Ja mēs nestrādāsim ar savu domu labošanu, tad vīrusi kļūs ar vien kaitīgāki un graujošāki, tāpēc ka attīstība turpinās. To nav iespējams apstādināt.
Dabas programmā ir mūs aizvest līdz izlabošanai, un, ja mēs uz to labprātīgi netiecamies, gaismas ceļā, tad nākas mūs pastums ciešanu veidā. Kabalisti brīdina, ja mēs neveiksim labošanos, tad varam nonākt līdz pasaules kodolkaram. (vairāk…)
Ja es atļauju nelabai domai par citiem iziet uz āru un tikt izteiktai un sadzirdētai, tas nozīmē, ka es tai dodu iespēju parādīties. Iekams tā atrodas manī, es to vēl varu apspiest, aizliegt šai domai iziet no manis, tas ir, veikt ierobežojumu visai mūžsenai egoistiskai dabai.
Negatīva doma par tuvāko ir tas pats, kas darbība. Taču es varu domu notvert un apstādināt, neļaujot tai parādīties un kaitēt citiem. Doma ir darbības iniciators, lai gan nemateriāls. Ja es ļauju nelabai domai brīvi plūst un darboties, necenšoties to kontrolēt un nospiest, tad tādējādi es kaitēju tuvākajam un veicu sliktu darbību pasaulē. (vairāk…)
Jautājums: Ko garīgajā koordinātu sistēmā nozīmē „laiks” un „atpakaļ”? Vai tā ir iemeslu un seku saikne, laiks vai kas cits?
Atbilde: Garīgajā vispār nepastāv kustība atpakaļ, tāpēc ka tā ir regresija. Tikai uz priekšu. (vairāk…)
Ticība, kas augstāka par zināšanām, prasa īpašu prātu. Lieta tā, ka šīs pasaules cilvēks: tu un es, katrs no mums, ir veidots no egoisma – vēlmes gūt baudu, kura iekšienē jūt visu realitāti.
Mēs jūtam tikai to, kas mums spēj nest baudu vai gluži pretēji izsaukt ciešanas, tas ir, plusu vai mīnusu atbilstoši savai egoistiskai vēlmei patīkami dzīvot. (vairāk…)
Dzīve – tas ir scenārijs, kuru var pārrakstīt no jauna un sākt pārvaldīt savu dzīvi. Galu galā cilvēkam apnīk kino, kurā kāds ar varu viņu padarījis par galveno varoni. Tā ir sveša dzīve, taču es gribu dzīvot savu dzīvi. (vairāk…)
Daba cilvēkam devusi spēju iziet no sevis un ieiet grāmatas vai filmas sižetā. Mūsu laika aizraušanās – tie ir nebeidzamie seriāli, kino maratons, kurā ievilināti visi, gan vecākā, gan jaunā paaudze.
Katra cilvēka sapnis: atgriezties mājās, apsēsties krēslā, apslāpēt gaismu, ieslēgt televizoru un iedziļināties seriālā. (vairāk…)
Ko mēs redzam citos cilvēkos?
Jautājums: Šodien arvien vairāk cilvēku spēj dzīvot bez ģimenes. Taču ģimeni, pagaidām vēl neviens nav atcēlis.
No realitātes uztveres viedokļa kabalisti iesaka mācīties redzēt laulātajā nevis negatīvas īpašības, kuras īstenībā nav viņa, bet gan saprast, ka tās izsauc mana attieksme pret viņu. Kādā veidā šo principu var izmantot praksē? (vairāk…)
Reakcija uz mūsu sajūtām
Jautājums: Ja realitāte, kuru es sajūtu, ir tikai mana iekšējā reakcija, kādā veidā es spēju sajust kaut ko ārpus šīs realitātes?
Atbilde: Nevari. Nekādi. Mēs vienmēr jūtam tikai sevi, savu reakciju uz notiekošo un ne vairāk. (vairāk…)
Aiz absolūtas izlabotības robežas
Jautājums: Viena dvēsele ir sadalīta 600 000 lauskās. Katra lauska sašķēlās dažādi, un katras pieredze spēlē lielu lomu un ir ļoti svarīga. Vai mēs atgriezīsimies kopīgā dvēselē un tad visu uztversim kā Radītājs?
Atbilde: Kad mēs kopā atgriezīsimies kopīgā dvēselē, vai spēsim tajā izzināt Radītāju attiecībā pret mums? Jā, taču gluži tāpat kā jebkurās mūsu pasaules darbībās, mēs izzinām pašu darbību, piemēram, elektrības, magnētisma, gravitācijas spēku utt. sekas. Tas ir, mēs izzināsim šīs parādības, taču ne Viņu pašu. (vairāk…)
Valoda – saskarsmes jūtas
Bāls Sulams raksta, ka kabalas zinātnei ir jāizmanto absolūti precīzas definīcijas. No kurienes mums tās ņemt?
Šeit parādās saknes un zara likums visās pasaulēs, visos stāvokļos, katrā no mums. Tieši no turienes es varu ņemt precīzas, pareizas definīcijas, raugoties no dabas skatupunkta. Un tu no turienes paņemsi arī savas definīcijas, un mēs tās savstarpēji salīdzināsim. No šīs salīdzināšanas mēs spēsim viens otru pareizi saprast un nerunāt citiem vārdiem, bet ar citu jēgu. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei
E-pasta abonēšana