Katram cilvēkam jāsasniedz savas dvēseles sakne, jo radījuma mērķis – saplūsme ar Radītāja īpašībām, tas ir, sfirot. Tas arī ir darbojošais un vadošais saprāts, kurš katram iemēra Radītāja labo iedarbību. Ja runa iet par saprātu un mācībām, tad kāpēc tas tiek dēvēts par saplūsmi ar Radītāju? Tāpēc, ka katrā darbībā paliek saprāts, kas šo darbību realizēja. (vairāk…)
Tas bija kara gados: visas pasaules cilvēki it kā sapulcējušies vienkopus mana iekšējā redzējuma priekšā un viens cilvēks lido gaisā, un ar sava zobena asmeni cērt viņu galvas, un galvas uzlido augšup, bet ķermeņi krīt ielejā un pārvēršas kaulu kalnā.
Un, lūk, balss: “Es – Visvarenais Dievs, valdošs ar lielu žēlsirdību pār visu pasauli, pasniedz savu roku un paņem šo zobenu, jo Es došu tev spēku un varenību, padarīšu tevi par diženu viedo, jo tevi Es izredzēju par taisno un viedo šajā paaudzē, lai tu izdziedētu cilvēcisko nelaimi ar pilnīgu atpestīšanos. Bet šo zobenu sargi ar visu savu dvēseli, jo tas ir liecinājums starp tevi un mani, jo visi labie darbi caur tevi piepildīsies, jo līdz šim laikam man vēl nav bijis tik uzticīga no cilvēkiem, kurš būtu cienīgs nodot visām pasaules paaudzēm zobena spēku, lai iepazītu Dieva skaistumu uz zemes”. (vairāk…)
Nebūs atpestīšanas no trimdas Izraēlas tautai, tā neatgriezīsies savā zemē, līdz nebūs visi vienotā brālībā. Kāpēc?
Uz Ābrama jautājumu (Tora, Berešit, 15:8): „Kā iemantos mani bērni zemi?”, – Radītājs atbildēja (Tora, Berešit, 15:13): „Tie būs trimdā, bet izies no tās ar lielu bagātību”.
Kāpēc Radītājs, vēloties sniegt baudu, nevar to izdarīt bez trimdas? (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei