāko pasauli, gala rezultātā iziet absolūti visu, ko iziet visa cilvēce. Atsevišķais un kopējais – vienlīdzīgi un tāpēc nav tādas sajūtas, tāda iekšējā notikuma, iekšējās analīzes, kuru viņš neizietu, nesajustu. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Viss atkarīgs no cilvēka īpašībām, no stāvokļa, kurā viņš atrodas. Sacīts, ka „tad, kad māceklis iziet trimdā, skolotājs iet kopā ar viņu”. Viss tiek novērtēts tikai attiecībā pret saņemošo: „katrs spriež atbilstoši saviem trūkumiem” un „visus pārkāpumus nosegs mīlestība”.

Tāda ir atšķirība situācijas uztverē starp parastu cilvēku un kabalistu. Kabalists saprot, ka viņš saņem (vārds „kabala” nozīmē „saņemšana”) augstāko vadību un redz vienu no begalīgā aina daudzuma, kuras viņam var atklāties. Un tas viss atklājas saskaņā ar augstāko programmu un pūliņiem, kurus viņš pieliek, atrodoties lejā.

Atkarībā no tā, kādā vietā sastopas cilvēka attīstības programma un viņa personīgās pūles, un no tā, kā tās pārklāj viena otru – tādu ainu, tādas parādības viņš arī sajūt. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Laiks, kustība, telpa nepastāv. Mēs tikai savā apziņā savu uztveri vienos parametros dēvējam: par gadiem, laiku, bet citos: par kustību, telpu. Atbilstoši tam mēs iztēlojamies kādu ainu.

Nav nekādu miljardu gadu ārpus tevis. Ja tu jautāsi: vakardiena bija vai nē, tad sākumā jānoskaidro, ko nozīmē „vakar” vai tūkstoš gadu iepriekš? Ko nozīmē „bija”? Patreiz es jūtu tādus stāvokļus, kurus dēvēju „vakar”, „aizvakar”, „rīt”. Ja atdalīt šo punktu: „mani, kurš sajūt”, tad nekas nepaliks.

Mēs runājam tikai par to, kā mums iziet no šās ilūzijas. Mēs pilnīgi saputrojāmies un nav vajadzības apspriest to, kas šeit norisinās – vajag tikai meklēt, kā pacelties virs šīs materiālās sajūtas un sapratnes, un tad mēs sajutīsim un sapratīsim īstenību un varēsim spriest par savu stāvokli. Līdz tam brīdim, kamēr mēs tajā atrodamies, mēs neko nespēsim izspriest, tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Šajā kongresā es vairāk sapratu kā sajutu. Vai tas ir normāli, vai arī es palaidu ko garām?

Atbilde: Pat ja tu vienkārši saprati, bet nesajuti – arī labi. Vismaz, tu ieraudzīji apvienošanos, tu ieraudzīji cilvēku centienus, tu saprati, ka tieši uz šiem centieniem arī pamatojas mūsu realitātes izzināšana.

Bez mūsu vienošanās mēs neizveidosim to sensoru, kurā spēsim sajust Augstāko pasauli, Radītāju. Tādēļ mēs arī esam sašķelti, tādēļ mēs arī atrodamies pašā apakšā, lai sāktu savākt pa daļām Augstāko pasauli. Tajā mērā, kādā saliksim to kopā, mēs atklāsim, sajutīsim arvien jaunus un jaunus patiesās, tagadējās, garīgās pasaules elementus. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Notikumi, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda jēga bezgalīgās pārejās no stāvokļa stāvoklī, kuriem nav redzamas beigas?

Atbilde: Kādreiz šī ķēde beigsies. Ikreiz tu izej citā dimensijā, it kā pasaule atvērtos un tu nokļūsti kvadrātiskā telpā. Turklāt no tās tu izej arvien augstākas pakāpes telpā un tā virzies uz priekšu arvien tālāk un tālāk, virzoties augšup gluži kā no vienas debess uz citu. Turklāt laiks, kustība un telpa jebkurā iepriekšējā pakāpienā – viss tā pamats kļūst nedzīvs attiecībā pret augstāko pakāpienu.

Tu atkal un atkal izlauzies cauri diviem mirkļiem uz jaunu dimensiju. Turklāt viss iepriekšējais pakāpiens kļūst mazvērtīgs un zaudē savu dzīvīgumu, līdzīgi mūsu pasaulei. Visa dzīve tiek sajusta tieši pārejas laikā, tāpēc tas ir pretstatā tai dzīvei, kuru mēs pašlaik izjūtam. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Kāds ir Dabas raksturs? Dabā pastāv aptuveni 20 konstantes, kuras nosaka, kas un kā var pastāvēt. Ja vien fundamentālie dabas spēki būtu mazliet spēcīgāki vai vājāki, nebūtu planētu, zvaigžņu, galaktiku, arī dzīves – Universs nekad nebūtu piedzimis.

Dabā ir ļoti trausls līdzsvars, kas izveidojās pateicoties fundamentālo likumu darbībai. Mazākā kļūme – un dzīve uz Zemes izbeigsies, bet Universs sabruks. Mums jāatzīst, ka dzīve parādījās unikālu apstākļu sagadīšanās dēļ. (vairāk…)

Tēma: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Šamati”, 26. raksts „Cilvēka nākotne atkarīga no viņa pateicības par pagātni”: Sacīts: „Dižens ir Radītājs, un niecīgais Viņu saskatīs”. Tas ir, tikai niecīgais var redzēt dižumu. Vārda „jakar” (dārgs)  burti līdzinās vārda „jakir” (pazīstams) burtiem, un tas liecina par to, ka jo dārgāka cilvēkam ir kāda lieta, jo augstāk viņš vērtē tās nozīmi (dižumu).

Tikai atkarībā no tā, cik nozīmīga viņam ir šī lieta, viņš jūsmo, un sajūsma noved viņu pie sajūtas sirdī. Un saskaņā ar tās novērtējumu, cik lielā mērā viņš zina, saprot un apzinās svarīgumu – tādā pašā mērā arī dzimst viņā prieks. (vairāk…)

Tēma: Garīgais darbs, Kongresi, Notikumi, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Vai ir cerība, ka mūsu centieni un dzīves vērtības, uz ko patreiz tiecamies, pāries pie mūsu dēliem, bet no viņiem – pie viņu dēliem, jo redzam, ka viss iet uz izzušanu?

Atbilde: Daba neizzudīs, dzīve neizdzisīs. Mums būs jāpastāv šodienas informatīvajā mērogā, kuru sajutīsim līdz brīdim, kad pilnībā pabeigsim savu labošanos.

Tāpēc nedomājiet par pasaules galu, par to, kas paliks vai nepaliks mūsu bērniem un mazbērniem, un vai pasaule vispār pastāvēs pēc dažām paaudzēm. Mūsu pasaule pārstās eksistēt tikai tad, kad pēc tās vairs nebūs nepieciešamības. Tas ir, kad pēdējie cilvēki, kuri izejot labošanās nobeiguma posmu, to pabeigs, tad visa esošā uz to brīdi cilvēce sāks vienlaikus sajust, ka tā ir pēdējā labošanās, kas tos savstarpēji saslēdz absolūti ideālā globālā sabiedrībā un kas ļauj viņiem visiem kopā sākt sajust pakāpenisku šīs pasaules izzušanu. (vairāk…)

Tēma: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Mēs eksistējam vienotā realitātē, bezgalības pasaulē, taču uztveram no tās tikai to daļu, kuru spējam apzināties, un tajā veidā, to fragmentu, kuru veido mūsu īpašības no visas bezgalības pasaules. Tomēr jebkurā gadījumā mēs pastāvīgi esam pieslēgti bezgalības pasaulei, no turienes saņemam spēkus un visas izmaiņas mūsos notiek no pieslēgšanās tai.

Tādējādi mēs apgūstam, ka jebkuras izmaiņas noris pateicoties ma”n pacelšanai augšup no mums cauri visām pasaulēm uz bezgalības pasauli un lejup nonāk pie mums kā ma”d. Tāpat jebkuras izmaiņas rada jaunu parcufu – stāvokli, bet saikne starp tiem tāpat caur bezgalības pasauli saskaņā ar noteikumu „augstākā malhut kļūst par zemākā keter”. Turklāt tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka malhut iegūst bezgalības pasaules īpašības un, pateicoties tam, kļūst par keter īpašību. (vairāk…)

Tēma: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Zoar Grāmata.  Nodaļa „Bereišit” (Bereishit), 237. p.: Sacīts par Mozu: „Un nav vēl augusi jebkāda pļavas zāle” – tas ir, nav vēl izaudzis taisnais, Mozus, kā rezultātā īstenosies izteiciens: „Patiesība izaug no zemes” un tajā sacīts par īstenību: „Īstenība tiks nomesta zemē” – tiek domāti gudro skolnieki, kuri kā augi, kas aug zemē un neparādās no Šhinas trimdas laikā, līdz izpildīsies izteiciens: „Īstenība izaugs no zemes”.

Katrā līmenī, katrā stāvoklī, uz katra pakāpiena mums atklājas visa realitāte, tikai atšķirīgi – tā pati Bezgalība, taču katrreiz arvien lielākā samazinājumā vai palielinājumā. Tāpat kā hologrāfiskajā ainā pastāvīgi atrodas visas detaļas, tikai mēs tās atšķiram vairāk vai mazāk. Taču vienmēr tā ir pilna garīgā tilpne/ kli.

Tāpēc arī patreiz mums tāpat ir jāizturas pret mūsu stāvokli, jo pat ja atklājas pati pirmā, minimālā garīgā pakāpe, tā šķiet mums kā Bezgalība, un tur atrodas visi spēki, ietverot Mozu.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 21.02.2012.

Avots krievu valodā

Tēma: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere, ZOAR - Nav komentāru→